Uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas maina savus biznesa modeļus, vienlaikus to īpatsvars iekšzemes kredītos un banku sektora aktīvos sarūk

Bankas

Tādu ainu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Finanšu kapitāla tirgus komisijas dati. Jāatgādina, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām (to akcionāriem) bija iespēja mainīt savu biznesa modeli, pamest šo tirgu, pārvietot savu banku uz citu valsti. Proti, tas bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, atsakoties no pārskaitījumu biznesa pamatelementa un fokusējoties uz Latvijas un ES tirgu un klientiem, attīstot jaunus biznesa virzienus un pakalpojumus, no kuriem viens ir kredītu izsniegšana vietējiem un Eiropas klientiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. Finanšu kapitāla tirgus komisijas pārstāvji atzina, ka pašlaik to banku, kuras maina biznesa modeļus, kreditēšanas apjomi atpaliek no iecerētajiem. Vēl vairāk banku, kuras bija vērstas uz ārvalstu klientu apakalpošanu, īpatsvars iekšzemes kredītos 2016. gadā bija 11%, bet 2019. gada jūnijā – tikai 7%. Jāņem vērā, ka pēc Finanšu nozares asociācijas datiem Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2,1% jeb 282,1 miljonu eiro un šogad jūnija beigās bija 13,85 miljardi eiro.

Citi riski

Jāņem vērā, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku vietā biznesa modeli mainījušajām bankām ir nākuši citi – kredītrisks, tirgus risks, likviditāte. Minēto iemeslu dēļ arī, iespējams, biznesa modeli mainījušajām bankām kreditēšanas apjomi ir mazāki par sākotnēji plānotajiem apmēriem. Jāņem vērā, ka daudzi kredītu pieteikumi ir izskatīšanas procesā, turklāt kreditēšanas problēmas nav saistītas tikai un vienīgi ar banku vēlmi piešķirt līdzekļus, bet gan arī ar potenciālo kredītņēmēju biznesa plāniem, noieta tirgiem un konkurētspēju. Jāsaprot, ka kredītu izsniegšanā daudz kas atkarīgs no bankas kapitāla apmēriem, tās īpašnieku vēlmes atbalstīt banku, vienlaikus izslēgt kādas neveiksmes šajā jomā nav iespējams. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekssēdētājs Gatis Eglītis taujāja par to, vai, mazinot kapitāla pietiekamības un likvidātes prasības, varētu stimulēt biznesa modeli mainījušo banku kreditēšanu. «Palaižot uz leju kaut vai vienu vai divus procentpunktus no kapitāla pietiekamības prasības, jau bankām atbrīvotos ievērojami līdzekļi, kurus varētu novirzīt kreditēšanai,» skaidroja G. Eglītis. Viņš atgādina, ka lielās bankas daļu klientu vairs nevēlas apkalpot un tie migrē uz citām bankām. FKTK pārstāvji skaidroja, ka 2011. gadā uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām tika izvirzītas augstākas prasības, kopš 2018. gada metodoloģija ir mainīta, bet šogad plānota pāreja, lai kapitāla pietiekamība būtu noteikta atkarībā no riskiem. Interesanti, ka nereti banku valdes turot rezerves, proti, pašas paaugstinot noteikto kapitāla prasību latiņu, tādējādi nodrošinoties pret iespējamiem riskiem.

Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola atzina, ka situāciju, kad bankām jāmaina biznesa modeļi, var salīdzināt ar situāciju, kad visu laiku ir ceptas picas, bet tagad jāsāk ražot mēbeles – tās ir kardinālas pārmaiņas, kuru rezultātu pat nevar redzēt.

Grib mērīt pēc kredītiem

«Tautsaimniecībai ir vajadzīgi kredīti, kas arī ir mērķis, savukārt mēs esam kā bērni, kuri priecājas par ārvalstu noguldījumu samazinājumu Latvijas bankās, bet Latvija ir pēdējā vietā ES pēc darba ražīguma rūpniecībā, un, piemēram, metālapstrādes, mašīnbūves jomas uzņēmēji sūdzas par naudas (kredītu) trūkumu, lai varētu iegādāties jaunas, mūsdienīgas iekārtas,» secināja Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Viņš atgādināja, ka līdzīga aina vērojama arī nelielo un pat vidējo lauksaimnieku segmentā, tāpēc vienīgais rādītājs banku sektorā varētu būt izsniegto kredītu apmērs un kā tas mainās – pieaug vai sarūk un kurām nozarēm. «Mērķis jau nav sankcijas, bet gan attīstīt tautsaimniecību,» norādīja A. Kiršteins. Vietējā kapitāla banku (izņemot vienu, kura nav Finanšu nozares asociācijas biedrs) pēdējo 12 mēnešu laikā mazo un vidējo uzņēmumu grupai izsniegto kredītu portfelis samazinājies. Šīs bankas paredzējušas, ka kredītos izsniegs 100–200 milj. eiro, bet, tā kā kopējais kredītu profelis Latvijā ir vairāk nekā 13 miljardu eiro, tas būs mikroskopisks. Vietējā kapitāla bankām kapitāls var augt, akcionāriem iemaksājot naudu vai arī šim mērķim novirzot peļņu. Viena procenta samazinājums kapitāla prasībām rada 12–15 milj. eiro, ko novirzīt kreditēšanai. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis atzina, ka pieprasījums pēc jauniem kredītiem ir liels. Atbildīgās apakškomisijas deputāti vienojās, ka nepieciešams aktivizēt diskusijas par kreditēšanas veicināšanu.