Rīgai vajag konferenču centru ar 3000 vietām, un tas arī taps – šādu nepieciešamību definējusi Rīgas dome, Ekonomikas ministrija, Saeimas politiķi un tūrisma nozares uzņēmēji domnīcā Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks

Tūrisms

Diskusijā, kurā piedalījās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Rīgas mērs Oļegs Burovs, Saeimas komisiju vadītāji Jānis Vitenbergs un Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds un daudzi tūrisma nozares pārstāvji, visi definēja divas galvenās Rīgas vajadzības, ja Latvijas galvaspilsētu vēlamies izveidot par darījumu tūrisma centru. Proti, pirmkārt, ir nepieciešams konferenču centrs ar vismaz 3000 vietām. Otrkārt, jāveido vēstnešu programma, kas piesaistīs braucējus.

Esam pēdējie Baltijā

Kopainu, vajadzības un vispārējās darba metodes kā uz šķīvja mūsu speciālistiem priekšā nolika tūrisma speciāliste no Londonas Sallija Grīnhila. Viņa aicināja saprast, ka ir atšķirība starp vienkāršu darījuma braucienu un nozaru vai korporāciju pasākumiem, kuros piedalās simtiem cilvēku.

«Trīs pamatvajadzības, lai biznesa pasākumu tūrisms varētu notikt, ir: infrastruktūra, serviss un mārketings.» Infrastruktūras gadījumā ir jārēķinās, ka šādos globālos sarīkojumos pilsētā uz vairākām dienām ierodas no 800 līdz 3000 cilvēku. Tie ir gan uzņēmēji, gan nozaru speciālisti, gan zinātnieki, gan politiķi. Ir nepieciešamas gan viesnīcas, gan restorāni, gan loģistika, gan pietiekami liela vieta, kur tādam skaitam cilvēku ietilpt, lai uzklausītu lektorus visiem kopā un arī komunicētu mazākās grupās.

Rīgā pērn noticis vismazākais skaits biznesa sarīkojumu Baltijā. Mums priekšā ir gan Tallina, gan Viļņa.

«Kaimiņiem, kā redzat, iet labāk, un viņiem ir vēstnešu programmas. Kas ir vēstneši? Tie ir cilvēki, kuri ir spējīgi atnest notikumu uz Rīgu. Jums ir farmācija, jums ir universitāte, jums ir pelnoši uzņēmumi. Par vēstnešiem ir jākļūst cilvēkiem, kas darbojas šajās jomās un ir starptautiski pazīstami. Latviju ir viegli sasniegt, te ir ērti atlidot, Rīga ir pievilcīga vieta, te ir viesnīcas un nelieli konferenču centri, bet konferenču vēstneši netiek iesaistīti. Starptautiski zināms, ka biznesa tūrists tērē aptuveni 6000 dolārus dienā. Tas ir labi, vai ne? Tādēļ taču ir vērts censties?» savā prezentācijā sacīja S. Grīnhila.

Konferenču centru vajag

Pirmo konferences paneļdiskusiju ekonomikas ministrs iesāka ar pārliecību, ka Rīgai konferenču centrs ir nepieciešams un par to runāts jau sen. Viņš izteica apņemšanos, ka turpmāko trīs gadu laikā sarunas varētu vainagoties ar panākumiem, kā arī gatavību atbalstīt ciešāku Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas pakļautības iestāžu sadarbību, konkrēti pieminot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

«Lidosta Rīga ir mūsu lielākā priekšrocība. Tiešie prāmju reisi ar Skandināviju ir būtiski. Lai runātu par darījumu tūrisma attīstību, ir skaidri jāpasaka, ka tas nav iespējams bez sadarbības ar Rīgas pilsētu! Būsim godīgi - neviens netērēs vēl divas stundas, lai brauktu uz kādu citu Latvijas pilsētu, ja ieradies Latvijā uz vienu dienu. Loģiski, ka galvenie pasākumi ir veicami Rīgā. Mums jau ir priekšrocība, jo izmaksas, pavadot vienu dienu Rīgā, ir zemākas, nekā tas ir Parīzē, Romā vai Londonā. Infrastruktūra, raugoties no satiksmes viedokļa, mums ir. Tas, kas pietrūkst, ir liels konferenču centrs. Šo jautājumu esam jau ar Burova kungu apsprieduši. 2017. gadā bija pētījums par vienu no iespējamiem modeļiem. Šobrīd ir runa par pavisam jaunu modeli, un uzsvēršu, ka jautājums par konferenču centru ir absolūti aktuāls,» konferencē sacīja R. Nemiro. Tam piekrita arī Rīgas mērs O. Burovs, norādot, ka konferenču centra trūkums šobrīd liedz pilnvērtīgi izmantot Rīgas potenciālu.

«Es absolūti piekrītu, ka konferenču centra neesamība ir Rīgas trūkums! Par šo trūkumu ir zināms jau sen, bet vēl nekad par to neesam sēdušies pie viena galda ar ministriem un deputātiem un runājuši. Esam sākuši skatīties uz šo lietu valstiski,» teica O. Burovs.

Politiķi, runājot par iecerēto konferenču centru, bija salīdzinoši noslēpumaini, neļaujot saprast, cik tālu ir šī iecere. Pārliecību, ka kaut kas patiešām ir skaidrs un nodoms ir vērtējams nopietnāk par runām, viesa Pullman Riga Old Town Hotel ģenerālmenedžera Valda Vanadziņa izteikums konferences otrajā paneļdiskusijā, kad viņš apgalvoja, ka konferenču centra iecere ir krietni tālāk par sarunām un jau 2020. gada laikā varētu parādīties konkrēts projekts. No politiķu puses bija skaidrs, ka viņi ir gatavi sadarbībai ar uzņēmējiem, lai veidotu kopēju projektu un tā piesaistītu prāvākus resursus. Savukārt V. Vanadziņš, lūgts konkretizēt pieminēto ieceri, izteicās rezervēti, vien apstiprināja, ka iecere ir, tomēr tās publiskošana vēl esot pāragra.

Tūrisma nodeva un likums

«Rīgai ir savs tūrisma zīmols. Tas visur tiek reklamēts. Mums ir savi produkti tūristiem, izstādes, koncerti. Ir būtiski turpināt piedāvāt jau to, ko mēs darām šobrīd. Pēc darījumu sarunām cilvēks var palikt Rīgā, un mums ir tas āķis, ko viņam iedot,» diskusijā sacīja RTAB valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds, uzsverot, ka tūrisma kopējā piedāvājumā Rīga nevar atļauties kļūt fragmentāra. G. Grīnvads atcerējās praktiskus piemērus no dzīves, kad valsts un pašvaldību tūrisma institūcijas par aktualitātēm uzzina no mediju ziņām.

«Bez Rīgas pilsētas un valsts kopēja atbalsta nozarei attīstīties būs daudz grūtāk,» uzskata G. Grīnvalds. Jautāts, vai arī paši tūrisma nozares uzņēmēji veido savu platformu un mēģina kopdarboties, G. Grīnvalds norādīja, ka šogad ir ieviesta tūrisma nodeva, kuras izmantošana paredzēta tikai tūrisma veicināšanas vajadzībām.

«Līdz ar tūrisma nodevas ieviešanu ir parakstīts sadarbības memorands ar nozari, kas paredz konkrētus pasākumus, ko mēs līdz 2021. gada janvārim Rīgā veiksim,» tā G. Grīnvalds.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP), kura metu šobrīd skata komisija, par tūrismu nav ne vārda. Iespējams gan, ka varētu rosināt labot šo kļūmi, iesakot Saeimai kādas NAP izmaiņas.

O. Burovs uzsvēra, ka lēmumu par 3 miljonu eiro izlietošanu tūrisma vajadzībām pieņem konsultatīvā padome, kurā nav politiķu vai domes amatpersonu. Konsultatīvo padomi veidos nozares profesionāļi.

«Tuvākajās nedēļās no Ekonomikas ministrijas mēs Saeimā saņemsim Tūrisma likuma grozījumus. Likumprojektā pirmo reizi ir ietverta darījumu tūrisma definīcija. Turpmāk, ejot uz Nacionālā attīstības plāna sanāksmēm, tūrisma nozares pārstāvjiem būs, uz ko atsaukties,» konferencē atklāja Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs.