Šobrīd piecu pārvaldīto viesnīcu portfeli Igaunijas kompānija Legendhotels tuvākajā laikā plāno papildināt ar vēl divām

Viesmīlība

Divas no Legendhotels viesnīcām ir Igaunijā, viena – Latvijā un divas – Polijā, kur tapšanas stadijā ir vēl divas. Vaicāts, cik vēl viesnīcu vēlētos savā ķēdē, Legend H & S OÜ vadītājs Tarmo Sumbergs (Tarmo Sumberg) teic, ka nav izvirzījis skaitlisku mērķi. «Augam dinamiski, mums patīk tas, ko mēs darām. Iespēju ir daudz,» viņš uzskata. Uzņēmums apsver iespēju atvērt arī kādu viesnīcu ārpus Baltijas un Polijas.

Kopš 1991. gada

«Viesnīcu biznesā nonācu 1991. gadā, pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Tolaik tirgus bija brīvs, ēkas bija sliktā stāvoklī. Pirmos gadus savā karjerā strādāju viesnīcā Olümpia Tallinā, mēs veidojām viesnīcu grupu Reval Hotel Group. Beigās mums bija četras viesnīcas Tallinā un plānojām attīstīties arī Latvijā un Lietuvā. Atradām partneri, lielu nekustamā īpašuma kompāniju Linstow, kas pārņēma viesnīcu Latvija Rīgā un viesnīcu Lithuania Viļņā, uzņēmums mums piedāvāja operacionālo partnerību, vēlāk nopirka Reval Hotel Group. Es biju rīkotājdirektors un pēdējais privātais kapitāldaļu īpašnieks kompānijā. Man darbs lielā grupā šķita diezgan garlaicīgs un pārāk lēns. Esmu uzņēmējs un vienmēr vēlos ātrus lēmumus, strauji virzīties uz priekšu. Kad aizgāju, paņēmu viena gada pauzi, iesaistījos darbā publiskajā sektorā, bet 2002. gadā sāku veidot jaunu viesnīcu kompāniju,» stāsta T. Sumbergs.

Soli pa solim uzņēmums sāka atvērt viesnīcas. Pirmā bija Georg Ots Spa Hotel Kuresārē, tā tika atklāta 2004. gadā. 2005. gadā sekoja viesnīca Albert Hotel (tagad – AC Hotel by Marriott Riga) Rīgā, 2007. gadā – Telegraaf Tallinā. Uzņēmuma nekustamā īpašuma partneris Rīgā, kas tagad zināms kā Vastint, apmeklēja viesnīcu Kuresārē un ierosināja ko līdzīgu realizēt Polijā. «Tas atrada vietu Sopotā, kur tika sākta jaunas spa viesnīcas attīstība. Sopot Marriott Resort & Spa atvēra 2012. gadā. 2013. gadā sekoja Sound Garden Hotel Varšavas lidostas tuvumā,» viņš atminas. Vadot savu viesnīcu kompāniju, viss ir vienkāršāk – var pieņemt ātrus lēmumus un virzīties uz priekšu.

Ne tikai gulēt

T. Sumbergam nav viena viesnīcas ideāla – viss ir atkarīgs no situācijas. Vajadzības mainās dažādu faktoru ietekmē, piemēram, atkarībā no tā, vai ir darba brauciens vai brīvdienas. Tomēr ir dažas lietas, kas sakrīt, – ir vajadzīga laba gulta, duša un brokastis. Tomēr viņš uzskata, ka neviens nedodas uz viesnīcu tikai tādēļ, lai gulētu. «Viesnīca ir ļoti sociāla vieta. Tur var kvalitatīvi pavadīt laiku ar draugiem, ģimeni, biznesa partneriem. Tam ir vajadzīga atbilstoša vide. Mūsdienās tas ietver labu interneta pārklājumu, labu mikroklimatu, visam jādarbojas. Cilvēkiem arvien ir tās pašas vajadzības. Viņi vēlas labu aprūpi, kvalitāti, justies droši. Drošība mūsdienās ir pats galvenais,» viņš teic.

Brīvdienām un biznesam

Vaicāts, ar ko Legendhotels viesnīcas atšķiras no citām, T. Sumbergs uzsver, ka katrs tirgus un viesnīca ir atšķirīga. «Godīgi sakot, sevi nesalīdzinām ar citām viesnīcām. Vienkārši darām to, kas mums šķiet pareizi, un cenšamies ar īsto partneri izvēlēties atbilstošu vietu un piemērotu produktu,» viņš norāda. Uzņēmējs piebilst, ka tur acis vaļā un vēro, ko dara citi tirgus spēlētāji. T. Sumbergs reizi gadā cenšas veikt analīzi par konkurenci un līdz šim pārsvarā ir bijis apmierināts. Viņa ieskatā, Legendhotels viesnīcas ir diezgan labās pozīcijās savā segmentā.

Runājot par to, kā Legendhotels viesnīcas varētu segmentēt, T. Sumbergs teic, ka cenšas nedomāt šādās kategorijās. «Protams, viesnīcas iedala pēc zvaigznēm, un Telegraaf ir vienīgā piecu zvaigžņu kategorijā. Varam iedalīt viesnīcas, kuras vairāk ir orientētas uz biznesa un brīvdienu klientiem. Spa viesnīcas, protams, ir vairāk domātas brīvdienu baudītājiem, bet viesnīcas Rīgā un Varšavā vairāk ir paredzētas uzņēmējiem, konferencēm, pasākumiem, tikšanām. Telegraaf ir kombinācija no abiem. Tā kā Tallina nav liela biznesa pilsēta un tajā nav daudz vērienīgu kompāniju, tā vairāk ir brīvā laika atpūtniekiem, bet apkalpo arī biznesa klientus,» viņš teic.

Pielāgojas izmaiņām

Viesmīlības bizness mainās, ir dažādas rezervēšanas sistēmas, tostarp, piemēram, populārie Booking un Airbnb. «Viss mainās – tehnoloģijas, domāšanas veids, izturēšanās. Vienkārši jāpielāgojas. Viena no lielākajām izmaiņām ir tā, ka izmitināšanas iespējas ir ļoti plašas un ir daudz variantu, kur pārnakšņot. Ir daudz vairāk cilvēku, kuri var atļauties ceļot, ja salīdzinām ar laiku pirms 20 gadiem. Mainās arī tas, ka cilvēki lēmumu ceļot pieņem strauji, ilgi neplānojot. Ja skatāmies uz to, cik savlaicīgi cilvēki rezervē numuru, tas nenotiek mēnešiem iepriekš. Reizēm tās ir vien dažas dienas. Arī es pats tā uzvedos. Pasaule kustas ātrāk. Mūsdienās pieeja tehnoloģijām un informācijai ir milzīga. Savā ierīcē var atrast visu, ko vien vajag,» saka T. Sumbergs.

Viņš piekrīt viedoklim, ka Airbnb un citas platformas, kuras piedāvā īstermiņa īres iespējas, atņem daļu klientu. Pēc uzņēmēja domām, nav īsti godīgi tas, ka prasības, kas jāizpilda viesnīcām, ir krietni augstākas. Viesnīcās ir citas drošības prasības un labāka kontrole. Cilvēki, kuri izmanto citas apmešanās iespējas, uzņemas papildu risku. «Viesnīcā, jo īpaši, ja tā ir saistīta ar lielu sistēmu, zini, par ko maksā. Dzīvokli izvēloties, viesis rēķinās ar iespējamu risku. Tomēr vienmēr ir cilvēki, kuri ir konservatīvāki un vēlas justies droši, vēlas maksāt par to, par ko ir pārliecināti,» spriež T. Sumbergs.

Nelielas atšķirības

Viesnīcu biznesā Baltijā un Polijā nav lielu atšķirību, pauž uzņēmējs. «Protams, ir mazas kulturālas atšķirības, cita valoda, bet kopumā izturēšanās un domāšanas veids ir diezgan tuvs. Nav tik lielu atšķirību kā Āzijā un Amerikā,» viņš klāsta. Polijas tirgū ir daudz jaunu projektu, nekustamā īpašuma attīstība ir krietni vērienīgāka nekā Baltijā. «Iepriekšējos gados bums Baltijā bija saistīts ar Skandināvijas banku konkurenci par tirgus daļu. Tās deva naudu visiem, kas vēlējās attīstīt īpašumu, radās pārmērīgs piedāvājums. Polijā tā nebija, jo poļu banku tirgus bija ļoti strukturēts un diversificēts, tur ir daudz dažādu spēlētāju. Tur krīze nebija īpaši spēcīga. Tagad es redzu veidojamies lielu piedāvājumu Polijā,» stāsta T. Sumbergs.

Daļa no sistēmas

Trīs no Legendhotels viesnīcām ietilpst Marriott ķēdē. «Pirms četriem gadiem pieņēmām stratēģisku lēmumu sadarboties. Lai varētu būt veiksmīgi ilgtermiņā un arī justies droši sliktākos laikos, labāk ir būt daļai no globālas sistēmas, kas nodrošina spēcīgu, zīmolam lojālu klientu bāzi. Marriott šobrīd ir viena no lielākajām pasaules viesmīlības kompānijām, tai ir 140 miljoni lojālo klientu, un to skaits katru mēnesi palielinās par vienu miljonu. Šai sistēmai ir apjomīga lojalitātes programma Marriott Bonvoy,» skaidro T. Sumbergs.

Viņš uzskata, ka būt daļai plašā starptautiskā viesnīcu tīklā ir pozitīvi arī tāpēc, ka tas rada zināmu disciplīnu – ir jāseko standartiem, ir regulāri auditi, kvalitātes pārbaudes. Turklāt viesnīcas sacenšas savā starpā, jo sistēmā var iekļūt, tikai sasniedzot konkrētu līmeni. «Tas ir ļoti labi klientiem, jo ir zināmi standarti un paredzama kvalitāte,» viņš norāda.

Marriott viesnīcu tīklā ietilpst vairāk nekā 6900 objektu, ir 30 viesnīcu zīmolu 130 dažādās valstīs un teritorijās.

Arī neatkarīgas

Divas no viesnīcām – Georg Ots Spa Hotel Kuresārē un Sound Garden Hotel Varšavā – ir neatkarīgas un neietilpst Marriott sistēmā. «Neatkarīgajām viesnīcām atšķirība ir tā, ka nav jāseko konkrētiem standartiem, paši nosakām noteikumus un sekojam tiem. Protams, neatkarīgu viesnīcu gadījumā nav pieejas lielajām rezervācijas sistēmām, izmantojam paši savu mājaslapu, tiešsaistes izplatītājus kā Booking un citus. Taču vienojošais ir tas, ka mums rūp labs serviss, un tā tas ir visās mūsu viesnīcās,» akcentē T. Sumbergs.

Viņš uzskata, ka mazai viesnīcai nelielā pilsētā ir visgrūtāk būt redzamai un pieejamai. Liela daļa naktsmītņu izmanto Booking, bet, T. Sumberga skatījumā, šīs platformas izmantošana ir dārga. «Šķiet, ceļotāju vidū ir radies iespaids, ka Booking var atrast labāku cenu. Tā nav, jo ir noteikumi, ka viesnīcām jāpiedāvā vienāda cena dažādos kanālos, tā nedrīkst atšķirties,» viņš skaidro.

Liela nozīme partnerim

Šobrīd būvniecības fāzē ir apjomīgs multifunkcionāls komplekss Polijas pilsētā Ščecinā, netālu no Vācijas. Legend- hotels tur veido viesnīcas Courtyard un Moxy. Paredzēts tās atklāt nākamā gada pavasarī.

Vaicāts, kā tiek pieņemti lēmumi par jauniem projektiem, T. Sumbergs teic, ka parasti viesnīcu operatoram nepieder ēka un nekustamā īpašuma attīstītāji uzrunā operatorus ar pieredzi, zināšanām un finansiālo kapacitāti. «Attīstītājs uzceļ ēku, un operators iesaistās kā viesnīcas operators. Parasti sadarbojamies uz ilgtermiņa nomas pamata, piemēram, līgums ir uz 20 gadiem. Tad izvēlamies koncepciju, zīmolu, kas būtu piemērots konkrētajam projektam, vietai, un sākam plānot,» viņš saka.

Katru nedēļu Legendhotels komandai kāds attīstītājs izsaka piedāvājumu sadarboties, apgalvo T. Sumbergs. Viņaprāt, svarīgākais, lai izlemtu par sadarbību ar kādu konkrētu partneri, ir tirgus situācija, jo valstis, pilsētas un konkrētās atrašanās vietas ir ļoti dažādas. «Viesnīcu biznesā vieta ir pats nozīmīgākais faktors, tāpēc mēs projektus izvēlamies ļoti uzmanīgi. Svarīgs ir partneris, viņa vērtības, cik spēcīga ir organizācija, kāda ir pieredze, finansiālās spējas. Nevēlamies iesaistīties projektā, kas var tikt apturēts un nepabeigts,» viņš norāda.

Arvien jauni projekti

Telegraaf viesnīcā Tallinā apmetas daudz viesu no Amerikas. Tas saistīts ar to, ka viesnīca ietilpst Marriott ķēdē, kam lielākā daļa lojālo klientu ir no Amerikas, viņi Tallinas viesnīcu atrod šajā sistēmā. Tāpat viesnīcā ir klienti no kaimiņzemēm – Somijas, Latvijas, kā arī Vācijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas. Spa viesnīca Kuresārē darbojas jau 15 gadus, klientu plūsma ir stabila. Tur lielākā daļa klientu ir igauņi, tad seko latvieši.

«Igaunijā viesnīcu biznesā 2008. un 2009. gadā bija liels tirgus krahs. Bija dramatisks kritums, ko izraisīja piedāvājuma straujā paplašināšanās. Ja piedāvājums būtiski aug un pieprasījums krīt, tad ir krīze. Diezgan ilgs laiks bija nepieciešams, lai mēs atkoptos, bet es nezinu nevienu viesnīcu Igaunijā, kas būtu bankrotējusi. Taču redzu, ka reģionā ir nekustamā īpašuma bums, ir daudz jaunu projektu, arī pieprasījums aug soli pa solim, taču situācija nav salīdzināma ar to, kas notika 2007. un 2008. gadā. Tirgū ir jauni attīstītāji un investori, kas varbūt šo laiku neatceras un tagad uzņemas diezgan lielu risku. Ir labi, ja ekonomika aug, bet, ja ir lejupslīde un nāk krīze, kāds, protams, cietīs. Vairāk cietīs tie, kam ir vājāki partneri, ne tik labas atrašanās vietas, mazāka pieredze un kuri būs uzņēmušies lielāku risku. Mēs esam piesardzīgi, ļoti uzmanīgi izvēlamies partnerus un vietas,» saka T. Sumbergs.

Respektējot vēsturi

Vērtējot Rīgas viesnīcu tirgu, uzņēmējs pauž, ka tas ir diezgan labi attīstījies un segmentēts.

«Pēdējos gados ir palielinājies viesnīcu istabu skaits, vairāk nekā Tallinā. Protams, Rīgā, tāpat kā katrā pilsētā, ir potenciālas vietas, kur varētu būt laba viesnīca, taču jārēķinās, ka pilsētas vēsturiskajā centrā nevar darīt, ko vien gribi. Ticu, ka spēcīgi attīstītāji var atrast iespējas. Neredzu, ka Rīgā būs jaunu projektu bums. Ir labi, ja tirgus aug dinamiski, sekojot pieprasījumam,» saka T. Sumbergs.

Par situāciju jaunatvērtajā viesnīcā Rīgā vēl pāragri spriest. Tā bija aizvērta pusotru gadu, turklāt tagad ēkā ir izveidota pilnīgi jauna viesnīca, no vecās palikusi vien fasāde. «Bija laiks pārmaiņām. Strādājām tur jau 12 gadus, un vajadzēja veikt renovāciju. Izlēmām mainīt zīmolu, iekļauties Marriott sistēmā, tāpēc vajadzēja atjaunošanu veikt saskaņā ar šī globālā spēlētāja standartiem un prasībām,» viņš norāda. Tagad viesnīcā ir vairāk konferenču telpu, kā arī fitnesa centrs, kas, viņa skatījumā, ir ar vislabāko skatu pa logu Rīgā. Tagad viesnīcā ir 239 numuriņi, kas ir par septiņiem mazāk nekā agrāk, jo dažas mazākas istabas ir pārveidotas par lielākām. Kopējās investīcijas renovācijā pārsniedz desmit miljonus eiro.

Motivēt un noturēt

Legendhotels viesnīcās kopumā strādā aptuveni 500 cilvēku. Telegraaf kā piecu zvaigžņu viesnīcā darbinieku skaits ir lielāks par simt, citās nedaudz mazāk. T. Sumbergs uzskata, ka viesnīcu biznesā lielākais izaicinājums ir labi darbinieki, spēja viņus motivēt, noturēt, kā arī piesaistīt uzmanību no jaunākās paaudzes. «Cenšamies būt godīgs partneris saviem darbiniekiem, labi pret viņiem izturēties, respektēt, radīt labu darba vidi,» viņš saka.

Uzņēmējs piebilst, ka nozarē ir vērojams liels izmaksu pieaugums, jo īpaši saistībā ar darbaspēku, tā ir lielākā pozīcija šajā biznesā. Viesmīlības biznesā ir daudz roku darba un ir zināmi ierobežojumi, ko nevar pārkāpt, – nevar būt bezgalīgi efektīvs. «Joprojām vajadzīgi cilvēki, kas strādā, apkalpo, uzkopj. Tāpēc cena aug, taču ne dramatiski,» saka T. Sumbergs.