Virtuālajā vidē ir plašas iespējas tiešajai tirdzniecībai – veidojot savu internetveikalu un izvēloties biznesa modeli, kur ražotājs preci uzreiz nosūta pircējam

E-komercija

Šādu starpniecības biznesa modeli ir izvēlējies arī Aivis Veļķeris, kam eBay platformā ir savs sadzīves preču veikals. Viņš vēlas vairāk koncentrēties uz konsultācijām, lai palīdzētu citiem tirgoties internetā. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes biznesa inkubatoru viņš izveidoja lekciju kursu eBay mini akselerators. Tas domāts cilvēkiem, kuri vēlas nodarboties ar tiešo pārdošanu vai pārdot paši savu preci. Interesentu lokā bija gan tādi, kuri pārdot savas preces, gan tādi, kuri vēlējās atdarināt viņa biznesa modeli. Aivi visvairāk interesē tie, kuri vēlas pārdot savas preces, jo ar tādiem viņam nav bijusi saskarsme.

Saprast izmaksas

«Vēloties darboties eBay platformā, lielākā problēma ir informācijas trūkums, kā tas viss strādā,» atzīst Aivis. Sākumā ir svarīgi saprast visas komisijas maksas, ko eBay piemēro, jo platforma dod iespēju tirgoties savā sistēmā un tas ir maksas pakalpojums. «eBay bāzes komisijas maksa ir 12,1% no preces cenas. Visi maksājumi notiek caur Paypal sistēmu, kas prasa 30 centus par darījumu un vēl 4,9% no darījuma vērtības. Protams, pie lielāka apjoma tiek piemērota draudzīgāka komisijas maksa, bet jārēķinās ar vismaz 17% komisijas maksu. Ja tirdzniecība notiek Eiropas Savienībā, jāpierēķina vēl PVN. Līdz ar to minimālais uzcenojums arbitrāžas biznesa modelī ir vismaz 45%, lai pašam beigās nebūtu jāpiemaksā par darījumu un būtu kaut kāda peļņa,» viņš skaidro.

Aivis novērojis, ka daudzi preču ražotāji, nepareizi nosaka gala cenu tirdzniecībai internetā, viņa skatījumā – pārāk augstu. Salīdzinot ar konkurējošiem produktiem, tiem cena ir zemāka, līdz ar to pieprasījums nav tik liels, kā gribētos. Viņš teic, ka, samazinot cenu, būtu iespēja saņemt vairāk pasūtījumu. Protams, tikai tad, ja pašizmaksa to ļauj. «Augstu cenu var kompensēt ar dažādiem stimulatoriem, piemēram, piedāvājot bezmaksas piegādi, kas pircējus uzrunā,» saka Aivis.

Interese kopš vidusskolas

Aivim interese par uzņēmējdarbību internetā parādījās jau vidusskolā. Savu pirmo uzņēmumu viņš nodibināja 22 gados un mēģināja izveidot īstermiņa personāla aģentūru, bet tas bija neveiksmīgs projekts. «Tas man palīdzēja apzināties realitāti. Sapratu, ka neesmu īsti savā vidē un jāpieturas pie interneta, tas man ir tuvāks un saprotamāks. Tas tomēr ir mans lauciņš,» teic Aivis. Pirmais mēģinājums bija individuāls internetveikals, bet arī tas cieta neveiksmi. Viņš izveidoja mājaslapu, sāka agresīvi reklamēties Facebook, bet ar to arī viss beidzās, jo nebija tik daudz līdzekļu reklāmai. «Facebook reklāma ir ļoti dārga. Jā, it kā tikai desmit dolāri dienā, bet tas ir tikai par vienu reklāmu, bet jālaiž vismaz desmit reklāmas reizē, jo vajag pārbaudīt dažādas auditorijas un stratēģijas,» uzsver Aivis. Viens no viņa draugiem tirgojās eBay, bet sākumā bija diezgan skeptiska attieksme. Pirmā prece, ko Aivis pārdeva šādā arbitrāžas modelī, bija motoreļļa. Viņš nav turējis rokās ne to, ne citas preces, ko pārdod. «Šobrīd pats nodarbojos ar preču tirdzniecību eBay platformā, izmantojot t.s. preču arbitrāžas biznesa modeli. Proti, izpētu pieprasījumu pēc kādas preces, atrodu internetveikalu, kas jau pārdod, un veicu tālākpārdošanu savā eBay veikalā,» skaidro Aivis. Pasaulē ir dažādi tiešās tirdzniecības modeļi, un viņš uzskata, ka nākotnē e-komercija tikai attīstīsies. «Mans mērķis ir konsultēt, palīdzēt citiem. Tas ir mazliet citādi. Savu biznesu kādā brīdī tik labi pārzini, ka vairs nav interesanti. Manuprāt, man ir diezgan laba kompetence un vairāk vai mazāk zinu visas iespējamās problēmsituācijas, ar ko pārdevēji varētu saskarties. Protams, vienlaikus strādāju pie citu platformu izpētes un cenšos sākt preču tirdzniecību Amazon,» atklāj Aivis.

10 līdz 15 dienā

Aivis pats tirgo sadzīves preces. «Mans primārais biznesa modelis ir tirgot to, ko labi pērk. Pārsvarā tie ir virtuves piederumi,» viņš teic. Veikala nosaukumu jaunietis neatklāj, jo uztraucas, ka kāds nokopēs viņa tirgoto preču sortimentu. Aivis apgalvo, ka tā šajā biznesā notiekot bieži. «Piemēram, ja kāds redz, ka veiksmīgs tirgotājs krūzi pārdod par 10 dolāriem, viņš to pašu piedāvā par 9,99, un loģiski, ka cilvēki izvēlas lētāko. Cenšos atšķirties ar to, ka piedāvāju preces, kas ir unikālas un platformā nav. Piemēram, izpētu, ka labi pērk baltas krūzes, un pamēģinu piedāvāt sarkanas. Šāda pieeja pagaidām strādā labi. Protams, uz laiku, jo arī citi rīkojas līdzīgi. Ir preces, ko tirgoju jau divus gadus, un ir tādas, ko labi pērk vienā noteiktā brīdī,» viņš norāda.

Dienā Aivja veikalā notiek vidēji 10 līdz 15 darījumi. Ziemassvētku laika rekords bija 44 pirkumi dienā.

Aivis uzsver, ka ir nozīmīgi piedāvāt bezmaksas preces atgriešanu. Daudzi tirgotāji no tās baidās, bet klientam šāda iespēja ir svarīga kā «ja nu kas» garantija. «Ar to jārēķinās, tas ir pilnīgi normāli. Var būt 101 iemesls, kāpēc pircējs atgriež preci – transportējot saplīsusi, neder, nepatīk. Sākumā nopietni jāapdomā, kā to organizēt. Ja pārdevējs pieprasa naudu par preces atgriešanu, pircējam rodas aizdomas, ka viņam mēģina piedāvāt nekvalitatīvu preci,» viņš teic.

Divas stundas dienā

Aivis uzskata, ka interneta tiešajā tirdzniecībā ir milzīgas nākotnes iespējas. «Šādam biznesam jāvelta laiks, tas ir pats svarīgākais – līdzīgi kā parastā darbā, kur cilvēks tam velta 40 stundas nedēļā. Man šis prasa divas stundas dienā. Pārējā laikā koncentrējos uz konsultācijām, pētu jaunus biznesa virzienus, platformas, modeļus. Esmu atradis savu aicinājumu,» apgalvo Aivis.

Nereti cilvēki, kuri mēģina tirgoties internetā, sūkstās, ka trūkst laika. Lielākoties tie ir uzņēmēji, kuri fokusējas uz savas preces ražošanu un kam trūkst zināšanu, kā tirgoties virtuālajā vidē. «Sākumā varbūt neizdodas, tad šķiet, ka tam nav jēgas. Internetam ir potenciāls, bet tas prasa laiku. Var ievietot vienreiz visas savas preces, bet ir jāseko līdzi, jāatbild uz klientu jautājumiem, jāpiedāvā dažādas akcijas,» teic Aivis. Viņš ir reģistrējies kā pašnodarbinātais, taču piebilst, ka pašnodarbinātais izdevumos drīkst norakstīt līdz 80%, respektīvi, rentabilitātei jābūt 20%. Viņa izvēlētajā modelī tik augsta rentabilitāte ir optimistiska ideja, darījumu ir salīdzinoši daudz, bet tie nav īpaši ienesīgi. «Ir izņēmumi, kad pašnodarbinātais var norakstīt vairāk – pirmajā un pēdējā gadā. Piemēram, pirmajā gadā sāk biznesu, otrajā beidz un trešajā atver SIA,» klāsta Aivis.