Produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanas būs Latvijas stratēģiskie mērķi 2021.–2027. gadam, un par tiem nav strīdu, taču tādi ir par izaicinājumiem, indikatoriem un rīcības virzieniem

Nacionālais attīstības plāns

To paredz Nacionālās attīstības padomes atbalstītā Pārresoru koordinācijas centra vadībā sagatavotā Nacionālā attīstība plāna (NAP) 2021.–2027. gadam projekts. NAP ir augstākais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus. NAP 2021.–2027. izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. Iecerēts, ka noteiktie trīs stratēģiskie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Par to, vai tas tā patiešām būs, pēc vairāku aptaujāto domām, rādīs laiks, jo tas nozīmē, ka ne vienam vien politiskajam spēkam tieši turpmāko gadu laikā valsts budžeta veidošanā var būt sāpīga dialemma – atvēlēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei vai tomēr NAP plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situāciju vēl jo skaudrāku varot padarīt aplēses, ka labo ieceru īstenošanai būs nepieciešamas summas, kuras mērāmas, iespējams, pat desmitos miljardos eiro, savukārt jaunās politikas ieceru īstenošanai nākamajam gadam izdevās atrast tikai nepilnus 200 milj. eiro. Protams, tiek cerēts uz glābējnūjiņas – ES struktūrfondu – projektu naudas atbalstu. Jaunais NAP ir svarīgs, jo bez Latvijas nākamo gadu attīstības dokumenta valsts ES naudas aploksni var arī nedabūt. Jāņem gan vērā, ka NAP pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima un NAP saistīts ar ikvienas valdības deklarāciju, rīcības plānu un budžetu.  NAP  īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku.

Diskusijas vēl būs

Lai arī NAP 2021.–2027. gadam projekts tiek dēvēts par savdabīgu pirmo redakciju, kura tiks pakļauta sabiedriskajai apspriešanai, tomēr ir jautājums par to, vai sagatavotajā dokumentā varētu tikt veiktas kādas izmaiņas un, ja tādas būs, tad cik lielas – kosmētiskas vai fundamentālas. Vienlaikus ir skaidrs, ka panākt konsensusu starp visām grupām Latvijā ir ļoti sarežģīti, it īpaši, ja ir atšķirīgas intereses un skatupunkti. Jaunā NAP izstrāde ir balstīta uz 2010. gadā apstiprināto 2030. stratēģiju, ņemot vērā pašreizējā NAP2020 vidusposma izvērtējumā gūtos secinājumus. Pēc Pārresoru koordinācijas centra informācijas, Nacionālā attīstības padome nolēma NAP2027 pirmo redakciju nodot sabiedriskajai apspriešanai, kas sāksies 7. oktobrī un ilgs līdz 5. novembrim. Ikviens sabiedrības pārstāvis vai organizācija tiek aicināta ar to iepazīties, izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus. «Diemžēl pie NAP projekta izstrādes nebijām pieaicināti, kaut arī bijām pieteikušies,» norāda LOSP direktors Guntis Vilnītis. Viņš atzīst, ka ir ļoti atšķirīgi vērtējumi, jo vieni to uzskata par labu, bet citi ne. «NAP tiks apstiprināts Saeimā, un tas nozīmē, ka vēl ir laiks uzlabojumiem, proti, ja ir nacionālais enerģētikas un klimata plāns, tad tam ir jābūt sazobē ar jano NAP,» uzskata G. Vilnītis. Viņaprāt, resori jau strādā, bet brīžam kaut kas komunikācijā pārtrūkst, un tas nerada drošības sajūtu.

Mērķu atšifrējums

«NAP ir gan operacionāla, gan politiska stratēģija, bet tā ir galvenā izvēle, stratēģiskie mērķi, prioritātes, ko vēlamies sa- sniegt,» skaidroja Pārresoru koordinācijas centra direktors Pēteris Vilks. Viņš atzina, ka tiek definēti ieguldījumi gan no budžeta, gan ES struktūrfondiem līdz 2027. gadam. NAP ietvertie stratēģiskie mērķi būšot galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem, norāda Pārresoru koordinācijas centra speciālisti. Vienlīdzīgas iespējas ir svarīgākais sociālā taisnīguma elements ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un attīstības šķēršļu novēršanai, tostarp nodrošinot publisko pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Produktivitāte un ienākumi veido pamatu ilgtspējīgai izaugsmei. Produktivitāte panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai un pārdošanai. Stratēģisko mērķu sasniegšanai NAP2027 1. redakcijā izvirzītas sešas prioritātes: stipras ģimenes; veseli un aktīvi cilvēki, zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei; uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība; kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība; kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei un vienota, droša un atvērta sabiedrība. Katrā no tām paredzēti konkrēti rīcības virzieni, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti – rādītāji, pēc kuriem tiks vērtēta uzdevumu īstenošana. Tas nodrošinās mērķtiecīgus Latvijas valsts budžeta, Eiropas Savienības struktūrfondu, kā arī pašvaldību un privātā finansējuma ieguldījumus Latvijas turpmākajā attīstībā. NAP2027 mērķi un vajadzības tiks salāgotas ar prognozētajiem attīstībai pieejamajiem resursiem, tāpēc plāns būs reāls un īstenojams.

Vairākumu izpilda

P. Vilks atgādina, ka esošajā NAP (2014.–2020.) tika izvirzīti trīs stratēģiskie mērķi – ekonomikas izrāviens (Eiropas Savienības vidējā iekšzemes kopprodukta sasniegšana uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā), ienākumu nevienlīdzības mazināšana un demogrāfiskās situācijas uzlabošana, panākot pozitīvu dabisko pieaugumu. NAP 2014.–2020. gadam vidusposma novērtējums rāda, ka 61% rādītāju tiek izpildīti, 20% – stagnē, bet 19% ir neapmierinoši. P. Vilks atzina, ka viens no tiem mērķiem, kurš netiks sasniegts, ir dabiskais pieaugums (nulle, nevis mīnusi), kā iemesls ir 90. gadu zemā dzimstība, kas bija vairāk nekā divas reizes mazāka nekā 80. gadu nogalē. Otrs rādītājs, kurš arī netiks sasniegts, ir apstrādes rūpniecības īpatsvars 20% no IKP.

Ambiciozi mērķi

P. Vilks atzīst, ka tiek izvirzīti salīdzinoši ambiciozi mērķi un to sasniegšanai būs jāpieņem ne visai populāri lēmumi. Kā ilustratīvu piemēru viņš min tranzītu, konkrēti akmeņogļu kravas, kuru izmantošana Eiropā un pasaulē samazināsies, un tāpēc ir naivi cerēt uz šāda veida kravu pieaugumu, drīzāk notiks šādu kravu samazināšanās. Pozitīvi tiek vērtētas idejas par darba ražīguma paaugstināšanu, inovāciju, un vēl jo vairāk vietējā kapitāla aktivizēšanu un ārvalstu investoru piesaisti augstas pievienotās vērtības eksporta veicināšanai. Pārsteigums tiek pausts par izaicinājumos ielikto «augsts darbaspēka nodokļu slogs  zema ienākuma saņēmējiem», virzienos paredzot darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu zemu ienākumu saņēmējiem.

Savukārt sadaļā Daba un vide izaicinājumos minēta mežsaimniecības politika un CO2 piesaistes iespējas, kā indikatori minēti kopējā SEG emisiju intensitāte pret IKP un lauku/meža putnu indekss, savukārt rīcības virzienos iekļauti tehnoloģiju atklājumi, kas aizstāj fosilo kurināmo ar izmaksu efektīviem atjaunojamo energoresursu risinājumiem. Par šiem un citiem izaicinājumiem, indikatoriem un rīcības virzieniem ir jautājumi no attiecīgajām nozarēm – piemēram, vai šeit ir paredzēta fosilās enerģētikas (dabasgāzes, dīzeļdegvielas utml.) aplikšana ar papildu nodokļiem un kā tas ietekmēs Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. Tāpat ir jautājumi attiecībā par SEG emisijām, jo bez cilvēka tās rada pati daba.