Cūkgaļas pārstrādes tirgū Latvijā ir spēcīga konkurence, kuru gan negatīvi ietekmē ēnu ekonomika un negodīgs mārketings

Ražošana

Tā uzskata gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans, intervijā DB uzsverot, ka augstākais iespējamais gaļas procents, saskaņā ar ES regulējumā noteiktajiem kritērijiem, gatavos gaļas izstrādājumos ir 85%. Ja kāds ražotājs savai produkcijai norāda augstāku gaļas procentu, tad skaidrs, ka tas ir negodīgs mārketings.

Kāds uzņēmumam Forevers bijis šā gada pirmais pusgads salīdzinājumā ar šo periodu pērn?

Šā gada pirmajā pusē mūsu apgrozījums pieauga par 8%, savukārt peļņas kritums bija par 19%. Galvenais peļņas krituma iemesls ir ne tikai straujš izejvielu cenas pieaugums (viens no straujākiem pēdējo 10 gadu laikā), bet arī liels ražošanas izmaksu palielinājums (darbaspēka cenas kāpums). Savukārt pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu apgrozījums pieauga par 7,4%, bet peļņa – par 283%. Pieaugums skaidrojams ar pārdošanas apjomu pieaugumu, stabilām izejvielu cenām, atšķirībā no šā gada, kā arī augsti rentablu preču grupu daļas pieaugumu mūsu pārdošanā.

Cik liela konkurence pašlaik ir vērojama gaļas pārstrādes nozarē un kāda ir uzņēmuma daļa tirgū?

Mūsu tirgus daļa ir 17%, kas ir gana nozīmīgi. Konkurence ir ļoti spēcīga, un es prognozēju, ka daži spēlētāji no tirgus aizies, jo turpināsies konsolidācija, kas varētu ilgt vēl apmēram gadu. Domāju, ka tirgū paliks visi lielie uzņēmumi, taču aizies tieši vidējie ražotāji.

Cik lielā mērā konkurenci ietekmē pelēkā ekonomika, kurā grūti godīgajiem uzņēmumiem konkurēt ar nodokļu nemaksātājiem?

Pelēkā ekonomika diemžēl nozarē ir, tā izpaužas kā nodokļu optimizācija. Uzņēmumi ar nodokļu parādiem it kā bankrotē, bet patiesībā vienkārši nomaina nosaukumu un turpina strādāt tālāk. Tā ir sistemātiska parādība. Negodīga konkurence izpaužas arī manipulācijās ar produktu sastāvu, kas ir nozīmīga problēma.

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar māj- ražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Kādas ir jūsu kā ražotāja attiecības ar lielveikaliem? Cik viegli vai grūti ir iekļūt lielveikalu ķēdēs un vai tās neizmanto savu monopola stāvokli?

Pašlaik problēmas ir mazāk nekā kādreiz, pateicoties likuma normai par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tajā pašā laikā jāteic, ka ar lielveikalu ķēdēm strādāt nav vienkārši. Tieši tādēļ jau desmit gadus Forevers ir savs veikalu tīkls. Protams, nodarboties ar mazumtirdzniecību nav raksturīgi ražotājiem, taču mūs uz to piespieda dzīve un no saviem veikaliem mēs negrasāmies atteikties. Jāteic, ka vidēji 45% produkcijas mēs iztirgojam savos veikalos.

Kā jūs ietekmēja cūku mēris? Vai tam bija ietekme uz cūkgaļas patēriņu un pircēju ieradumiem?

Cūku mēris ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmējis lielos ražotājus. Tā tiešā ietekme ir saistīta ar cūku skaita samazināšanos. Vēl viens būtisks faktors, kas mūs negatīvi ietekmē, ir tas, ka mums kā lielam ražotājam, kas atrodas Rīgā, nav pieejami ES struktūrfondi ražošanas modernizēšanai un paplašināšanai. Struktūrfondi mums nav pieejami arī tādēļ, ka to saņemšanas priekšnoteikums ir vietējas izcelsmes gaļas izmantošana. Taču mēs 73% līdz 75% kautķermeņu importējam. Jāteic, ka pašreizējā ES struktūrfondu politika ir veidota izteikti par labu zemniekiem, nevis ražotājiem.

Vai neesat domājuši palielināt vietējās izcelsmes cūkgaļas izmantošanu? Kādēļ tik liels ir importa īpatsvars?

Tuvākajos gados noteikti neplānojam palielināt vietējās izcelsmes cūkgaļas iepirkšanu. Tas būtu neprāts. Gan tāpēc, ka cūku mēra dēļ ir samazinājies cūku skaits, gan tādēļ, ka vietējie zemnieki nespēj nodrošināt vajadzīgo kvalitāti un apjomus. Cūkgaļu mēs pārsvarā importējam no Beļģijas. Mums galvenie kritēriji, iepērkot gaļu, ir kvalitāte, stabilas piegādes un spēja nodrošināt nepieciešamos apjomus.

Kādas ir kvalitātes problēmas vietējai cūkgaļai?

Vispirms jau zemniekiem ir grūtības piegādāt standartizētu – gan pēc apjoma, gan svara, gan tauku sastāva – produkciju. Standartizācija ir ļoti svarīga, jo pircēju neapmierina tas, ja veikala plauktā vienam cūkgaļas gabalam ir puse tauku, otram – 20%. Visiem gaļas gabaliem ir jābūt vienādiem, ar vienādu tauku saturu. Tāpēc mums ir svarīgi iepirkt tādu gaļu, lai varam saražot, piemēram, gaļas ruletes, kur visi gabali ir vienādi ar vienādu tauku saturu. Šādu standartizētu gaļu pietiekamos apjomos mūsu zemnieki piegādāt nespēj. Viņiem ir arī problēmas ar lopu audzēšanas un kaušanas kvalitāti. Īpaši kaušanas kvalitāte Beļģijā ir stipri augstāka nekā Latvijā, kas būtiski ietekmē gaļas kvalitāti. Tajā pašā laikā zināmu īpatsvaru vietējās gaļas mēs noteikti turpināsim iepirkt un mums ir savi ilggadīgi vietējie sadarbības partneri. Diemžēl pašlaik vietējiem zemniekiem nav pietiekami daudz stimulu, lai attīstītos.

Kādēļ izveidojusies šāda situācija?

Latvijā saskaņā ar ES regulējumu cūkgaļas skaitu būtu iespējams palielināt piecas līdz septiņas reizes. Taču nereti pašvaldības zemniekiem nedod atļaujas fermu paplašināšanai un jaunu būvniecībai. Trūkst arī attiecīgās infrastruktūras, piemēram, kautuves. Latvijā, saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, ir reģistrētas 82 kautuves, kuras ir ļoti nelielas. Tā vietā Latvijā būtu vajadzīga viena, maksimums, divas lielas, industriālas kautuves, lai tās spētu sevi atpelnīt un spētu izpildīt visus nepieciešamos nosacījumus. Šādas industriālās kautuves, kur visi procesi ir automatizēti, trūkums kavē Latvijas fermeriem augt un attīstīties.

Vai jūsu nozarē – gaļas izstrādājumi – dominē cena vai kvalitāte? Vai ir vērojama tendence, ka pircēji izvēlas premium produktus?

Pasaulē ir vērojama tendence, ka olbaltumvielas dominē pār ogļhidrātiem. Tas, protams, nāk mums par labu, jo olbaltumvielām bagātu produktu patēriņš pieaug. Tajā pašā laikā mēs strādājam parastajā, nevis premium segmentā, jo mums vienkārši nav tādu izejvielu. Piemēram, slavenais prošuto šķiņķis tiek ražots no īpaši audzētiem lopiem, un to iepirkuma cena ir ļoti augsta. Jāteic, ka Latvijas gaļas produktu pircēji ir ļoti konservatīvi, kas nevēlas īpašas inovācijas un dod priekšroku labas kvalitātes vidējās klases gaļas izstrādājumiem. Pircējiem ir svarīga gan kvalitāte, gan cena. Ja runājam par kvalitāti, tad daudzi ražotāji diemžēl nodarbojas ar negodīgu mārketingu. Piemēram, uz etiķetes ir norādīts, ka izstrādājums satur 90% gaļas, kas tehniski nav iespējams. Jo saskaņā ar ES regulējumu gatavos gaļas izstrādājumos, piemēram, desās, cīsiņos utt., par gaļu netiek uzskatīts speķis, cīpslas, āda, kauli, mehāniski atdalīta gaļa, subprodukti. Līdz ar to ir skaidrs, ka saražot tādu desu vai cīsiņus, kuros nav nedz speķa, nedz ādas, nedz mehāniski atdalītas gaļas, bet ir tikai 100% gaļa, nemaz nav iespējams. Augstākais iespējamais gaļas procents ir 85%. Ja kāds ražotājs savai produkcijai norāda augstāku gaļas procentu, tad skaidrs, ka tas ir negodīgs mārketings. Piemēram, Vācijas tirgū jūs neatradīsiet gaļas izstrādājumus bez E vielām un ar 90% gaļas. Tāds ražotājs, kas kaut ko tādu norādītu uz etiķetes, tūdaļ tiktu iesūdzēts tiesā.

Vai Forevers savu produkciju arī eksportē?

Jā, uz Lietuvu, Igauniju un Lielbritāniju. Ja runā par Brexit, tad tas mūs īpaši neuztrauc, jo uz Lielbritāniju mēs eksportējam samērā niecīgu produkcijas īpatsvaru, kas domāts etniskajiem veikaliem. Ja runā par kopējo eksporta apjomu, tad mēs noteikti vēlamies to kāpināt, vispirms jau uz Lietuvu un Igauniju.

Kāda jūsu uzņēmumā ir situācija ar darbaspēka pieejamību?

Mums, protams, ir vakances. Liela problēma ir ar darbaspēka kvalitāti, ar to saprotot izglītību, jo neviena profesionālā mācību iestāde negatavo speciālistus mūsu nozarei. Līdz ar to speciālistus mēs apmācām paši. Jāteic, ka arī pārtikas tehnologu ar augstāko izglītību kvalitāti varētu vēlēties augstāku. Jānorāda, ka mūsu uzņēmumā algas ir visnotaļ konkurētspējīgas.

Vai mums būtu jāatver darba tirgus trešo valstu strādniekiem?

Noteikti, īpaši ņemot vērā vietējā darbaspēka emigrēšanu. Turklāt es nepiekrītu tiem, kas saka, ka, atverot darba tirgu, algas stagnēs, nepieaugs un tas negatīvi ietekmēs vietējos strādniekus. Protams, ka algas augs arī tad, ja atvērs darba tirgu, jo tas paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju.

Sarunu noslēdzot, kādas ir jūsu prognozes par šo gadu, cik tas būs veiksmīgs uzņēmumam?

2019. gadu plānojam pabeigt ar 8% līdz 9% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar 2018. gadu. Šī gada sniegumu lielā mērā ietekmēs straujais izejvielu (cūkgaļas) cenas kāpums. No vienas puses, tas palielina vidējo pārdošanas cenu, no otras puses, samazina produkcijas patēriņu.