Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi aicinājumu Pērc vietējo un cīnies pret klimata pārmaiņām pasaulē! Aicinājums pretnostata mazās piena saimniecības lielajām

Lauksaimniecība

«Klimata pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk tiek uzsvērts klimata jautājums piena lopkopības nozarē, kā vienu no lielākajiem piesārņotājiem minot lopkopjus, piena lopkopību, jo CO2 ir galvenais dzinējs pasaules klimata pārmaiņām globālajā sasilšanā,» teikts paziņojumā presei, bet, kā izrādās, tas vismaz daļēji ir nezinošu pilsētnieku radīts mīts.

Eksperimentālās formulas

«Pēc IFCN Piena nozares ziņojuma 2018 (IFCN Dairy Report 2018) datiem, kur informāciju par Latvijas situāciju sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), redzam, ka, salīdzinot ģimenes saimniecības, kurās ir 28 un 209 slaucamo govju ganāmpulks, ir būtiska CO2 radīto emisiju starpība. 209 govju ferma rada gandrīz uz pusi mazāku CO2 piesārņojumu vidē nekā 28 govju ferma,» teikts LOSP paziņojumā.

Kā Dienas Biznesu informēja LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere, dati ir patiesi, tomēr tos nevajadzētu izmantot šādā veidā. «Ir daudzas un dažādas metodikas, kā valstis aprēķina CO2 izmešus piena liellopiem. Atšķirība Latvijas gadījumā veidojas viena skaitļa dēļ, kas ir izslaukums. Mazajās saimniecībās izslaukums ir 6000 kg/gadā, bet lielajās saimniecībās šis skaitlis ir 11000 kg/gadā. Tieši tādēļ skaitļi gala aprēķinos atšķiras divas reizes. IFCN kā organizācija jau ir teikusi, ka aprēķini, kas veikti par 2017. gadu, ir eksperimentāli un tādēļ vien tos nevajadzētu izmantot šādiem salīdzinājumiem. Korekti būtu veikt salīdzinājumu starp viena mēroga saimniecībām un tad redzēt atšķirības,» par izmantotajiem datiem norādīja S. Dreijere.

Līdzīgi ir ar apgalvojumiem, ka pēc IFCN aprēķiniem mazajās saimniecībās viena kilograma piena saražošanai tērē četras reizes vairāk ūdens. Nav jau pateikts, kam un kā tiek tērēts. Mazajās saimniecībās tas ūdens, ko govis izdzer, neizbēgami nonāk atpakaļ ganībās un, iespējams, kaitējuma nemaz nav.

Globāli secinājumi

«Salīdzinājumā ar citiem piena ražotājiem pasaulē Latvijas piena ražotāji rada pat vairākas reizes mazāku CO2 piesārņojumu kā valstis Āfrikā un Āzijā. Salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm mēs jau ražojam un strādājam, ievērojot ļoti augstas vides un dzīvnieku labturības prasības, kas mums apgrūtina konkurenci pasaules vienotajā tirgū,» tā LOSP paziņojumā.

Stāsts par piena lopu radīto CO2 piesārņojumu, vienkāršoti runājot, ir stāsts par mēsliem, un tas nav gluži viennozīmīgs. Proti, govis kā atgremotāji ir vienas no nedaudzajām radībām pasaulē, kas spēj sagremot zāli. Tā savukārt ataugot absorbē CO2, bet ataug tad, ja zemē ir mēslojums. Kā norādīja S. Dreijere, ja vien Latvija spētu dubultot bioloģiskā piena, kas top tieši mazajās ģimenes saimniecībās, ražošanu, mums nebūtu problēmu ar izmešiem, tikai pircējs izvēlas lētāko. Lūk, šajā vietā slēpjas tas, ko LOSP tiešām vēlējās pateikt, – lai mēs kā iedzīvotāji pirktu vietējo pienu.

No S. Dreijeres teiktā par govīm pirms secinājumiem par Āfrikas un Āzijas piena lopkopjiem un viņu govju radīto nesalīdzināmi lielāko postu dabai, nekā rada mūsu govis, šķiet, loģiski būtu saprast, kuras govis, kādās saimniecībās postu dabai nenodara vispār, jo pēc būtības tā ir dabiska cikla sastāvdaļa. Kamēr vien govs ir ganos, ir lieki to vainot par piesārņošanu.

«Tā nu ir iznācis, ka esmu iegrimusi šajās CO2 izmešu lietās un vienu varu skaidri pateikt, ka viss šajā procesā ir nodalāms divās atsevišķās lietās. Viena lieta ir politika – gan starptautiska, gan vietēja.Bet otra ir organiskā ķīmija, kas, lai arī ir precīza zinātne, bet, salikta kopā ar politiku, cilvēkiem nav saprotama!» sacīja S. Dreijere.

Pirksim vietējo dārgāk

«Ja mēs tiešām gribam rūpēties par globālo klimatu un vēlamies samazināt globālo sasilšanu un no tā izrietošās kataklizmas, tad mums jāsāk ar vienkāršām lietām, kaut vai pērkot vietējā ražojuma pienu un piena produktus, jo, iegādājoties ārzemju pienu, mēs radām papildus CO2, kas top transportēšanas rezultātā,» teikts LOSP paziņojumā un ir taisnība.

Kā jau norādīja S. Dreijere, ja vien mēs spētu dubultot bioloģiskā piena ražošanu divas reizes – CO2 izmešu problēma piena lopkopībā būtu atrisināta, diemžēl pircēji izvēlas lētāko.

«Latvija nav izņēmums attiecībā par faktu, ka bieži vien vietējā produkcija ir dārgāka par ievesto, un, lai kādas vietējo produktu popularizēšanas kampaņas tiktu veiktas un lai cik mēs skaļi nerunātu un neizrādītu sociālajos tīklos, ka atbalstām vietējos ražotājus, tomēr realitātē pārdošanas apjomi rāda, ka patērētājs joprojām izvēlas pēc lētākās cenas, kas nereti ir ārzemju,» apgalvo Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Mūsu lauksaimnieki ir nolēmuši, ka motivēt cilvēkus iegādāties dārgāku produkciju var ar ideoloģiju, proti, iestāstot, ka tā mēs cīnāmies ar globālo sasilšanu. Nelaime tikai, ka vienīgi transportēšanas sadaļā LOSP paziņojums sabiedrībai ir vērtējams kā patiess, tomēr tas nav iemesls, kādēļ Latvijas piens ir dārgāks. Cena pagaidām nav gluži globālās sasilšanas jautājums, jo ražotājiem Eiropā noteikumi ir līdzīgi. Tas ir tirgus uzbūves, nodokļu politikas un vienoto atbalsta maksājumu jautājums. Mūsu lauksaimnieki saņem mazāku atbalstu nekā citi ES. Latvijas piens, tāpat kā maize, gaļa un citi produkti, atšķirībā no citām ES dalībvalstīm tiek aplikti ar pilnu PVN likmi, kas ietekmē produktu ražotāju konkurētspēju un galarezultātā arī preces cenu. Eiropas Savienības norādes par sociālās nevienlīdzības mazināšanu Latvijā, kur kā viens no trūkumiem norādīta pilnā PVN likme, ir pietiekams pamats rīkoties.