Nodokļu reforma radījusi būtisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa disproporciju, kas ir pašvaldību budžetu būtiskākais finanšu avots, jo, neko nemainot, Latgalē ieņēmumi saruktu par teju 10%, pieaugums būtu vienīgi Rīgas reģionā

Nodokļu reforma

Tādu ainu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē rādīja Finanšu ministrija. Vairāk nekā 65% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) paliek Rīgas reģionā, kamēr visā pārējā Latvijā – mazāk nekā 35%.

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Jolanta Gulbe norādīja, ka dati rāda neiepriecinošu ainu, jo pie nemainīgas politikas Rīgas reģionā IIN ieņēmumi pieaugtu par aptuveni 2,2%, savukārt Latgales reģionā kritums būtu 9,6%, Zemgales reģionā – 3%, Kurzemes reģionā – 2,9% un Vidzemē – 1,3% apmērā. «Vairumam pašvaldību pie nemainīgas politikas 2020. gadā būtu mazāki ieņēmumi,» uzsvēra J. Gulbe. Viņa piebilda, ka kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību notiek darbs, lai risinātu pašvaldību ieņēmumu jautājumus.

Ieņēmumi aug

Lai arī pašvaldību nodokļu ieņēmumi 2019. gadā tiek lēsti uz 1,69 miljardiem eiro, tomēr ir paredzēta 86,5 milj. eiro speciālā dotācija, savukārt 2020. gadā šīs dotācijas apmērs jau varētu sasniegt 148,1 milj. eiro.

Vienlaikus 2019. gada pašvaldību nodokļu ieņēmumu plāns tiks pārpildīts, un arī 2020. gadam tiek prognozēts 3,4% pieaugums.

«Svarīgākais jautājums – kā šo finansējumu sadalīt, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporcija starp pašvaldību un valsti ir 80 : 20, tas skar tieši turīgās pašvaldības, bet uzlabo situāciju tām pašvaldībām, kurām finanšu resursi ir trūcīgāki,» atzina J. Gulbe. Viņa apgalvoja, ka viena no iespējām ir mainīt sadales proporciju starp valsti un pašvaldībām, bet sarunas vēl nav beigušās.

Skarba aina

Vairāki DB aptaujātie šo ainu vērtēja kā skarbu realitāti, vienlaikus atzīstot, ka pašvaldības ir noslāņojušās – tās finansiāli turīgākās ir Pierīgā, savukārt nabadzīgākās ir attālākos reģionos, un šo situāciju diez vai varēšot mainīt ar administratīvi teritoriālo reformu, jo ne jau tās esamība vai neesamība ir galvenais iemesls uzņēmējdarbības attīstībai katrā konkrētā pašvaldībā. Turklāt jautājums arī esot par to, uz kā rēķina – uzņēmējdarbības piesaistes vai vienkārši uz guļamistabas rēķina – konkrētās pašvaldības kļuvušas turīgākas. Savukārt vienas pašvaldības nu jau bijušais vadītājs norādīja, ka pašlaik tiek pļauts tas, kas ticis sēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas laikā un kā rezultātā attālākās pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir salīdzinoši mazi ienākumi, arī neko daudz nevar atļauties un dzīvo uz izlīdzināšanas piešprices, kas atkarīga no centrālās valdības politiķiem.