Kooperatīvs palīdz sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis

Mežsaimniecība

Cilvēkiem joprojām saglabājies priekšstats – kooperatīva vadītāji apmānīs, meži pāries viņu īpašumā un paši paliks tukšā, mežsaimniecības kooperatīva Mūsu mežs izpilddirektors Toms Kalvis iezīmē problēmu. Viņš atgādina, ka organizācijas mūsdienās netiek veidotas ar šādu domu. Galvenais ir apvienot spēkus un likt sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis.

Iespēja ietaupīt laiku

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) Mūsu mežs dibināta pirms trim gadiem un palēnām uzņem apgriezienus. Šobrīd tajā ir aptuveni pussimts biedru. Viņu vidū ir gan lauksaimnieki, gan pieredzējuši mežu īpašnieki, gan cilvēki, kas īpašumu mantojuši vai iegādājušies, lai ieguldītu finanses. Dažiem ir tikai viens, divi hektāri. Tie, kas platības mantojuši vai iegādājušies nesen, bieži vien vēlas iesaistīties organizācijā, atzīstot, ka paši neko no apsaimniekošanas nesaprot un nepieciešama palīdzība.

«Ja īpašnieks iestājas kooperatīvā, mežs paliek viņa īpašumā, pats var izlemt, ko ar to darīt. Mēs esam tikai palīgi – mācām, konsultējam un atbalstām citos veidos, kā vien cilvēks vēlas,» T. Kalvis norāda. Turklāt Mūsu mežu interesē ilglaicīga sadarbība. «Nav tā, ka mēs izstrādājam mežu un vairs ar īpašnieku nesadarbojamies, jo zaudējam interesi,» uzsver izpilddirektors. Pēc mežizstrādes, piemēram, meklē uzticamus pakalpojumu sniedzējus, kas varētu veikt atjaunošanas stādījumus.

Gatavi paplašināties

Mūsu mežs apsaimnieko vairāk nekā 2000 hektārus mežu, platības pārsvarā atrodas Dienvidkurzemē. Taču kooperatīvs ir gatavs paplašināt savu darbības teritoriju gan Zemgales, gan Ziemeļkurzemes virzienā.

Sniegto pakalpojumu klāsts ir plašs: meža inventarizācija, stigošana, dastošana, jaunaudžu kopšana un citi. Izglītošanai organizē seminārus, runāt par šīm tēmām dodas arī uz skolām. Daļu pakalpojumu sniedz paši, daļai piesaista sadarbības partnerus. Biedriem tie pieejami ar atlaidi, pārējiem – par pilnu cenu.

Pieprasītāko pakalpojumu vidū ir stigošana un platību iemērīšana, meža inventarizācija un cirsmu novērtēšana. «Tagad cenšamies popularizēt meža konsultēšanu, kas vismaz mūsu kooperatīvā vēl nav populāra. Tas nozīmē, ka kopā ar īpašnieku dodamies uz mežu, izstaigājam, izrunājam, kā to labāk apsaimniekot,» skaidro T. Kalvis. Viņš aicina to izmantot, jo kooperatīvs īsteno Eiropas Savienības atbalstītu projektu.

Protams, ne vienmēr meža īpašnieki gatavi padomus ņemt vērā, jo katram skatījums uz apsaimniekošanas jautājumu ir citāds, – vienam būtiskāki ir ekoloģiskie jautājumi, citam – saimnieciskā darbība. Tomēr pie kompromisa vienmēr iespējams nonākt.

Darba uzdevumi ir un paliek paša saimnieka pārziņā. Kooperatīva pienākums savukārt ir atrast labāko pakalpojumu sniegšanas cenu un izraudzīties uzticamākos sadarbības partnerus. «Mūsu galvenais princips ir atklātība. Ja kaut ko darām, izskaidrojam pa punktam, cik maksā pakalpojums, cik būs īpašnieka peļņa, cik – mūsu ieturētā daļa. Nemēģinām neko slēpt,» uzsver T. Kalvis. Līdzekļi tiek izmantoti administratīvajām vajadzībām.

Izvēlas uzticamus partnerus

Veicot mežizstrādi, saimniekam pašam nav jāmeklē transports, jāpēta kopējais tirgus piedāvājums. «Ja ikdienā ar to sanāk darboties, zinām, kur ir labākā cena, kur labāk uzmēra, ar ko sadarboties un ar ko labāk ne. Ne vienmēr cena izsaka visu, tur ir savi knifi,» brīdina T. Kalvis. Pie pastāvīgajiem sadarbības partneriem pieskaitāmi LSEZ SIA Laskana, SIA Metsa Forest Latvia, SIA Ibiza un vietējās zāģētavas.

Pavasarī bērza kokmateriālu cenas strauji nokritās. «Taču darbi neapstājās. Turpinājām mežizstrādi, tikai atsevišķos mirkļos nogaidījām, lai koksni varētu realizēt par labāku cenu,» stāsta T. Kalvis. Iemesls, viņaprāt, bija saistīts ar pērnā gada sliktajiem laikapstākļiem un to, ka Skandināvijas valstīs pietrūka kokmateriāla. Augot pieprasījumam, pieauga arī cena. Brīdī, kad tur materiāla bija pietiekami, cena sāka rukt. Tagad tā lēnām atkal kāpj, lai gan pagājušā gada līmenis nav sasniegts. Papīrmalkas cena šobrīd ir no 38 eiro par kubikmetru. Pērn tā sasniedza pat 60 eiro.

Palīdz sagatavot projektus

Kooperatīvs palīdz arī sagatavot projektus Eiropas Savienības finansējuma piesaistei, kā arī realizēt tos. Populārākais ir par jaunaudžu retināšanu. Kolīdz tiek atvērta pieteikšanās konkursam, uzreiz jūtams jaunu biedru pieplūdums un interese. Kooperatīva biedri, iesniedzot projektu, saņem papildu punktus. Daudzi izmanto iespēju ar ES atbalstu arī ieaudzēt mežus. Līdzekļi pieejami arī gadījumos, ja mežs cietis ugunsgrēkā vai dabas katastrofā. Vajadzība pēc šāda atbalsta, par laimi, nevienam no kooperatīva biedriem nav bijusi. Neizmantota ir arī iespēja finansēt mežsaimniecības infrastruktūras attīstību.

Runājot par projektu sagatavošanas nosacījumiem un nepieciešamību tos mainīt, T. Kalvis saka – jaunaudžu retināšanā nekādu problēmu nav. Sarežģītāk sagatavot dokumentāciju meža ieaudzēšanai, jo jāapmeklē neizmantotās lauksaimniecības zemes, jāpārbauda, vai neapgrūtina meliorācijas sistēma, jānosaka zemes auglības klase.

Šis plānošanas periods tuvojas beigām. Kooperatīvs iesaistās darba grupās un diskusijās par jauno periodu. Nākamā tikšanās paredzēta jau šomēnes, kad varētu būt lielāka skaidrība, kā tiks sadalīti līdzekļi.

Mūsu mežs uzskata, ka arī nākotnē būtu nepieciešams saglabāt atbalstu jaunaudžu retināšanai un meža ieaudzēšanai. Būtu lieliski ieviest atbalstu kooperatīviem meža tehnikas iegādei, lai paši varētu sniegt pakalpojumus mežu īpašniekiem.

Puse laika – dabā

Kooperatīva darbībai ES finansējums jau piesaistīts. Tas tiek izmantots darbinieku algām. Šobrīd kooperatīvam pietiek ar diviem – lietvedi un izpilddirektoru, jo visa platība regulāri nav jāuzrauga. Tas notiek plānveidīgi.

T. Kalvis pēc izglītības ir mežu inženieris un mežos pavada pusi no darbalaika – stigo, veic inventarizācijas, dastošanu, sniedz konsultācijas, meža izstrādātājiem ierāda cirsmas un tamlīdzīgi. Pārējā laikā birojā kārto dokumentāciju, sazinās ar biedriem.

Domājot par kooperatīva attīstību, T. Kalvis saka – vispirms nepieciešams piesaistīt vairāk biedru, lai veidotos lielāks apgrozījums. Būtu labi iegādāties, piemēram, mazo mežizstrādes tehniku, ar ko saudzīgāk var izkopt teritorijas, krūmzāģus, motorzāģus. Biedru nauda 50 eiro apmērā ir vienreizējs maksājums, iestājoties organizācijā. Budžets galvenokārt veidojas, no katras pakalpojumu pozīcijas veicot ieturējumus. Pērn kooperatīva Mūsu mežs apgrozījums bija aptuveni 373 tūkstoši eiro, peļņa – 26 tūkstoši, rāda Lursoft dati. Izpilddirektors piebilst, ka lielākā ieņēmumu daļa nāk no pakalpojumiem, kas saistīti ar mežizstrādi.

Meklējot iespējas piesaistīt jaunus biedrus, kooperatīvs sevi popularizē izstādēs – Uzņēmēju dienās Kurzemē, Ražots Saldus novadā. «Cilvēki nāk runāties, bet pēc tam vien trīsdesmit procenti interesējas par tālāku sadarbību,» teic T. Kalvis. «Labākā reklāma tomēr ir padarītais darbs. Ja viens biedrs ir apmierināts ar mūsu paveikto, tas no mutes mutē aiziet tālāk.»