No 2021. gada ienākumu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā varēs iesniegt tikai elektroniskā formā, izmantojot EDS sistēmu, tādējādi vairs nebūs iespēju to darīt papīra formā

Nodokļi

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Likumā par nodokļiem un nodevām. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, vēl ir vajadzīgs Saeimas akcepts. Lai arī kopumā vairums aptaujāto šādu soli vērtē kā loģisku, tomēr vienlaikus tiek gaidītas diskusijas parlamentā par to, vai tiešām cilvēki, kuri nepārzina datortehnoloģijas, ir jānostāda šādā situācijā.

Pašlaik tikai uzņēmējiem

Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka pašlaik pienākums iesniegt deklarāciju elektroniska dokumenta veidā ir noteikts tikai juridiskajām personām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās izmaksas papīra veidā iesniegto dokumentu apstrādei, paredzēts visus VID adresētos iesniegumus, kā arī nodokļu un informatīvās deklarācijas (tai skaitā gada ienākumu deklarācijas) iesniegt tikai elektroniski, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Ņemot vērā, ka VID nodokļu maksātājiem nodrošina vairāk nekā 220 dažādus pakalpojumus nodokļu (nodevu) administrēšanas un muitas jomā, ar likumprojektu paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus VID adresētos iesniegumus par nodokļu (nodevu) administrēšanas jomu iesniegs tikai, izmantojot EDS, ja konkrētajā normatīvajā aktā nebūs noteikta cita iesniegumu iesniegšanas kārtība. Lai persona, kas nav reģistrēta kā EDS lietotāja, varētu iesniegt iesniegumu, tai pirms tam būs nepieciešams reģistrēties VID kā EDS lietotājam. Gandrīz 82% fizisko personu, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, gada ienākumu deklarāciju iesniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot EDS. Personām, kurām nav datoru vai iemaņu darbā ar datoru, jau šobrīd ir nodrošināta iespēja saņemt praktisku palīdzību un konsultāciju deklarāciju iesniegšanā VID klientu apkalpošanas centros un valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Lai nodrošinātu, ka fiziskajām personām, kuras nav EDS lietotājas, būtu pietiekams laika periods iemaņu iegūšanai darbam ar minēto sistēmu, likumprojektā ietverts pārejas periods. Noteikts, ka izmaiņas deklarāciju un iesniegumu iesniegšanas kārtībā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Līdz tam paredzēts arī veikt iedzīvotāju informēšanu par deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu.

100 000 dokumentu

Saskaņā ar VID statistiku 2017. gadā no fiziskajām un juridiskajām personām papīra veidā saņemti 117 578 dokumenti, 2018.gadā – 94 238, savukārt 2019. gada pirmajos septiņos mēnešos – 50 869 dokumenti (informācija par fiziskajām personām, kas dokumentus iesniegušas papīra veidā, atsevišķi netiek uzskaitīta). Atbilstoši VID veiktajiem aprēķiniem, papīra dokumenta veidā saņemto deklarāciju pieņemšana un ievadīšana nodokļu uzskaites sistēmā, datu kvalitātes veikšana, sagatavošana nodošanai nodokļu maksātāju lietu daļai un ievietošanai VID datubāzes lietās 2017. gadā izmaksāja nedaudz vairāk kā 2 milj. eiro. Tādējādi vienas papīra veidā iesniegtās gada deklarācijas saņemšana, neņemot vērā datu pārbaudi un nodokļa atmaksas procesu, izmaksā 8,84 eiro.

Lēnām pār tiltu

«Tas, ka no papīra atskaišu formas viss lēnām pārceļas uz elektronisko formu, ir saprotams, bet mulsina, ka no 2021. gada 100% fizisko personu nodokļu administrācijā obligāti deklarācijas jāiesniedz tikai elektroniski, vēl jo vairāk, ja paši autori norāda, ka «82% jau to dara elektroniski» un papīra iesniedzēju skaits sarūk,» vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, ar šādu lēmumu – pieņemt iedzīvotāju deklarācijas tikai elektroniski - tiks radīti vairāki efekti. «Pirmkārt, nodokļu administrācija atbrīvosies no ienākumu deklarācijām papīra formā, un tas nozīmē, ka varēs samazināt darbinieku skaitu, taču ir arī cits efekts – cilvēki, kuri ir cienījamā vecumā un nepārzina datortehnoloģijas, nevarēs iesniegt attiecīgās deklarācijas un saņemt viņiem pienākošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, piemēram, par veselības pakalpojumiem. Treškārt, vēl ir cilvēku grupa, kurai šāda ienākumu deklarācija jāiesniedz obligāti, bet, šādu deklarāciju noteiktā laikā nesaņemot, nodokļu administrācija likumīgi cilvēku varēs sodīt ar naudas sodu. Bez tam, ja vecāku vai vecvecāku vietā attiecīgās deklarācijas jāpilda kādam citam, kurš zina, kā to izdarīt, tad kāda ir tā dēvētā personas datu aizsardzība, vai varbūt tā ir iespēja attiecīgiem konsultantiem – speciālistiem iegūt papildu klientus?» analizē A. Lasmanis. Viņaprāt, lai varētu paģērēt visiem iedzīvotājiem ienākumu deklarāciju iesniegšanu elektroniski, būtu nepieciešams veikt vairākus pasākumus. «Informācija par visiem fizisko personu maksājumiem attiecībā uz veselības aprūpi, izglītību, interešu pulciņiem un pat ziedojumiem automātiski jānonāk nodokļu administrācijas rīcībā bez paša cilvēka deklarācijas rakstīšanas. Tas pats attiecas uz nekustamo īpašumu darījumiem. «Un tad, kad nodokļu administrācija automātiski katram cilvēkam (vadoties pēc VID datubāzē esošajiem minētajiem datiem) automātiski aprēķinās pārmaksāto vai piemaksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, tad var ieviest minēto elektronisko deklarāciju iesniegšanas sistēmu, jo tad tādas būtu jāraksta ļoti nelielam cilvēku skaitam,» uz jautājumu, kā vajadzētu šādu sistēmu īstenot, atbild A. Lasmanis. Viņš norāda, ka ir taču valstis, kurās jau ir automātiska ienākuma nodokļa pārrēķināšana un pat atmaksa vai piemaksa, ja tas nepieciešams. «Ceru, ka par šiem būtiskajiem normas aspektiem būs diskusija Saeimas atbildīgajā komisijā. Pretējā gadījumā valsts ievērojamu skaitu cilvēku vienkārši atstums un tādējādi varēs ietaupīt miljoniem eiro uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas rēķina (nav iesnieguši ienākumu gada deklarāciju, un tāpēc viņiem nekas nepienākas) vai arī uz soda naudas rēķina (par gada ienākumu deklarācijas neiesniegšanu), bet valsts nevar pastāvēt bez cilvēkiem un teritorijas,» bilst A. Lasmanis.