Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Konkurences padome netiks apvienota vienā iestādē, jo to funkcijas nepārklājas, vienlaikus apvienošanas gadījumā būtu nepieciešami ievērojami papildu izdevumi

Likumdošana

Tādu lēmumu akceptēja 24. septembra valdības sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām.  Ekonomikas ministrija secināja, ka abu iestāžu funkcijas nedublējas, turklāt Konkurences padome īsteno konkurences uzraudzību ne tikai regulētajos, bet gan visos tautsaimniecības sektoros, turklāt daļu Konkurences padomes administratīvo funkciju nodrošina Ekonomikas ministrija - grāmatvedības, IT, komunālo pakalpojumu u.c. jomās. Turklāt šādas strukturālās reformas nerisinās atalgojuma problēmjautājumu. DB aptaujātie uzņēmēji atteicās vērtēt šāda sava veida superuzrauga izveides iespējas, jo viņu rīcībā neesot pietiekami daudz informācijas par iespējamiem ieguvumiem un riskiem, ko šādu iestāžu apvienošana zem viena jumta varētu radīt, turklāt neesot arī informācijas par to, vai kaut kas tamlīdzīgs esot īstenots kādā ES dalībvalstī, un, ja esot, tad kā apvienotais hibrīds strādājot.

Cits mērķis

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norādīja, ka, lai nodrošinātu valsts budžeta racionālu izmantošanu un administratīvā sloga mazināšanu un sekmētu konkurences veicināšanu visās tautsaimniecības nozarēs un tādējādi turpmāku ekonomisko izaugsmi, ir jāsagatavo priekšlikumi par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Šāds uzdevums tika dots 2017. gada 28. augustā. Jāatgādina, ka iespēja apvienot abas iestādes – Konkurences padomi un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju – tika vērtēta, ņemot vērā, ka to uzraudzības funkcijas saskaras sabiedrisko pakalpojumu sektoros. Tajos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija īsteno regulēšanas pasākumus, savukārt Konkurences padome novērš vai nepieļauj dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un aizliegtu vienošanos pārkāpumus, kā arī veic apvienošanos kontroli. Līdz ar to abām iestādēm ir kopīgs mērķis – tirgus varas negatīvo seku novēršana un konkurences veicināšana sabiedrības interesēs regulētajos sektoros. Iestāžu funkcijas nedublējas, un ietaupījums no funkciju apvienošanas vienā iestādē, iespējams, varētu veidoties vienīgi no tā, ka tiktu panākta lielāka regulācijas un konkurences uzraudzības pasākumu koordinācija. Tomēr jāatzīmē, ka papildus regulētajiem sektoriem Konkurences padome īsteno konkurences uzraudzību visos tautsaimniecības sektoros, norādīts Ekonomikas ministrijas ziņojumā. R. Nemiro norādīja, ka abām iestādēm ir atšķirīgs finansēšanas un arī algu modelis un, apvienojot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Konkurences padomi, papildus būtu nepieciešami 436 000 eiro 2021. gadā, 2022. gadā jau 593 000 eiro, bet 2023. gadā - 706 000 eiro, turklāt līdztekus tam vēl administratīvo funkciju nodrošināšanai būtu nepieciešams vēl 128 000 eiro. Jāņem vērā, ka Konkurences padomes darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbība - no valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu (regulējamo nozaru uzņēmumiem).

Jāmeklē nauda

Ekonomikas ministrs, atzīstot, ka Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana nav lietderīga, norādīja uz naudas nepieciešamību Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanai, jo konkurences pārkāpumu izmeklēšana ne tikai prasa laiku, bet arī finanšu resursus. Lai celtu atalgojumu konkurences uzraudzības funkciju īstenotājiem un tādējādi samazinātu profesionālāko darbinieku aizplūšanu uz privāto sektoru, Ekonomikas ministrija lūdza rast iespēju piešķirt papildu finanšu resursus Konkurences padomei no valsts budžeta līdzekļiem. Ministrijas veiktie aprēķini rāda, ka KP atlīdzības jautājumu risināšanai nākamo trīs gadu laikā nepieciešams palielināt finansējumu  705 559  eiro apmērā. Jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu gan tikšot izskatīts valsts budžeta gatavošanas procesā. Savukārt Ministru kabineta locekļiem jautājumu par šo tēmu nebija.