Trīs Latvijas lielākās valsts slimnīcas strādā ar miljonos mērāmiem zaudējumiem

Slimnīcu darbība

SIA Rīgas Austrumu klīniskā slimnīca, VAS Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) un VAS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) zaudējumi 2018. gadā ir palielinājušies salīdzinājumā ar 2017. gadu, liecina Lursoft dati. Austrumu slimnīcas zaudējumi pērn bija 5,91 milj. eiro salīdzinājumā ar 5,43 milj. eiro 2017. gadā, PSKUS pērno gadu noslēdza ar 2,71 milj. eiro zudējumiem pretstatā pozitīvai bilancei 2017. gadā, bet BSKUS zaudējumi no 0,19 milj. eiro 2017. gadā pērn pieauga līdz 1,35 milj. eiro. Savukārt, piemēram, VAS Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, VAS Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs, SIA Rēzeknes slimnīca, SIA Vidzemes slimnīca 2018. gadu noslēdza ar peļņu.

Nerentablais stacionārs

Veselības ministre Ilze Viņķele skaidro, ka «galvenie zaudējumu rašanās izmaksu centri ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, operāciju bloki, anestezioloģijas klīnikas, intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas, toksikoloģijas un sepses ārstēšana, trombektomijas ārstēšana». Pieminētās slimnīcas sniedz valstī visplašākos terciārās palīdzības pakalpojumus, kas visi atšķirībā no, piemēram, ambulatorajiem pakalpojumiem ir nerentabli. Tādējādi jo pakalpojumu grozā lielāku īpatsvaru ieņem nerentablie terciārie pakalpojumi, jo lielāki ir zaudējumi. Ministre arī norāda, ka lielākā daļa valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu nav tikuši pārrēķināti, ilggadēji nesedzot pakalpojuma sniegšanai faktiski nepieciešamos izdevumus īpaši augstas kvalifikācijas jomās. Lielākajās slimnīcās stacionāro pakalpojumu seguma daļa ir 89-95% no faktiskajām izmaksām. Tāpat viens no izaicinājumiem slimnīcām finanšu jomā bez vispārējās atalgojuma celšanas ārstniecības personālam bija minimālās algas celšana valstī, kas ietekmēja ne tikai ar medicīnu saistītā personāla izmaksas, bet veidoja sadārdzināšanos ēdināšanai, telpu un teritorijas uzkopšanai un citiem pakalpojumiem.

Likumsakarīgs rezultāts

BKUS Ekonomikas daļas vadītājs Modris Dzenītis stāsta, ka «2018.gada saimnieciskās darbības rezultāts ir likumsakarīgs un tam ir arī pragmatisks izskaidrojums. Nozares vadības uzmanība pamatoti ir fokusēta uz medicīnas personāla atlīdzību un noturēšanu. Tam veltītas visas pūles un lieli papildu resursi, kas ir ieplūduši arī Bērnu slimnīcā. Taču ne mazāk saspringta tēma ir nepieciešamās investīcijas tieši medicīnas tehnoloģiskā parka uzturēšanai un atjaunošanai. Par šo jautājumu nevajadzētu būt satraukumam, ja medicīnas pakalpojumu tarifos šim mērķim būtu ierēķināti atbilstoši līdzekļi, bet tā diemžēl nav. Ikdienas ieņēmumi un izmaksas ir sabalansētas, par ko liecina pozitīvs bruto peļņas rādītājs 227 tūkst. eiro apmērā. Pagājušajā gadā BKUS budžetā nebija piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi medicīnas tehnoloģiju parka atjaunošanai, taču 2019.gadā situācija ir uzlabojusies. Ik gadu vidēji ir nepieciešami 2,7 milj. eiro tehnoloģiju amortizācijas izmaksu segšanai.»

Atbilstoši tarifi, nevis dotācijas

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja un Rīgas Stradiņa Universitātes profesore Daiga Behmane ir gana skarba un teic, ka «veselības sistēmas pārvaldība joprojām nav pārorientēta uz ekonomiskās domāšanas pamatiem un ekonomikas instrumentiem nav praktiska pielietojuma sistēmas efektivitātes nodrošināšanā». Kā pierādījums tam ir pašreizējā tarifu sistēma, kas faktiski liek lielākajām slimnīcām strādāt ar zaudējumiem. Viņa min gana šokējošus skaitļus – starpība starp faktiskajām un Nacionālā Veselības dienesta (NVD) maksātajām pakalpojumu cenām gadā veido 5,4 milj. eiro, kas ārstniecības iestādēm ir jāsedz no citu pakalpojumu ieņēmumiem vai pakalpojums jāsniedz nepilnīgi. Šo situāciju apzinoties, Veselības ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu rezervēt finansējumu 11,9 milj. eiro apmērā, kas ļaus palielināt pamatkapitālu ar finanšu ieguldījumu Austrumu slimnīcā, PSKUS, kā arī BKUS. Pamatkapitāla palielināšanas mērķis ir zaudējumu segšana, kas radušies, nodrošinot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. To komentējot, D. Behmane uzsver: «šāda veida dotācijas pēc būtības kropļo veselības aprūpes pakalpojumu tirgu, dod sistēmai nepareizus stimulus, kas liedz īstenot citus – ekonomiski pamatotus pasākumus situācijas attīstīšanai ekonomiskās efektivitātes virzienā.» Proti, šādi politiski lēmumi par gadskārtēju dotāciju no valsts budžeta neveicina normālu, ekonomiski pamatotu slimnīcu attīstību. Tā vietā valstij vajadzētu slimnīcām maksāt pilnu tarifu par pakalpojumu, kur būtu ietverta arī, piemēram, medicīnas tehnoloģiju amortizācija un atjaunošana, un prasīt, lai tās spētu strādāt ar peļņu. Situācija, kad valsts dotē slimnīcu zaudējumus (apzinoties savu vainu to radīšanā), neveicina efektīvas pārvaldības izveidi. Tad, kad par pakalpojumiem tiks maksāta pilna cena un nebūs šādu dotāciju, varēs prasīt pilnu atbildību no slimnīcu vadības par tās darbu.

Pakalpojumu centralizācija

«Valsts investīciju politikai ir būtiska ietekme kopējās sistēmas efektivitātē. Lieliem ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā un tehnoloģiju modernizācijā ir jābūt pamatotiem ne tikai ar pakalpojuma apjoma, bet arī kvalitātes pieaugumu, nodrošinot labāku ārstēšanas rezultātu un iedzīvotāju veselības rādītājus,» uzsver D. Behmane. Tas nozīmē nevis tehnoloģiju iegādi tāpat vien, bet ciešā sasaistē ar efektivitātes un kvalitātes kritērijiem.

I. Viņķele attiecībā par slimnīcu pārvaldes efektivitātes uzlabošanu teic, ka liela uzmanība tiek veikta pakalpojumu centralizācijai un apvienošanai (vienota laboratorijas dienesta izveide Austrumu slimnīcā, uzņemšanas nodaļu restrukturizācija visās klīniskajās universitātes slimnīcās, Sejas un žokļa ķirurģijas struktūrvienības integrācija PSKUS), rentablo ambulatoro pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai, izmaksu dienas ķirurģijas efektīvākas pakalpojuma sniegšanas paplašināšanai, pacientu kavēto maksājumu efektīvai uzraudzībai.

Tikmēr reģionālo slimnīcu rentabilitātes rādītāji būtiski atšķiras. D. Behmane teic, ka šajā gadījumā var spriest, ka ir slimnīcas, kas sniedz lielāku apjomu rentablu vai maksas pakalpojumu, kuru ieņēmumus var pārdalīt nerentablo pakalpojumu izmaksu segšanai. Būtiski rentabilitāti ietekmējoši faktori ir slimnīcas sniegto pakalpojumu skaits un struktūra, reģiona iedzīvotāju skaits, pakalpojumu sniedzēju skaits un struktūra reģionā, kā arī iedzīvotāju maksātspēja. Pēdējā laikā kā svarīgs faktors izvirzījies pašvaldības atbalsts slimnīcas funkciju nodrošināšanā.