Izmaiņas būvniecības nozarē sāksies pavisam drīz, bet sistēmas efektivitāti un kvalitāti varēs izvērtēt tikai pēc pirmā elektroniskajā sistēmā realizētā projekta

Būvniecība

Ar šā gada 1. oktobri visa būvniecības procesa dokumentācijas aprite būs iespējama digitāli, bet ar 2020. gada 1. janvāri tā kļūs obligāta un skars visus būvniecības procesā iesaistītos – visa ar būvniecību saistītā dokumentācija obligāti būs jāveic tikai elektroniski, tam notiekot Būvniecības informācijas sistēmā jeb BIS. Līdz ar to būvniecības dokumentācijas procesos gaidāmas nopietnas izmaiņas, kas ietekmēs jebkuru iedzīvotāju, kurš vēlēsies kaut ko būvēt. Sistēma radīta ar mērķi, lai atvieglotu būvniecības procesu un to padarītu ātrāku. BIS platforma paredzēta visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Piemēram, attīstītājiem, ikvienam iedzīvotājam, kuram pieder nekustamais īpašums, tehnisko noteikumu izdevējiem, būvvaldēm, sertificētiem būvspeciālistiem, uzraugošajām iestādēm, kā arī citiem. Iesaistīto pušu skaits ir ļoti liels.

Turpinās attīstīties

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) BIS savā pārvaldībā pārņēma 2017. gada janvārī, bet 2017. gada beigās tika uzsākta sistēmas attīstība. 2018. gada vasarā kļuva iespējama elektroniska būvniecības ieceres saskaņošana, bet no šā gada 1. oktobra tiks digitalizēts viss būvniecības process – sākot ar ieceri līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. «BIS attīstība nebeigsies ar 1. oktobri, bet turpināsies. Paredzēts piesaistīt ES finansējumu, lai attīstītu jaunas iespējas, piemēram, jāizstrādā mobilā lietotne, BIM būtu jāsaista ar BIS, domājam arī par digitālo ekspluatācijas lietu. Ko tas nozīmē parastajam iedzīvotājam vai mums visiem? Ieejot sistēmā, ir iespējams redzēt absolūti visu informāciju par īpašumu – kad ir īstenotas būvniecības ieceres, kāds ir termiņš, lai veiktu tehnisko apsekošanu, kad ir nepieciešams saņemt atzinumus vai iesniegt nepieciešamo informāciju par īpašumu kādai institūcijai. Šeit mēs varam runāt par to, ka Latvija kļūst par līderi būvniecības digitalizācijas procesā,» norāda BVKB direktore Svetlana Mjakuškina. BIS šobrīd piedāvā 31 pakalpojumu, un sistēma ir integrēta ar 15 valsts informācijas sistēmām. Ja dati ir pieejami kādā citā sistēmā, piemēram, Valsts zemes dienestā vai Uzņēmumu reģistrā, tad notiek informācijas apmaiņa. Tas nozīmē, ka sistēmas lietotājam nav nepieciešams atkārtoti ievadīt informāciju, kas tur jau ir atrodama. Papildu sistēmai šobrīd tiek uzturēti seši reģistri, bet to plānots papildināt ar reģistru, kurā būs pieejama informācija par energoauditiem. Sistēmas attīstīšana tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta Būvniecības informācijas sistēmas attīstība. 1. kārta (Nr.2.2.1.1./17/I/021) ietvaros. Šobrīd saskaņošanā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ir dokumentācija arī projekta 2. kārtas īstenošanai. BIS uzturēšana gada laikā izmaksā aptuveni 100 tūkstošus eiro.

Skaits pieaug

BIS pozitīvi vērtē arī Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš norāda, ka 2018. gadā būvniecības nozare veidoja 6,2% no IKP un nozare strauji aug. «Būtiski ir tas, ka nepieciešams padarīt būvniecības procesu dokumentālā ziņā vienkāršāku, iedzīvotājiem saprotamāku un līdz ar to – mazāk birokrātisku. To var panākt, izveidojot BIS, kas ļauj šos procesus digitalizēt. Mēs šajā ziņā esam līderi starp Baltijas valstīm,» komentē R. Nemiro. BIS lietotāju skaits 2019. gadā sasniedzis vairāk nekā 21 tūkstoti, un BIS atrodamas vairāk nekā 9000 būvniecības lietu. «Ir jāatzīmē, ka no 1. janvāra šī sistēma būs jāizmanto obligāti, kā arī Būvniecības valsts kontroles birojs nodarbosies ar dažādām informatīvām kampaņām, kas skaidros sabiedrībai, kā rīkoties, kādi ir turpmākie procesi, un mēs noteikti nonāksim līdz kopējai izpratnei. Digitalizācijas ieviešana būvniecībā ir ļoti nepieciešama. Iepriekš daudz ir runāts par to, ka procesi nav caurskatāmi. Diemžēl ir bijusi situācija, ka iedzīvotāji stāsta, ka jāsaņem viena izziņa, lai iesniegtu citā vietā, un pēc tam izziņa vēl jānes atpakaļ. Process ir nepieciešams, lietderīgs, būvniecības nozari veicinošs un iedzīvotājiem daudz saprotamāks,» uzskata R. Nemiro.

Pauž bažas

Kā norādīja Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa, tad tie arhitekti, kas strādā ar lielākiem projektiem, labprāt vēlas sākt strādāt ar sistēmu un meklē iespējas jau šobrīd lielos projektus iesniegt digitāli. «Noteikti ne viens vien ir redzējis internetā pieejamos video, kā arhitekti ar mikroautobusu uz Rīgas būvvaldi ved iesniegšanai projektu. Esošā situācija nevienu neapmierina un nav patīkama. Mēs netiecamies to saglabāt,» komentēja E. Rožulapa. Arhitektu savienība cer, ka ar 1. oktobri būs novērstas līdz šim izteiktās bažas gan par sistēmas funkcionalitāti, gan nepilnības juridiskajās konsekvencēs, kā arī tiek gaidītas apmācības. «Ne tik daudz ar bažām skatos uz arhitektiem un inženieriem, bet vairāk domāju par pasūtītājiem, būvju īpašniekiem. Ja mēs saprotam šo digitalizācijas procesu, tad daudz grūtāk ir tajā iesaistīt pasūtītāju. Tās ir vienas no mūsu lielākajām bažām. Gaidām, ka līdz gada beigām BIS pieslēgsies tie tehnisko noteikumu izdevēji, kuri līdz šim to vēl nav izdarījuši. Bez 100% šo institūciju iesaistes un viņu esamības nav iespējams pilnvērtīgs BIS process,» norādīja E. Rožulapa. Šobrīd 45% no visiem tehnisko noteikumu izdevējiem ir parakstījuši sadarbības līgumu ar BVKB. E. Rožulapa arī sagaida, ka tiks stiprināta sistēmu lietotāju atbalsta sistēmas kapacitāte, kā arī sadarbība ar būvvaldēm. «Jāsaprot, ka sistēma ir jauna un daudzi vēl sistēmu nav lietojuši, kā arī pieļauju, ka pastāv būvvaldes, kas līdz šim nav saņēmušas nevienu iesniegumu BIS. Jāpieliek pūles būvju īpašnieku izglītošanā un ieinteresēšanā, jo, kamēr mēs par to nepārliecinām būvniecības ierosinātāju, neviens nākamais posms un solis nav reāli iespējams,» pārliecināta E. Rožulapa.

«Ar 1. oktobri nekas nebeidzas. Līdz 2020. gada 1. janvārim, kad sistēmas izmantošana būs obligāta, vēl ir laiks, tāpēc aicinu ikvienu lietotāju sniegt priekšlikumus, idejas, ierosinājumus, ko sistēmā vajadzētu pilnveidot vai pielāgot. Jāsaprot, ka arī ar 1. janvāri dzīve nebeidzas, – ja lieta tika uzsākta papīra formātā, tad to var tā arī turpināt. Šobrīd mēs runājam par jaunām būvniecības iecerēm,» komentēja BVKB direktore S. Mjakuškina. Paredzēts, ka līdz šā gada beigām tiks rīkoti izglītojoši semināri un vebināri par sistēmu. Semināri notiks piecu dažādu Latvijas reģionu pilsētās –Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Talsos, Tukumā, Liepājā, Bauskā, Valmierā, Limbažos, Saldū, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī. Klātienē apmācīs vismaz 1500 sistēmas lietotāju – būvspeciālistus un tehnisko noteikumu izdevējus. Paralēli tam notiks 99 attālinātās apmācības jeb vebināri un 10 semināri sertificēšanas institūciju deleģētajiem būvspeciālistiem. Paredzēts arī veidot ciešāku sadarbību ar pašvaldībām, informējot iedzīvotājus par BIS sniegtajām iespējām. Tomēr ir jautājums – kas notiks ar tiem, kas pēc 2020. gada 1. janvāra nebūs noslēguši līgumus un neizmantos BIS? «Patlaban Administratīvais noteikumu kodekss neparedz vērsties ar sankcijām pret tiem, kas nav vai nebūs noslēguši līgumus ar BIS, taču sadarbībā ar Ekonomikas ministriju pie tā strādājam, lai ar jauno gadu būtu paredzētas soda sankcijas tiem sistēmas lietotājiem, kam saskaņā ar likumu ir jāstrādā sistēmā, bet viņi to nedara. Būs nepieciešami grozījumi Būvniecības likumā,» komentēja BVKB direktore S. Mjakuškina.