Vai Krievijas Federācija izmanto Interpolu kā politisko bēgļu vajāšanas mehānismu, un, ja tas tā ir, tad kādas iespējas Latvijai ir to ierobežot?

Likumdošana

Šādu jautājumu Iekšlietu ministrijai nolēma uzdot Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas deputāti pēc Krievijas politisko bēgļu sūdzības izskatīšanas. Sūdzības pamatā ir Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācijas informatīvā vēstule.

Asociācijas valdes loceklis Dmitrijs Savins Dienas Biznesam norādīja, ka tā ir ne vien politisko bēgļu, kuri Latvijā saņēmuši patvērumu, problēma, bet arī Latvijas problēma, jo Krievijas Federācija, negodprātīgi izmantojot starptautisku instrumentu, iejaucas valsts iekšējās lietās.

Interpola cirkulāri

«Vēstulē ir norādīts, kā Interpols strādā, un teikts, ka Krievija izmanto Interpolu, lai veiktu starptautisku vajāšanu. Pēc būtības sanāk, ka, neraugoties uz to, ka cilvēkiem ir piešķirts bēgļa statuss, viņu tiesības un brīvības tiek ierobežotas,» deputātiem vēstules jēgu izskaidroja apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins.

Situāciju deputātiem skaidroja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes Interpola Latvijas nodaļas priekšniece Indra Pulka. Viņa uzsvēra, ka jau Interpola definīcijā, tās konstitūcijas 3. pantā ir noteikts, ka organizācija nevar kalpot par līdzekli nekādai vajāšanai ne pēc politiskiem, ne reliģiskiem, ne rasu principiem. I. Pulka arī paskaidroja, ka Interpolā ir izveidota īpaša sūdzību daļa, kur cilvēki var vērsties, ja viņu dati tīklā nokļuvuši nepamatoti.

«Diezgan bieži ir tā, ka pēc sūdzības izskatīšanas dati tiek dzēsti no datu bāzes. Ir iespējams, ka Krievija izmanto Interpolu personu vajāšanai, jo, kā jau vēstulē deputātiem ir norādīts, pavisam ir divi ziņojumu veidi Interpolam. Ir sarkanais ziņojums un cirkulārs. Atšķirība ir tāda, ka sarkano ziņojumu izskata Interpola ģenerālsekretariāts - gan no precizitātes viedokļa, gan juridiskiem aspektiem. Tieši Interpola ģenerālsekretariāts pieņem lēmumu, vai šo informāciju publicēt un uzsākt personas meklēšanu. Savukārt cirkulārus valsts var pati ievietot Interpola sistēmā. Ja tiek konstatēts, ka cirkulārā ir trūkums, tad tie var tikt dzēsti,» norādīja I. Pulka.

Kā vēlāk Dienas Biznesam paskaidroja D. Savins, nelaime ir sistēmā. Interpola cirkulārs, D. Savina izpratnē, ir visparastākais e-pasts no vienas valsts otrai, kas aicina aizturēt un izdot kādu personu. Ja tas tiek dzēsts no sistēmas, nekas netraucē pēc laika atkārtot cirkulāru. Rezultātā Krievijas politiskie bēgļi nonāk neapskaužamā situācijā, jo viņus var aizturēt atkal un atkal. Ja arī Latvijā uz laiku iestājies miers, tad iespējams, ka tepat Lietuvā cirkulārs ir spēkā un policija ir gatava aizturēt cilvēku.

«Tā nav tikai Latvijas problēma. Tā ir gan visu Eiropas Savienības valstu problēma, gan visas pasaules problēma. Ne velti ASV Kongresā nesen tika iesniegts likumprojekts ar mērķi ierobežot šādu Krievijas Federācijas Interpola cirkulāru izmantošanu ASV,» intervijā Dienas Biznesam sacīja D. Savins.

Bēgļus aiztur un atlaiž

Vēstulē apakškomisijai asociācija norāda, ka Latvijā ir reāli aizturēšanas gadījumi. Piemēram, kāds politiskais bēglis Ventspilī aizturēts uz četrām stundām. «Tas nav diez ko patīkami, un cilvēki jūtas nedroši,» sacīja D. Savins.

Skaidrojot situāciju par bēgļu aizturēšanu Latvijā, I. Pulka norādīja, ka Interpola datu bāze ir tiešsaistē ar Latvijas policijas datu bāzi. Brīdī, kad Latvijas policijas darbinieks pārbauda personu, viņš automātiski konstatē, ka persona ir meklēšanā. Policistam ir jāsazinās ar Starptautiskās sadarbības pārvaldi un jāsaņem norādījumi. Ja persona ir meklēšanā, tad tiek aizturēta. Kamēr policija noskaidro, ka cilvēks ir bēglis, paiet pāris stundas, iespējams, pat vairāk. «Tas ir nepatīkams laiks, kamēr tiek noskaidrota situācija. Diemžēl integrētajā sistēmā nav iespējams ielikt kaut kādu atzīmi, ka cilvēks ir politisks bēglis no konkrētas valsts un tādēļ tās pieprasījums nav aktuāls,» tā I. Pulka.

Deputāte Juta Strīķe tomēr pauda neizpratni, kādēļ policija nevar ātri salāgot divas informācijas sistēmas un uz līdzenas vietas noskaidrot, ka cilvēkam ir piešķirts bēgļa statuss, lai viņu neaizturētu, uzliekot roku dzelžus. Jautājot I. Pulkai, vai šādas aizturēšanas šķiet normālas, J. Strīķe konstatēja: «Ja jūs aizturētu uz divām vai trīs stundām – jums neliktos, ka tas ir normāli!» Tomēr deputātes sašutums atdūrās pret to pašu, ka ir divas dažādas datu bāzes un tās ir jāsalāgo. Pēc I. Pulkas teiktā iznāk, ka policija vispirms aiztur un pēc tam sāk pārbaudīt, kas ir aizturētais. Iespējams, ka jautājums par to, vai aizturētais ir politiskais bēglis no Krievijas, nav pirmais pārbaužu sarakstā.

Datu salāgotāji

J. Strīķe pēc policijas uzklausīšanas ķērās pie Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Viļņa Vītoliņa iztaujāšanas. Proti, vai policistiem maz pazīstams tāds jēdziens kā politiskais bēglis un vai, ieraugot šādus dokumentus, viņi saprot, kas par lietu.

V. Vītoliņš deputātiem norādīja, ka Interpols ir kriminālpoliciju organizācija, kuras mērķis ir apmainīties ar informāciju, kas saistīta ar noziedzības apkarošanu. «Jautājumā par to, ko dara Latvijas Republika kā nacionāla valsts, pateikšu, ka brīdī, kad persona parādās datu bāzē, ir iespējams, ka persona atrodas pat citā valstī, un Latvijas Republikai nav pamata konstatēt faktu, ka persona tiek vajāta politisku apsvērumu dēļ vai kā citādi. Ja persona tiek konstatēta Latvijas Republikā, iestājās izdošanas izskatīšanas procedūra, un atbilstoši Kriminālprocesa likumam šādu personu izdot nav pieļaujams,» stāstīja V. Vītoliņš, pēc būtības pasakot to pašu, ko jau teica I. Pulka, ka bēgli aizturēs, pārbaudīs un atlaidīs. Viņš arī norādīja, ka Latvijā, runājot par nepieciešamām likumdošanas izmaiņām, lai kaut ko būtiski mainītu, nekas īpaši nav vajadzīgs, jo gan Bēgļu konvencija, gan Cilvēktiesību konvencija, gan Izdošanas konvencija Latvijā ir pielietojamas tieši, gluži tāpat kā daudzas citas konvencijas. Pēc būtības visa Krievijas politisko bēgļu vajāšanas problēma atduras parastā datu sistēmu nesavietojamībā, kas policistiem ļautu aizturēšanas mirkli apvienot ar pārbaudes brīdi citā sistēmā. Domājams, ja šāda pārbaude aizņemtu piecas minūtes, nevis trīs stundas un ar rokudzelžiem, nevienam pretenzijas nerastos.

Noslēgumā apakškomisijas vadītājs A. Judins lūdza Iekšlietu ministriju deputātiem sagatavot ziņojumu par situāciju un Latvijas iespējām mainīt situāciju.

D. Savins Dienas Biznesam pauda gandarījumu, ka viņu vēstule nonākusi dzirdīgās ausīs un, iespējams, kaut kas praksē mainīsies.