Pakļaujot visus uzņēmējus un daļu iedzīvotāju automātiskiem sodiem par savlaicīgu deklarāciju neaizpildīšanu, ir risks nonākt pretrunās ar Latvijas Satversmi un vispārējām cilvēktiesībām

Nodokļi

Saeimas Budžeta un Juridiskās komisijas kopsēdē 25. septembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atklāja, ka VID sarunu robotam būs vārds Toms, tomēr nepateica, kā dēvēs programmu, kura ģenerēs soda kvītis aizmāršīgiem uzņēmējiem divas dienas pēc deklarācijas termiņa. Ja viss ritēs, kā dienestā iecerēts, tad tieši Tomu rās par VID darbiem un nedarbiem.

Vaina citā likumā

Dienas Bizness jau rakstīja, ka jautājumu par iedzīvotāju automātisku sodīšanu pagājušajā nedēļā skatīja Saeimas Juridiskā komisija, kur debates arī iesākās un deputāte Juta Strīķe aicināja sasaukt kopsēdi ar Budžeta komisiju, lai viestu skaidrību un vienotos par to, kas ir pieļaujams, bet kas nav.

«Pašreizējais likumprojekts groza gan soda apmērus, gan paredz aizstāšanu – brīdinājums par deklarācijas neiesniegšanu nav paredzēts, bet uzreiz ir naudas sods. Ir paredzēts, ka naudas sods tiks iekasēts no otrās dienas,» 25. septembra apvienoto komisiju sēdi ievadīja J. Strīķe.

Lai saprastu, vai uzņēmējus un pašnodarbinātos vērts pakļaut automātiskai sodīšanai par ieņēmumu deklarāciju laicīgu neaizpildīšanu, Saeimas Budžeta un Juridiskās komisijas kopsēdē deputāti uzklausīja VID. Lai arī paši sodi tiek virzīti likuma grozījumos Par nodokļiem un nodevām, to pamats ir jaunais Administratīvās atbildības likums, kas spēkā stājas no 2020. gada 1. janvāra. Pēc būtības likuma grozījumos Par nodokļiem un nodevām nav ne vārda par to, ka cilvēkus sodīs robots, vien likuma anotācijā tas norādīts. Ja ir vēlme mainīt pašu automātiskās sodīšanas principu, tad jāķeras pie jaunā Administratīvās atbildības likuma 164. panta steidzīgas mainīšanas, kas nosaka, ka lēmumu var pieņemt informācijas sistēma.

Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars šo sēdi jau no pirmsākumiem uztvēra kā tādu parunāšanu un paziņoja, ka lēmums tik un tā tiks pieņemts nākamajā Budžeta komisijas sēdē, kur Juridiskās komisijas deputātu vairs nebūs. Tāda ir kārtība, ka atbildīgā šajā lietā ir Budžeta komisija. «Es jūtos kā filmā Džezā tikai meitenes,» sēdi sākot, sacīja M. Bondars, uzlūkodams VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, viņas vietnieci Daci Pelēko un vēl rindu nodokļu iekasētāju. Sēdes vadību M. Bondars nodeva J. Strīķei, bet pats pēc laiciņa aizgāja.

Sodīt vajag, būs labāk

VID ģenerāldirektore I. Jaunzeme sīvi aizstāvēja dienesta tiesības un vajadzību izsūtīt soda kvītis visiem uzņēmējiem, kuri nokavē deklarāciju iesniegšanu, bet problēmas fiziskām personām, tādām kā pašnodarbinātie vai individuālie komersanti, sāksies no 2022. gada.

«Ja mēs runājam par to, kas ir deklarācijas nodokļu jomā, tad tas ir vienīgais informācijas avots, no kura ieņēmumu dienests vadās, cik tad nodokļu ir jāiekasē. Ja mēs 2020. gadam grasāmies pieņemt vēsturiski lielāko Latvijas valsts budžetu – 10 miljardi eiro, tad katru mēnesi mūsu uzņēmumiem būtu jādeklarē vismaz viena 12. daļa no šīs summas. Ja uzņēmumi to nedara, mums nav citu datu, lai prognozētu, cik naudas varētu ienākt budžetā. Tikai, ja ienākumi tiek deklarēti, mēs varam būt pārliecināti, ka ieņēmumi būs! Mums nav tiešsaistes ar nodokļu maksātājiem, un VID nevar citādi iegūt šo informāciju,» VID vajadzību argumentēja I. Jaunzeme.

Pēc pēdējiem datiem, 82,6% no visiem uzņēmējdarbības veicējiem ienākumu deklarācijas par savu uzņēmējdarbību iesniedz laikā, bet, raugi, ārzemēs, piemēram, Īrijā, to dara 98% uzņēmējdarbības veicēju, un I. Jaunzeme ir apņēmības pilna Īrijas līmeni sasniegt. Pārvēršot naudā kavētās deklarācijas, ir runa par 100 miljoniem eiro, pie kam VID neizdalīja, vai pēc 10 dienām deklarāciju uzņēmējs nodod, vien pieminēja, ka ir daži tādi, kas jau trīs gadus neko nav nodevuši. Tad, lūk, šie daži kļūst par pārējo giljotīnu, jo skaļi netiek teikts, cik šie lielie grēkāži nedeklarē un cik nedeklarē aizmāršības pēc, to tomēr izdarot pēc 10, 20 vai 30 dienām. I. Jaunzeme uzsvēra, ka 100 miljoni valsts mērogā esot ļoti ievērojama summa, tomēr nav skaidrs, vai tā paliek tikai nedeklarēta, vai arī pēc tam nav nomaksāti nodokļi 100 miljonu eiro apmērā, kas tieši saistīts ar ieņēmumu nedeklarēšanu. Jebkurā gadījumā, ja rēķina no 2020. gada budžeta summas, iznāk, ka runa ir par 1% no budžeta, bet sodi var skart jebkuru, pat labticīgu nodokļu maksātāju, kurš kļuvis aizmāršīgs, saslimis vai kādu citu apstākļu dēļ nav deklarāciju nodevis VID. Tajā pašā laikā I. Jaunzeme uzsvēra: «Mēs nerunājam par 82% labticīgo nodokļu maksātāju, bet gan par šiem atlikušajiem. Tas instruments, par ko mēs iestājamies, ir paredzēts Administratīvās atbildības likumā, un šeit jau mēs konkretizējam sodus, lai panāktu, ka šiem negoprātīgajiem netiek tērēts VID resurss, kuru varētu tērēt godprātīgiem cilvēkiem. Kas ir šīs deklarācijas, kas jāiesniedz? Tās ir vienu reizi mēnesī iesniedzamās PVN deklarācijas, tie ir darba devēju ziņojumi. Ja darba devējs neiesniedz laikā deklarāciju, tad cieš iedzīvotāji. Mēs ar šiem grozījumiem vēršamies pret ļoti nelielu daļu kavētāju, to vajadzētu samazināt vēl vairāk!»

Uz neskaidrību par to, kas īsti ir šie negodprātīgie nodokļu maksātāji, kuri kavē deklarāciju iesniegšanu, norādīja deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, uzsverot, ka, iespējams, lielāko daļu no summas 100 miljoni veido vien daži desmiti uzņēmumu, bet lielais vairums kavētāju ir uzņēmumi, kuros īpašnieks vienlaikus ir grāmatvedis, direktors, apkopējs un izplatītājs. Īsāk, viņš pieļāva iespēju, ka VID ar automātiskiem sodiem vērsīsies pret uzņēmējiem, kuriem jau tāpat ir ierobežoti finanšu un laika resursi.

Šķēršļi – cilvēktiesības

Kā divi galvenie iebildumi uzņēmēju automātiskai sodīšanai bija atbilstība vispārējiem principiem, ko nosaka gan pašu likumi - Satversme un Administratīvās atbildības likums, kā arī vispārējie cilvēktiesību principi, ko, sodot automātiski, varētu pārkāpt. Pat deputāts Jānis Iesalnieks, kurš principā iestājās par automātiskajiem sodiem, norādīja, ka cilvēkus vajadzētu vismaz brīdināt. Te gan jāpiebilst, ka ir nianse - atgādinājumus par to, ka sods būs, VID robots izsūtīšot. Neskaidrība deputātiem ir par vārdu brīdinājums. Brīdinājums ir administratīvs sods, pats pieticīgākais, bet ir. Vismaz gadījumā, ja tas notiek parastajā kārtībā – tiek sastādīts pārkāpuma protokols un, piemēram, policists izsaka brīdinājumu. Brīdinājums kā sods automātiskā sodīšanā netiek izskatīts, un uzreiz ir naudas sods, lai gan likumā ir norma, ka soda ar minimālo sodu. Nelaime, ka datoram visu laiku būs minimālais sods, kāds ir noteikts likumā, un VID tādējādi iegūtu mūžīgu brīdināšanas praksi. No otras puses, veidojas atšķirība starp sodu sistēmām, ko piemēro cilvēki un ko piemēros robots. Jau apriori likumā tiek pieļauts, ka robots var būt nežēlīgāks par cilvēku lēmumu pieņemšanā, nerunājot par to, ka saprātīgā sabiedrībā robotiem lēmumu par cilvēku nedod. Izņēmums, kad robots pieņem lēmumu par ātruma pārkāpšanu, ko min kā piemēru Latvijā, ir aplami saprasts. Lēmums tiek pieņemts par automašīnu un soda tās īpašnieku neatkarīgi no tā, kurš bijis pie stūres. Piemērs nav īsti korekts.

Starp citu, divu komisiju deputātiem tika nolasīts arī iekšlietu ministra Sanda Ģirģena viedoklis par šo lietu, kura pārraudzībā šobrīd ir vienīgie roboti, kas soda, - fotoradari. «Likumprojekts par nodokļu deklarācijas termiņa neievērošanu paredz automātisku sodu piemērošanu sistēmas ietvaros, faktiski nenodrošinot administratīvā soda piemērošanas pamatprincipu ievērošanu. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietas, nepieciešams izskatīt visas administratīvo pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes – subjektīvo pusi, objektīvo pusi, pieņemt subjekta paskaidrojumu. Automatizētais process šādu kārtību neparedz un aizskar personu tiesības tikt uzklausītiem,» tā S. Ģirģens vēstulē deputātiem.

VID atbildēja, ka cilvēka viedokli var noskaidrot lēmuma pārsūdzības gadījumā. I. Jaunzeme uzsvēra, ka šo lēmumu pieņemšanā arī iepriekš bijusi kārtība, kurā brīdinājumi netiek lietoti.

Deputāts Aldis Gobzems VID ieceres kritiku uzsāka ar Satversmes 92. panta citātu: «Neviens nav uzskatāms par vainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta,» tā norādot, ka sodīšana par nelielāko pārkāpumu vērtējama pēc tādiem pašiem kritērijiem kā vissmagākā. Viņš salīdzināja slepkavas, kuriem varētu piemērot automātisku sodu pēc līdzīga principa. Galu galā viņu nodarījums ir krietni ļaunāks par kāda papīra laicīgu neiesniegšanu VID. Te viņš norādīja, ka, izslēdzot apsūdzētā viedokļa uzklausīšanu, praktiski tiek izslēgta pirmā lietas izskatīšanas instance, uzsverot, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības savu viedokli par notikušo izteikt. Pārejot pie sadaļas, kad automātiskie sodi jau ieviesti un VID labā strādā dators, A. Gobzems aicināja paralēli likuma grozījumiem norādīt, par cik lielu skaitli samazināsies VID personāls, jo tik daudzi darbinieki, loģiski domājot, vairs nav vajadzīgi. Visbeidzot A. Gobzems norādīja uz faktu, ka salīdzinoši nenozīmīgam pārkāpumam tiek pielietots drastisks represīvs rīks. «Mēs šaujam ar lielgabaliem pa zvirbuļiem,» norādīja A. Gobzems, uzsverot, ka automātiskās sodīšanas mehānismā saredz vien vēlmi papildināt valsts budžetu uz aizmāršīgu cilvēku rēķina, pie kam to darīt bez sirdsapziņas pārmetumiem, jo lēmumus pieņems robots.

Balsojums par šo jautājumu Budžeta komisijā notiks jau oktobrī. Noslēgumā jāpiebilst, ka VID modernizācija turpinās, un I. Jaunzeme deputātus informēja, ka VID sarunu robota vārds būs Toms. Tas darbu uzsākšot pēc laiciņa. Ievērojot, ka šis būs vienīgais robots ar vārdu, jāpieņem, ka nākotnē par soda kvīti bez brīdinājuma no VID cilvēki, visticamāk, rās Tomu, nevis Ievu Jaunzemi vai Daci Pelēko.