Valsts grib atbrīvoties no pienākuma pierādīt, ka persona kādus līdzekļus ieguvusi noziedzīgā ceļā, kā arī iecerējusi līdzekļu noziedzīgo izcelsmi uzskatīt par pierādītu brīdī, kad nav ticamu skaidrojumu par naudas izcelsmi

Grozījumi

Ir secinājums, ka sliktu naudu valsts var konfiscēt, kaut arī cilvēks vēl ir nevainīgs. Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis par deputāta Andreja Judina vadītās Krimināltiesību apakškomisijas darbu pie Kriminālprocesa 124. un 125. panta izmaiņām, kas zem Moneyval rekomendāciju karoga jau divas reizes bijuši Saeimas lasījumos un šobrīd tiek gatavoti trešajam un galīgajam lasījumam. Jāteic, ka debates pie galīgās pantu versijas, lai arī likums skaitās teju gatavs, tā arī nenoslēdzās. Gan deputātiem, gan ekspertiem bija tik daudz viedokļu, cik vien runātāji uzstājās apakškomisijā. Strīdus ābols ir par to, ka tiek nodalīta naudas noziedzīgā izcelsme no personas vainas pierādīšanas.

Naudas vaina nav jāpierāda

Kriminālprocesa likuma 124. panta septītās daļas redakcija šobrīd ir: «Lai pierādītu iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jāpierāda, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, bet nav nepieciešams pierādīt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti.» Deputāts A. Judins piedāvā no panta izņemt vārdus «jāpierāda, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti». No tā izriet, ka, lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas faktu, valstij nekas vispār nav jāpierāda. Ja šī daļa tiek nobalsota Saeimā, tad policijai ir tiesības rīkoties uz aizdomu pamata.

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka A. Judina virzītā koncepcija balansē uz robežas, kas pārkāpj nevainības prezumpciju, proti, persona nav vainīga, kamēr tās vaina nav pierādīta. Pret pieminētā teksta izņemšanu no panta iestājās deputāts Armands Krauze: «Grozot spēkā esošo redakciju, izveidosies variants, kas daļai praktisko darbinieku radīs iespaidu, ka kriminālprocesos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vispār nav jāpierāda, ka līdzekļiem ir noziedzīga izcelsme. Tāda situācija vispār nav iespējama. Legalizācija kā noziegums attiecas tikai uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.» A. Krauze minēja arī virkni Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu, tostarp direktīvas, ar kurām pretrunā nonāks likums.

A. Judina atbilde bija, ka tas viss jau diskutēts iepriekš un vairāk nav jāpārrunā.

Būtiska piebilde, kas vērsa skaidrību, kādēļ pieminētā vārdkopa likumā tikusi iekļauta iepriekš, 2017. gadā, bija Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktorei Indrai Gratkovskai. Proti, jau iepriekš TM nav iekļāvusi pieminēto teikumu, tomēr Saeimas juridiskais birojs to labojis. Savukārt par labojumu skaidrojums ir vienkāršs, tas nāk tieši no starptautiskas konvencijas, bet konvencijas Latvijā piemēro tieši. Kā tas viss izskatīsies dabā, precīzāk, tiesā, jau komentēja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, paredzot, ka konvencija tiesā tiks piemērota tieši vai arī, ja netiks piemērota, tad sekos tālākas tiesvedības par lēmumiem.

«Neatkarīgi no tā, vai tur ir tie vārdi vai nav, būtība jau nemainās. Mani izbrīna, kā juristi šeit skaisti manipulē ar izteicieniem, ka prakse kaut ko maina, interpretācija kaut ko maina. Nevar personu tiesāt uz interpretācijas pamata. 195. pants runā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Skatieties vārds pa vārdam – tas ir jāpierāda!» tā J. Stukāns.

Neraugoties uz visiem iebildumiem, priekšlikums izņemt vārdus par vainas pierādīšanu no panta palika spēkā un paredzams, ka uz trešo lasījumu Saeimā debates pamatīgi ievilksies, jo viedokļi ir kardināli pretēji.

Klusētāji vainīgi?

Kriminālprocesa likuma 125. pantu šobrīd iecerēts papildināt ar trešo daļu, kas skan šādi: «Ja persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļiem vai citai mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, ja vien persona ticami neizskaidro vai nepamato finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi.»

Šis nelielais iestarpinājums Kriminālprocesa likumā tieši ir tas, kur var iznākt, ka tiek apsūdzēta nevainīga persona, lai gan A. Judins pastāv uz to, ka nevainības prezumpcija netiek skarta. Proti, par personas vainu tiks runāts citur, šobrīd ir runa tikai par naudu.

Iepriekš cilvēkiem pastāvēja iespēja nesniegt informāciju izmeklētājiem un ļaut viņiem pašiem visu pierādīt un noskaidrot. Pēc pašreizējās redakcijas pirmie no naudas šķirsies tieši tie, kuri klusēs, nevis melos, un nav svarīgi, vai viņu nauda ir noziedzīgi iegūta vai nē. Pietiek ar to, ka cilvēks nespēj ticami izskaidrot, un klusēšana, no izmeklēšanas viedokļa raugoties, noteikti nav ticams skaidrojums.

«Faktiski klusēšana dod pamatu secinājumam par to, ka finanšu līdzekļi ir noziedzīgi iegūti! Tas nav īsti pareizi!» apakškomisijas sēdē konstatēja deputāts Gundars Daudze.

«Par šo likuma sadaļu runājot, būs interesanti. Persona klusē, un viņu apsūdzēs par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Nedomāju, ka tiesa šo apsūdzību varēs akceptēt,» tā tiesnesis J. Stukāns.

Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce apakškomisijas deputātiem norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē visa veida prezumpcijas kriminālprocesos tiek vērtētas nevainīguma prezumpcijas kontekstā. Pateikts ir, ka prezumpcijas eksistē, kas nozīmē, ka tās pašas par sevi neveido cilvēktiesību pārkāpumu, tomēr iebildes ir par praksi.

Cilvēku nošķirs no mantas

«Te izskanēja doma, ka, ja cilvēks klusē, tad viņa manta ir noziedzīga. Ņemot vērā, ka viņa manta ir noziedzīga, tad viņš ir vainīgs. Nu tā nav, un tā nevar būt!» apakškomisijas sēdes noslēgumā oponēja A. Judins, kaut arī uzreiz saņēma vismaz trīs starpsaucienus par to, ka tieši tā praksē iznāk.

«Es vēlos atgādināt, ka, izskatot lietu, mēs nevaram uzskatīt, ka personas vaina ir pierādīta. Mēs te apspriežam personas mantas izcelsmi. Šeit ir jānošķir personas vaina no viņa mantas. Tiesa ir tā, kas vērtēs, vai vaina ir pierādīta vai nav! Ievērojot Moneyval un FATF rekomendācijas, mums ir jāatvieglo tie šķēršļi, kas mums procesā ir bijuši,» valdības un koalīcijas pamatdomu šajos grozījumos visiem izskaidroja premjera parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.

Pēc tam jau klātesošajiem tiesnešiem un citiem juristiem vien atlika secināt, ka ir iespējama situācija, kad personas vaina netiek pierādīta, tomēr nauda ir nelikumīgi iegūti līdzekļi.

Jāpiebilst, ka tā sauktos nelikumīgi iegūtos līdzekļus valsts konfiscē un tie nonāk valsts budžetā. Pavasarī šīs pašas apakškomisijas sēdēs ne reizi vien pavīdēja jautājums, kas ar šo naudu notiek, ja personas vainu neizdodas pierādīt, bet vainīga ir tikai nauda.