Nodokļu administrācijai cīņā ar nodokļu nemaksātājiem piedāvā piešķirt lielākas pilnvaras – juridiskās personas informēt par negodprātīgiem darījumu partneriem un nodokļu parādus piedzīt no to personu makiem, kuri rīkojušies uzņēmuma vārdā, kaut arī nav valdes locekļi

Nodokļi

To paredz Ministru kabinetā akceptētie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kuru spēkā stāšanās paredzēta no 2020. gada 1. janvāra. Aptaujāto uzņēmēju viedokļi par šiem jauninājumiem bija pozitīvi, un vienlaikus skanēja pretjautājums par šo normu praktisko piemērošanu.

Varēs vērst piedziņu

Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka grozījumi pilnveidos juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz juridisko personu faktiskajiem vadītājiem. Tas nozīmē, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem turpmāk būs piemērojama ne tikai komercreģistrā ierakstītajiem juridiskās personas formālajiem valdes locekļiem, bet arī personām, kuras faktiski īsteno valdes funkcijas. Šāds regulējums izstrādāts, ņemot vērā, ka VID bieži konstatē gadījumus, ka faktiski juridiskās personas darbību nodrošina nevis valdes loceklis, bet pilnvarotās personas (arī prokūristi) un personas, kuru mērķis nav veikt reālu komercdarbību un pildīt nodokļu saistības.

Tikai četri gadījumi

Vairākiem DB aptaujātajiem bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma konktekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka kopš 2015. gada 1. janvāra VID ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Atbilstoši VID sniegtajai statistikai, no brīža, kad stājās spēkā likuma izmaiņas (tas ir, četru gadu un sešu mēnešu laikā), ir konstatēti tikai četri gadījumi, kad ir bijis pamats pieņemt lēmumu par komercsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (turpmāk – lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu). Šie dati arī liek uzdot jautājumu, vai jaunās normas apstākļos būs identiski «sasniegumi» vai tomēr būs jūtams progress. Finanšu ministrijas anotācijā norādīts, ka praksē kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc no juridiskās personas nav iespējams piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus, ir aktīvu neesamība. Ņemot vērā, ka komercsabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību, ir valde, tad valdes kompetencē ir arī lemt par komercsabiedrības finanšu izlietojumu, un no tā, cik krietni un rūpīgi valde saimnieko, ir atkarīgs uzņēmuma mantiskais stāvoklis un spēja pildīt saistības. Uz 2019. gada 1. augustu konstatējams, ka 8740 juridiskajām personām jeb 11,96% no kopējā juridisko personu aktuālo nodokļu parādnieku skaita ir piešķirts nodokļu uzskaites statuss «bez mantas». Minētais nozīmē, ka no šīm personām nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa (parāda apmērā) nav iespējama.

DB jau rakstīja, ka no 2015. gada ir spēkā arī norma, kas paredz valdes locekļu personīgu atbildību par nesamaksātajiem nodokļiem. VID ir tiesības sākt procesu par uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šī uzņēmuma valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies, ja nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (21 500 eiro 2019. gadā); lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai; ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas statusam; ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību; nav izpildīts Maksātnespējas likumā noteiktais pienākums iesniegt juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu. 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihten- šteinas, taču tie netika akceptēti.

Pilnas atbildības SIA

«Ja šo priekšlikumu šādā formā akceptēs, tad Latvijā visas sabiedrības ar ierobežotu atbildību kļūs par pilnas atbildības sabiedrībām, vismaz pret valsti,» secina Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa pieļauj, ka tādas normas ieviešana Latvijā var nonākt uz Eiropas Tiesas tiesnešu galda. «Ja ideju ievieš, tad tas nozīmē, ka Latvijas SIA dalībnieki būs ar pilnu personīgo atbildību pret valsti par šīs SIA nesamaksātajiem nodokļiem, bet analogās sabiedrībās ar ierobežotu (nodalītu) dalībnieku atbildību citās ES dalībvalstīs būs citādāk?» retoriski jautā E. Egle. Viņa norāda, ka Ltd (limited) ir ļoti populāra forma, kura dalībnieku atbildību ierobežo ar konkrētu apmēru. «Savukārt, ja nodokļu administrācija varēs izvēlēties, «kurš» tad ir tas, pret kura personīgo maku vērst piedziņu par nesamaksātajiem nodokļiem, tad jautājums, pēc kādiem kritērijiem to darīs, kā šo cilvēku izskaitļos?» jautājumu kalnu ieskicē E. Egle. Viņa gan pauž pārliecību, ka parlamentā par šīm normām notiks atbilstoša diskusija. Turklāt varot jau juridiski vērst nodokļu parādu piedziņu pret kapitālsabiedrību dalībniekiem, bet nav skaidrs, kā šos parādus reāli piedzīt (un cik tas process maksā), ja tie ir no kādas valsts, kas nav ES dalībvalsts, vai arī tiks ieviesta ārvalstu investora šķirošana un tiks pateikts, ka no šīs valsts var, bet no šīs – labāk tomēr ne.

Informēs par darījumu partneriem

Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem un mazinātu risku tikt iesaistītiem krāpnieciskajos darījumos, likumprojekts paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš, saskaņā ar VID rīcībā esošu informāciju, ir vērtējams kā riskants darījumu partneris. Tā rezultātā nodokļu maksātājs varēs pilnvērtīgāk novērtēt darījuma partnera uzticamību un noteikt darījuma risku, kā arī atbildīgi pieņemt lēmumu par darījuma veikšanu vai atteikšanos no tā. Šī izmaiņu daļa, kas skar uzņēmumu informēšanu par darījumu partneru negodprātību nodokļu jomā, tiek uztverta pozitīvi, kaut arī ir jautājumi par to, pēc kādiem kritērijiem VID secinās, ka konkrētais darījumu partneris ir riskants. «Ar abām rokām esmu par to, ka manu uzņēmumu informēs, ja būs negodprātīgi darījumu partneri,» pozitīvi novitāti vērtē gan E. Egle, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji. Proti, it īpaši nelielie uzņēmēji neesot nekādi detektīvi, un viņiem neesot ne tādu iespēju, nedz arī zināšanu, lai varētu zināt par darījumu partnera iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā, tāpēc nodokļu administrācijas informācija – brīdinājums – būtu īstais instruments. Tiesa, vairāki DB aptaujātie atzina, ka neizprot, kāpēc VID brīdinās par riskantiem darījumu partneriem, bet tiem ļaus turpināt strādāt. Bija arī jautājums par to, kas notiks situācijā, ja sadarbību ar konkrētu, nodokļu administrācijas ieskatā, riskanto darījumu partneri nepārtrauks? Vai tad darījuma partnera nesamaksātos nodokļus liks maksāt tam, kurš bija informēts, bet neatteicās no tālākās sadrbības? «Ceru, ka VID sniegs ziņas ne tikai par riskantiem – negodprātīgiem – nodokļu maksātājiem, kas reģistrēti Latvijā, bet arī visā ES. Tas būtu godīgi un vienlaikus novērstu drošības riskus gan attiecībā uz krāpniekiem un blēžiem, kā arī visādiem naudas atmazgātājiem un shēmotājiem. Ieguvēji no šādas normas būtu gan viss godīgais bizness, gan valsts,» tā E. Egle.