ASV dolārs vēl spēcīgāks un zelts – vēl dārgāks

Finanšu tirgus

Pēc septembra sākumā vērojamā akciju pieauguma tirgū atkal pazudis izšķirīgs cenu virziens. Ja par visu pārējo pārliecība nav liela, tad atliek, šķiet, uzpirkt ASV dolārus. Piemēram, eiro cena pagājušās nedēļas beigās tādējādi pietuvojās 1,09 ASV dolāru atzīmei un sasniedza zemāko līmeni kopš 2017. gada pirmās puses. Kopš šā gada sākuma eiro cena ASV dolāros ir sarukusi jau gandrīz par 5%.

Pagaidām ASV tautsaimniecība izskatās labākā stāvoklī, ja salīdzina ar Eiropu, kuras veselību pēdējā laikā likusi apšaubīt vājāku datu gūzma. Pēdējos gados jau gluži par ierastu ainu kļuvusi situācija – ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Dolārs tiek uztverts kā drošais patvērums, un tā pozīcijas īsti pat nav spējušas iedragāt runas, piemēram, par ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmentu. Var sev jautāt, vai pašlaik izvēlēties politisko un ekonomisko izaicinājumu mākto Eiropu ar eiro, Brexit drāmas aptverto Apvienoto Karalisti vai arvien «sirmāko» Japānu. DB jau rakstījis: nav tā, ka uz ASV dolāra fona kāda no lielajām valūtām izskatītos lieliski – neviens nav skaistais, baltais gulbis –, drīzāk ir vērtēšana, kura no valūtām (un aktīviem) varētu būt mazāk neglīta un kura reģiona ekonomikas izaugsme noplaks mazāk strauji.

Priekšroka ASV

Sabremzēšanās pazīmes uzrāda arī ASV ražošanas sektors, lai gan spēcīgs joprojām ir šīs valsts privātais patēriņš. Piemēram, augusta dati atklāja, ka amerikāņi straujākos tempos, nekā pirms tam gaidīts, pirkuši jaunus mājokļus. Tas pietiekami daudziem liek izdarīt likmi, ka ASV ekonomikas izaugsme varētu būt daudzmaz noturīga vai, sliktākajā gadījumā, tā uz pārējo fona būs mazāk vāja. Tas arī palīdz šīs valsts akciju cenai noturēties rekordu tuvumā. Tādējādi turpinās pēckrīzes diverģences tendence, kas nozīmējusi to, ka ASV fondu tirgi investoriem nodrošinājuši krietni labākus guvumus, ja salīdzina ar pārējiem nozīmīgākajiem akciju tirgiem.

Jāņem vērā, ka ASV kompānijas ļoti lielu savu ienākumu gūst vietējā tirgū, – tas ir labi tad, ja ASV tautsaimniecība aug straujāk. Savukārt Eiropas un Japānas uzņēmumiem ļoti nozīmīgi ir eksporta tirgi. Tādējādi šo reģionu uzņēmumi vairāk ir atkarīgi no globālās izaugsmes. Vismaz teorētiski Eiropas kompānijām vajadzētu tādējādi iet labāk brīdī, kad pasaules ekonomika atgūsies. Pagaidām gan tas diemžēl varētu nebūt tuvāko gadu jautājums. Daudz kas var būt atkarīgs arī no tirdzniecības karu risināšanās. Pēdējās nedēļās vairāk runāts par cerībām, lai gan noskaņojuma pagrieziena punkts var būt viena «tvīta» attālumā.

Un dārgmetāli

Bez ticības ASV dolāram un šīs valsts aktīviem investori šogad priekšroku dod arī dārgmetāliem. Kopš maija beigām zelta vērtība preču biržā ASV dolāru izteiksmē ir palēkusies aptuveni par 17%. Šajā laikā posmā vēl straujāk augusi sudraba cena – par 20%. Ļoti laba cenas dinamika bijusi arī pallādijam un platīnam, kurš kopš maija beigu daļas kļuvis par 16,6% dārgāks. Septembrī gan šo metālu cenu pieaugums piebremzējis (izņēmums ir pallādijs), lai gan, ja neskaidrība par nākotni augs, investori var turpināt plūdināt naudu šo alternatīvu virzienā.

Ilgākā termiņā šo metālu cenu var balstīt centrālo banku politika. Procentu likmes vēl ilgi būs zemas vai pat, ļoti ticams, kļūs vēl zemākas, kas zeltam, kura turēšana šādus (procentu) ienākumus nenodrošina, ļaus konkurēt ar ļoti liesajiem depozītiem un fiksēta ienesīguma vērtspapīriem, kuru ienesīgums bieži ir negatīvs. Centrālajām bankām paverot savas kvantitatīvās mīkstināšanas slūžas, nauda var velties arī dārgmetālu virzienā. Būtībā centrālo banku bīdītajai milzīgajai naudai kaut kur ir jāpaliek, kas pamatā var raisīt vispārēju finanšu aktīvu cenu pieaugumu. Valdot šādam fonam, šomēnes savas zelta cenas prognozes paaugstinājušas tādas finanšu iestādes kā Citigroup, JPMorgan Chase & Co un BNP Paribas.

Risks, protams, ir, ka arī zelts kļūst pārāk dārgs un kādā brīdī pat, visiem mēģinot fiksēt peļņu no tā kāpuma, plīst tā cenas burbulis. Dzeltenā dārgmetāla cena joprojām nav spējusi aizsniegties līdz saviem 2011. gada rekordiem divu tūkstošu ASV dolāru par Trojas unci atzīmes tuvumā. Citigroup paudusi aplēsi, ka šo līmeni zelta cenai atkal izdosies sasniegt jau divu gadu laikā.

Ja ir vēlme ieguldīt zeltā, tad, iespējams, vislētākais un vieglākais veids (ja nav vēlmes tikt pie fiziska dārgmetāla, par kura uzglabāšanu būs jādomā), kā to var darīt, ir ar biržā tirgoto fondu (ETF) palīdzību. Lielākais uz zelta cenas izmaiņām bāzētais biržās tirgotais fonds ir SPDR Gold Trust (kods: GLD), kura pārvaldīšanas maksa ir 0,4% (piemēram, uz 1000 USD tie ir 4 USD). Savukārt uz sudraba cenas izmaiņu likmi var likt, piemēram, ar iShares Silver Trust (kods: SLV) ETF palīdzību.