Meža nozares uzņēmumi pērn ir uzstādījuši nebijušu neto apgrozījuma pieaugumu – par 25%, sasnieguši rekordu, ko veicināja produkcijas globālā inflācija un arī ražošana

Nozares TOP

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu – vairāk par 10 milj. eiro – pērn veica 22 uzņēmumi, vairāk par vienu milj. eiro to iespēja 79 uzņēmumi. Nozares eksperti neatceras, kad iepriekš ir bijis tik straujš ienākumu pieaugums nozarē, jo jau 5% ir labs rādītājs, 10% skaitās izcils, bet 25% tiek vērtēts kā fantastika – acīm redzamais, neticamais.

+ 670 miljoni eiro

TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 670,5 milj. eiro jeb 25,1%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 6,7 milj. eiro. Jārēķinās gan, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads atšķiras no kalendārā gada. Tā kā vairāk nekā 80% no saražotā tiek realizēti ārvalstu tirgos, tas pierāda, ka Latvijas uzņēmēji spēj sekmīgi izmantot starptautiskā tirgus konjunktūru, ir elastīgi un mobili. Daudzi nozares dalībnieki ir veikuši investīcijas, lai paaugstinātu ražošanas efektivitāti un samazinātu izmaksas, tādējādi audzējot savu konkurētspēju. Iepriekšējo gadu investīciju atdevi jaunu ražotņu izveidē un esošo paplašināšanā var redzēt arī nozares TOP 100. Neto apgrozījuma palielināšanas recepte katram uzņēmumam ir sava: vieniem tie ir lielāki apjomi, citiem – dārgāka produkcija, trešajiem – abu minēto faktoru kokteilis. Kokrūpnieki aizvien lielāku enerģiju velta tam, lai aizvien vairāk Latvijā saražoto pirmapstrādes produktu pārvērstu citos izstrādājumos ar daudz lielāku pievienoto vērtību, un rezultāts neizpaliek. Protams, ir arī tādi uzņēmumi, kuri pērn ir piedzīvojuši neto apgrozījuma kritumu. Nozarē kopumā darbojas ap 3000 uzņēmumu, un tā vēl šodien ir viena no Latvijas eksporta balstiem. Interesanti, ka iekļūšanai TOP 100 2018. gada neto apgrozījuma robeža bija 6,5 milj. eiro, savukārt 2017. gadā pietika ar 4,9 milj. eiro.

Pagātnes liecība

«Tā ir fotogrāfija, kura rāda pagātni – 2018. gadu. Šobrīd jau 2019. gads tuvojas finišam ar pavisam citu ainu,» norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. 2018. gads ir jāuzskata par izņēmumu, kurā nozares uzņēmumi uzkrāja būtiskas rezerves, kas ļauj sekmīgi pārdzīvot nosacītu globālo cenu deflācijas laiku. «Pērnais gads ieies vēsturē ar ļoti daudzām pozitīvām sakritībām, kas nozarei ļāva uzrādīt nepieredzētu uzrāvienu teju vai visos saimnieciskās darbības rādītājos, kā rezultātā uzņēmumi ir labi nodrošināti un nozare var mierīgi raudzīties uz šā gada neveiksmīgo apstākļu sakritību,» viņš raksturo. Pērnais gads tādējādi nav uzskatāms par svinību gadu, bet gan par tādu, kura laikā tiek veidoti krājumi.

Lielāki ražošanas apjomi

«Lauvas tiesu pieauguma nodrošināja lielāki ražošanas apjomi saplākšņa rūpnīcā Kuldīgā, atlikušo pieauguma daļu – labā tirgus cenu konjunktūra,» uz jautājumu, kā 2018. gadā izdevies panākt 46% jeb 7,63 milj. eiro lielu neto apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar 2017. gadu, atbild SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka šā gada rezultāts būs līdzvērtīgs pērn sasniegtajam vai labākajā gadījumā var būt nedaudz augstāks. «Strādājam tāpat kā pērn – rūpnīca ražo vairāk, bet mežsaimniecība – līdzvērtīgi pārējam gadam, tomēr neto apgrozījumu ietekmē cenu kritums teju vai visos tirgos,» situāciju skaidro A. Ramoliņš.

Pieprasījuma efekts

«Tirgus pieprasījuma pieaugums komplektā ar cenu kāpumu,» tā uz jautājumu par to, kā pērn izdevies kāpināt neto apgrozījumu par teju 140% jeb 23,29 milj. eiro, atbild koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Uzņēmums centies pielāgoties pēdējo gadu laikā notikušajām visneiedomājamākajām pārmaiņām tirgū, un rezultāts nav izpalicis. «Pērn izmantojām lielo Skandināvijas celulozes rūpnīcu pieprasījumu pēc izejvielām (papīrmalkas) un ik mēnesi sūtījām 5–6 kuģus ar šo preci,» stāsta A. Apfelbaums. Viņš atgādina, ka celulozes izejvielas tirdzniecībā ir brīži, kad ir ļoti lieli kāpumi, taču tiem seko arī kritumi, un to var labi redzēt arī kompāniju neto apgrozījumu «lēkāšanā». Turklāt izcilā koksnes izstrādājumu cenu konjunktūra arī ļāvusi SIA ACA Timber sekmīgi strādāt zāģbaļķu importa segmentā. «Šogad viss ir kājām gaisā, jo zāģētavas trīs reizes pārskaita, vai tām būs izdevīgāk koksni importēt vai tomēr izmantot vietējos mežos izaugušo, un arī pieprasījums pēc papīrmalkas ir sarucis,» tā pašreizējo situāciju iezīmē A. Apfelbaums. Viņš pašlaik vairāk uzmanības pievērsis tieši dedzināmās koksnes importa un eksporta darījumiem. «Viss plūst, viss mainās, un jāspēj pielāgoties,» uz jautājumu par nākotni atbild A. Apfelbaums. Koksnes tirdzniecībā viens gads reti kad kopē iepriekšējo, un tieši tas ir arī redzams pēdējos divos gados – 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu. «Prognozes mūsdienās ir ļoti nepateicīga lieta, jo kā var īsti raudzīties perspektīvā, ja nevienam nav skaidra Brexit sāga un tās iznākums – ietekme, piemēram, uz meža nozari Eiropā un arī Latvijā, arī ekonomiskā izaugsme Eiropā kļūst arvien vājāka, un tas atsaucas arī Latvijā. Vēl ir lielie, globālie strīdi (tirdzniecības kari), kas vairāk vai mazāk skar arī ES,» uz neskaidrību norāda A. Apfelbaums. Vienlaikus viņš norāda, ka ES ir definējusi mērķi – samazināt visa veida izmešus un kļūt zaļākai. «Ja patiešām plastmasas maisiņi un vienreiz lietojamie trauki tiks aizliegti vai tiem tiks noteikts milzīgs fosilais nodoklis, loģiski būtu, ka tos aizstās ar papīra analogiem izstrādājumiem, un tas savukārt nozīmēs lielāku pieprasījumu pēc celulozes un attiecīgi tās izejvielām,» iespējamo tālāko nākotni iezīmē uzņēmējs.

Trīs faktoru rezultāts

«Trīs faktoru mijiedarbības rezultāts. Proti, pērn pieauga biedru skaits un lielāks darāmo darba apjoms, ko vēl vairāk ietekmēja augstās koksnes realizācijas cenas,» tā uz jautājumu, kā izdevies neto apgrozījumu palielināt par 131,2% jeb 3,7 milj. eiro, atbild MPKS Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Arī šogad pērn iespētā 6,51 milj. eiro neto apgrozījuma latiņa tiks pārspēta. «Šobrīd Mežsaimnieks jau ir realizējis aptuveni 100 tūkst. m3 koksnes par aptuveni 5,5 milj. eiro, savukārt pērn visā gadā tika pārdoti 106 tūkst. m3 koksnes, taču cenas bija augstākas. Kopumā šogad būs lielāks koksnes pārdošanas apjoms un arī augstāks neto apgrozījums nekā 2018. gadā,» lēš G. Rozentāls. Viņš pieļauj, ka sākotnējais mērķis – 2019. gadā sasniegt 8 milj. eiro neto apgrozījuma robežu – netiks izpildīts, jo ir cits koksnes sortiments un arī cena. «Biedru skaits turpina pieaugt, un tagad rudens sezonā zāģēšanas līmenis atkal būs pavasara līmenī,» tā G. Rozentāls.