Prioritārajiem pasākumiem 2020. gadā pieejamā fiskālā telpa ir 192,4 milj. eiro, savukārt zemāka IKP pieauguma dēļ (2,8%, nevis ap 3,5%, kā sākotnēji cerēts) budžeta pārdalei secen aizgājuši aptuveni 200 milj. eiro

Valsts budžets

Tāda aina atklājās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka 2020. gada budžets būs lielākais Latvijas pastāvēšanas vēsturē, taču arī tas nespēs apmierināt visas vajadzības 100% apmērā, tomēr nevienam nekas nav samazināts. «Starp valdību veidojošajām partijām ir panākta vienošanās, ka nevienai iedzīvotāju grupai ar 2020. gadu netiek paaugstināti nodokļi, turklāt mazāko algu saņēmēji jau no 1. janvāra varēs sajust diferencētā neapliekamā minimuma palielinājumu,» uzsvēra K. Kariņš. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētais neapliekamais minimums būs 300 eiro mēnesī, kaut arī sākotnēji bija plānots to palielināt līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā.

«Izgaisušie» simti miljoni

Finanšu ministrs Jānis Reirs atzina, ka nākamā gada valsts budžeta projekts ir sagatavots ar IKP pieauguma prognozi 2,8%. Vienlaikus viņam esot diskomforta sajūta, jo līdz šim Finanšu ministrijas IKP prognoze vienmēr tikusi kritizēta kā pārāk pesimistiska, jo citi prognozējuši straujāku Latvijas izaugsmi, taču šogad pēdējā pusotra mēneša laikā starptautiskās institūcijas ir samazinājušas IKP pieauguma tempu ne tikai visai Eiropai, bet arī visai pasaulei, un tādējādi ministrijas prognoze esot teju vai visoptimistiskākā. Finanšu ministrs atzina, ka iepriekš, plānojot budžetu, IKP pieaugums tika vērtēts ap 4%, 2020. gada budžeta izveide sākotnēji tika balstīta uz IKP pieaugumu 3,5%, bet 2,8% rādītājs nozīmē, ka budžetā nācās neieskaitīt aptuveni 200 milj. eiro, kas arī radījis atšķirību starp sākotnējo un pašreizējo ciparu.

Visvairāk – pensijām

Premjers uzsvēra, ka 2020. gadā vislielākais pieaugums paredzēts pensiju indeksācijai vairāk nekā 200 milj. eiro apmērā. Lieli papildu līdzekļi – 50 milj. eiro – atvēlēti veselības aprūpei – mediķu algām, pedagogu algām – 23 milj. eiro, zinātnei – 8 milj. eiro, kā arī administratīvi teritoriālajai reformai. J. Reirs piebilda, ka paredzēta garantētā minimālā ienākuma paaugstināšana un šajā virzienā solis tiks sperts 2020. gadā, bet pakāpeniski šis minimums pieaugs līdz 99 eiro mēnesī.

Solījumu turēs

K. Kariņš atgādināja, ka, gatavojot 2020. gada budžetu, pirmo reizi ir atdalīta nodokļu politika no nodokļu ieņēmumiem, jo iepriekš bieži vien kādam sabiedrībai nepieciešamam pasākumam trūkstošā nauda iegūta, paaugstinot kāda nodokļa likmi vai tādu ieviešot. «Nodokļu sistēmas pārskatīšanu uzsāksim jau tūlīt pēc valsts budžeta akceptēšanas un vērtēsim, kā varam padarīt nodokļu sistēmu saprotamāku, taisnīgāku un efektīvāku, jo nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ap 30% no IKP, kas, šķiet, ir viszemākais rādītājs Eiropā, taču tas nenozīmē augstākas nodokļu likmes, bet gan to, ka visiem taisnīgi jāpiedalās nodokļu maksāšanā, un, iespējams, ja to visi darītu, tad nodokļu likmes varētu būt pat zemākas,» uzsvēra K. Kariņš.

J. Reirs atzina, ka valdība turēs solījumu un minimālo algu valstī 2020. gadā necels, bet to līdz 500 eiro mēnesī pašreizējo 430 eiro vietā īstenos no 2021. gada. Tāpat paredzēta jauna cietuma celtniecības uzsākšana Liepājā 2022. gadā.

Sarežģīti vingrinājumi

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Jolanta Plūme norādīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo reizi fiskālā telpa pie nemainīgas fiskālās politikas bija 46,9 milj. eiro, bet Rīgas satiksmes ietekme bija 71,9 milj. eiro, kā rezultātā tā jau bija negatīva 25 milj. eiro apmērā. Pašlaik notiekot sarunas ar Rīgas satiksmi par iespēju koriģēt transportlīdzekļu piegādes grafiku un to padarīt par valsts budžetam fiskāli neitrālu. Pašvaldību budžetu korekcijas paredzētas 80,7 milj. eiro apmērā, bet jāraugās esot kompleksi, jo lielākā daļa no prioritārajiem pasākumiem tika atbalstīti tieši darba algas palielināšanā, līdz ar ko korekcija, ņemot vērā koriģētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus un pieskaitot korekciju, būs ar plusa zīmi. Summējot minētos pasākumus, fiskālā telpa būtu 103,8 milj. eiro, bet, veicot vēl vairākus pasākumus, papildus tika iegūti 88,6 milj. eiro, kā rezultātā kopējā fiskālā telpa palielinājās līdz 192,4 milj. eiro. Lielāko ieguvumu valsts makam šie pasākumi gan dos tikai 2022. gadā – 395,4 milj. eiro apmērā. Ik gadu 12 milj. eiro ietaupījumu dotu labklājības jomas sociālo (bezdarbnieku) pabalstu pārskatīšana. Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu kontekstā paredzēta valdes locekļu atbildības paaugstināšana, kā arī lielākas nodokļu administrācijas pilnvaras, kuru rezultātā tiek cerēts iegūt papildu 5 milj. eiro. Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas termiņu nobīdes rezultātā 2020. gada budžetā papildus tiks ietaupīts 6,1 milj. eiro, bet 2021. gadā tie būs 7,3 milj. eiro izdevumos. Azartspēļu nodokļu likmes paaugstināšana un pārdale starp valsts un pašvaldību budžetu nākamā gada budžetu spēcinās ar 11,5 milj. eiro papildu ieņēmumiem. Valsts budžeta projektu paketē 2020. gadam tiks iekļauti 30 likumprojekti.

Sociālie partneri iebilst

LDDK atzinīgi vērtē valdības apņemšanos nemainīt nodokļu politiku iedzīvotājiem, saglabājot tās stabilitāti un prognozējamību, kā arī priekšlikumu sabalansēt pašvaldību resursus reģionālā griezumā un konsekventu virzību uz administratīvi teritoriālās reformas veikšanu, kas ir pamats izglītības un veselības reformām. Tomēr darba devēji kā valdības sociālie partneri sagaida savlaicīgu iesaisti konsultācijās un budžeta veidošanas procesā. LDDK iebilst pret politiķu vēlmi vienpusēji pieņemt lēmumu par minimālās darba samaksas celšanu, nekonsultējoties ar sociālo partneru organizācijām, kā arī ieceri samazināt bezdarbnieku pabalstu, nesamazinot darbaspēka nodokļus.

«Valsts budžets jāveido, ievērojot stratēģiskās plānošanas principus, lai nodrošinātu kvalitatīvu rezultātu vidējā termiņa robežās un ilgtermiņā. Darba devējiem un visai sabiedrībai ir svarīga ekonomiskā, sociālā un politiskā stabilitāte. LDDK kopumā atbalsta sagatavotos priekšlikumus valsts budžeta projektam, taču turpmāk tik svarīgi lēmumi jāpieņem, daudz aktīvāk konsultējoties ar sociālajiem partneriem,» uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. LDDK aicina izvērtēt iespēju ieviest fiskāli neitrālu fiksēto neapliekamo minimumu, aizstājot esošo diferencēto neapliekamo minimumu. Tādējādi mazinātos aplokšņu algu maksātāju priekšrocības pret tiem, kuri maksā legālas algas, un tiktu veicināta straujāka ekonomikas izaugsme. Bez tam LDDK vērš uzmanību uz to, ka NTSP Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē pēc būtības netika vērtēti LDDK biedru iesniegtie priekšlikumi, piemēram, par darba devēju iegādāto apdrošināšanas polišu limita palielināšanu strādājošo veselības apdrošināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valde lēmusi neatbalstīt 2020. gada budžeta projektu un 2020.–2022. gada vidēja termiņa budžeta projektu, jo valdība, sagatavojot šo projektu, neesot ievērojusi sociālā dialoga pamatprincipus un sociālos partnerus iepazīstina ar jau pieņemtiem lēmumiem, kā arī tiek pārkāpti spēkā esoši likumi par izglītības un veselības nozares finansējumu.