Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk

Tarifi

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Lai arī siltumenerģijas tarifs Rīgā pieaudzis par gandrīz 17 procentiem, tas aizvien ir viens no mazākajiem Latvijas pilsētās. Citviet siltumapgādes uzņēmumi informē, ka tarifa izmaiņas pagaidām nav plānotas. Jelgavā tas ir 54,28 eiro/MWh un tika palielināts pagājušā gada 1. novembrī, Ventspilī – 54,90, bet Liepājā – 54,95 eiro par megavatstundu.

Dabīgo izmanto vairāk

Kopš 2013. gada siltumenerģijas tarifs Ventspilī samazināts jau trīs reizes. Dažādu pasākumu rezultātā to izdevies samazināt par vairāk nekā 13 procentiem, palepojas pašvaldības SIA Ventspils siltums sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Altenburga. Sešu gadu laikā ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu rekonstruētas pilnīgi visas esošās siltumtrases. Tas ļāvis vairāk nekā divas reizes samazināt siltuma zudumus un sasniegt 10 procentu atzīmi. Rīgā siltuma zudumu apmērs ir vidēji 12 procenti.

Turklāt pēc abu centrālo katlumāju rekonstrukcijas Ventspilī, aizstājot fosilo kurināmo – mazutu – ar atjaunojamo energoresursu, šobrīd jau gandrīz 90 procenti siltumenerģijas tiek saražoti ar koksnes šķeldu. Kā rezerves kurināmais vai arī jaudas palielināšanas nepieciešamībai ziemā tiek izmantotas akmeņogles un dīzeļdegviela.

Arī citviet siltumapgādes uzņēmumi aizvien cenšas palielināt siltumenerģijas ražošanas apjomu no atjaunojamajiem energoresursiem. Pašlaik visbiežāk tam tiek izraudzīta koksnes šķelda. Tā ļauj ražot siltumenerģiju ar augstāko efektivitāti, ja tiek izmantotas attiecīgas tehnoloģijas, taču šīm katlumājām ir augstākas izbūves izmaksas nekā gāzes, plusus un mīnusus piemin L. Rence.

SIA Liepājas enerģija sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ģirne vēsta, ka pāreja uz šķeldas kā galvenā kurināmā izmantošanu līdz ar citiem uzņēmuma attīstības projektiem sniegusi gandrīz 30 procentu siltumenerģijas tarifa samazinājumu pilsētas iedzīvotājiem. Liepājā tās izmantošana siltumenerģijas ražošanā šobrīd pieaugusi līdz 67 procentiem, bet atlikušo apjomu veido dabasgāze. Uzņēmuma mērķis ir ar šķeldu aizvietot vismaz 60 procentu no dabasgāzes apjoma.

Jelgavā SIA Fortum Jelgava biomasas koģenerācijas stacija spēj nodrošināt līdz pat 85 procentiem no pilsētas centralizētajai siltumapgādei nepieciešamās siltumenerģijas. Ziemas aukstākajās dienās tiek iedarbinātas gāzes katlu mājas. Taču jau tuvākajos mēnešos plānots pabeigt šā gada lielāko investīciju projektu – siltumenerģijas akumulācijas tvertnes būvniecību. Tā rezultātā paaugstināsies siltumapgādes sistēmas drošība un samazināsies dabasgāzes patēriņš siltum- enerģijas pieprasījuma maksimumslodzēs, skaidro uzņēmuma komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Arī AS Rīgas siltums kā kurināmo izmanto koksnes šķeldu un dabasgāzi. Papildu tam visos lielākajos siltumavotos kā avārijas kurināmais ir dīzeļdegviela. Pagājušajā apkures sezonā ar šķeldu saražotās siltumenerģijas īpatsvars bija vien 31 procents. Divu gadu laikā to plānots palielināt, sasniedzot vairāk nekā 50 procentu, norāda L. Rence.

Piesaista Eiropas naudu

Lai paaugstinātu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un novērstu iespējamos bojājumus apkures sezonas laikā, uzņēmumi sakārto esošos un izbūvē jaunus siltumtīklus un katlumājas. Projektos investē gan pašu, gan Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.

Liepājas enerģija vasarā rekonstruēja siltumtīklus 2,5 kilometru garumā, kā arī centralizētajam siltumtīklam līdz jaunajai apkures sezonai tiks pievienoti 60 jauni objekti. Ventspilī parakstīts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par jaunu siltumtrašu būvniecību 1,3 miljonu eiro apmērā. Projekts līdz nākamā gada vasarai paredz izbūvēt jaunas trases 2,8 kilometru garumā. Vēl citas trases būvēs par pašu līdzekļiem – kopumā 2,3 miljoniem eiro. Finansējums gūts, pārdodot neizmantotās ogļskābās gāzes izmešu kvotas, jo abās katlumājās izmanto bioloģiski atjaunojamo kurināmo, paskaidro D. Altenburga. Pavasarī Pārventas katlumājā uzstādīts dūmgāzu kondensators, kāds jau ir otrā centrālajā katlumājā un kas pierādījis, ka ļauj ieekonomēt kurināmo par teju 20 procentiem.

Rīgas siltums sācis divu jaunu biokurināmā katlumāju izbūves projektus. Daugavgrīvā tiek uzstādīti divi jauni koksnes šķeldas katli ar dūmgāzu kondensatoriem, kopējā jauda – 8 MW, un automatizēta kurināmā noliktava. Savukārt siltumcentrālē Imanta demontētās mazuta saimniecības vietā izbūvē jaunu katlumāju ar biokurināmā katliem un dūmgāzu kondensatoru, kopējā jauda – 48 MW. Siltumtīkli rekonstruēti gandrīz 10 kilometru garumā.

Domā par jaunām tehnoloģijām

Vēl uzņēmumi domā arī par jaunu tehnoloģiju un apkures veidu ieviešanu. Rīgas siltumā stāsta, ka plāns, ražojot elektroenerģiju ar solārajiem paneļiem administratīvajām ēkām Cēsu ielā, kalpos arī kā pilotprojekts, izvērtējot saules enerģijas izmantošanas iespējas centralizētajā siltumapgādē. Uzņēmums izveidojis arī automātisko mērierīču nolasīšanas sistēmu, kas nolasa datus no siltuma maksas sadalītājiem, ūdens un elektrības skaitītājiem rēķinu sagatavošanai. Uzstādot alokatorus un termoregulatorus uz radiatoriem, regulējot siltuma patēriņu telpās, siltumenerģijas ietaupījums var sasniegt pat 20 procentus, uzsver L. Rence.

Jāpiebilst, ka arī SIA Salaspils Siltums izveidojis saules kolektoru lauku. db.lv jau rakstījis, ka 1720 saules kolektoru, 8000 kvadrātmetru liela akumulācijas tvertne un trīs MW šķeldas katlu māja ļaus ražot siltumenerģiju 90% apmērā, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus. Atlikušos 10% saražos, izmantojot fosilos kurināmos. Ar saules enerģiju gadā plānots saražot 12 tūkstošus MWh, kas ir piektā daļa no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

Savukārt Fortum Jelgava turpina strādāt pie kurināmā diversifikācijas projekta, kas uzņēmumam ļautu būt vēl elastīgākam kurināmā izvēlē un nodrošināt vēl konkurētspējīgāku pakalpojumu, informē G. Matisa. Šobrīd notiek darbs pie ietekmes uz vidi novērtējuma. Projekts paredz koģenerācijas stacijā siltumenerģijas un elektrības ražošanai līdztekus tradicionālajiem kurināmajiem – šķeldai un kūdrai – sākt pievienot frakciju no speciāli šķirotiem un sagatavotiem atkritumiem. Tā ir smalcināta cieto sadzīves atkritumu masa, kas nesatur kaitīgus piemaisījumus, nav bīstama, kā arī nesatur stiklus un metālus, paskaidro uzņēmuma pārstāve. Šāds kurināmais jau tiekot izmantots daudzās Eiropas valstīs un ir viens no risinājumiem poligonos noglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai.

Parādi sniedzas miljonos

Kamēr citās pilsētās parādu apjoms sniedzas vien desmit līdz 20 tūkstošu robežās, Rīga un Jelgava spiesta šo summu rēķināt vairāk nekā divos miljonos eiro. Fortum Jelgava informē, ka parāds par siltumenerģiju ir aptuveni 12 procentiem klientu. Kopumā summa gan šogad samazinājusies un uz šā gada 31. augustu bija 2,6 miljoni eiro, no tā iedzīvotāju parāds – 2,3 miljoni eiro. Aptuveni tikpat liels tas ir arī Rīgā.

«Šo gadu varam īpaši izcelt ar to, ka vasarā nebija vajadzības slēgt vienošanos ar klientiem par parāda atmaksu, kas ir izveidojusies iepriekšējās apkures sezonas laikā,» norāda Z. Ģirne. Ventspils siltumā vēsta, ka ar katru gadu arvien vairāk klientu izmanto iespēju vasarā veikt avansa maksājumus, lai mazinātu rēķina summu apkures sezonas laikā.

Cīņas metodes ar nemaksātājiem siltum- apgādes uzņēmumiem pārsvarā ir līdzīgas. Tiek izmantota daudzpakāpju brīdinājumu sistēma. Klientiem, kam izveidojies parāds, vispirms par to atgādina rēķinā. Pēc tam ar personu strādā individuāli, piedāvājot slēgt vienošanos par pakāpenisku parādu atmaksu. Ja tas nestrādā, informāciju nodod licencētiem ārpus tiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem, nākamais solis ir prasība tiesā.

Rīgas siltums piedevām savā mājaslapā publicē to ēku sarakstu, kur izveidojušies parādi. Reizēm tiek izmantota iespēja ierobežot siltumenerģijas piegādi, jo arī uzņēmumam nepieciešams savlaicīgi norēķināties ar energoresursu piegādātājiem, pamato L. Rence. Arī apkures pieslēgšana vēlamajā laikā bez liekām raizēm iespējama tikai tām ēkām, kurām nav parādu par patērēto siltumenerģiju.