Mūsdienās ir tikai normāli domāt, kāda ir uzņēmuma un indivīda radītā sociālā ietekme, tāpēc aug arī izpratne par sociālajiem uzņēmumiem

Atbalsts

Tā uzskata sociālā biznesa akseleratora New Door valdes locekle Marija Povilaite. Pirms pieciem gadiem, sākot darbu, ik dienu bija jāskaidro, kas ir sociālais bizness, kā tas atšķiras no «normāla» uzņēmuma. «Sociālās uzņēmējdarbības asociācija daudz strādājusi, lai informētu, ka var būt bizness ar labu sociālo ietekmi, kurš strādā ne tikai savā, bet visas sabiedrības labā. Laikam ejot, cilvēki labāk saprot, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, tomēr vienlaikus arvien ir daudz jautājumu. Domāju, ka mūsdienās cilvēkam un uzņēmējam jābūt pilnīgi aprobežotam, lai nedomātu par savu aktivitāšu ietekmi uz sabiedrību,» viņa teic. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka sociālā ietekme ir tikpat sarežģīta kā augstākā matemātika, bet M. Povilaite uzsver, ka ir normāli sākt domāt, ko vēl bez peļņas rada uzņēmums un kādas sekas ir tā darbībai. Rietumeiropā ar sociālo uzņēmējdarbību pārsvarā nodarbojas tie, kuri jau ir daudz nopelnījuši un vēlas ieguldīt sabiedrībā. «Savukārt pie mums visbiežāk nabagi palīdz nabagiem, jo sociālās problēmas vislabāk saprot tie, kam pašiem tādas ir bijušas. Viņi spēj izdomāt un piedāvāt risinājumus, kas ir inovatīvi un par ko valsts nav padomājusi, jo tam nav bijis resursu,» viņa teic. M. Povilaite vēlētos, lai sabiedrība iemācītos būt atbildīga par saviem ienākumiem, veidotu biznesu, risinātu savas un sabiedrības problēmas, nejūtoties kā maza skrūvīte valsts iekārtā.

Četras programmas

Līdz šim akselerators realizējis četras programmas un kopumā saņemti 350 pieteikumi, no kuriem New Door absolvējuši 55 projekti. Aptuveni puse no tiem turpina darbu. Lielākais izaicinājums, pēc M. Povilaites domām, ir tas, ka tirgus ir mazs un klienti ir prasīgi. Sociālajiem uzņēmumiem tas ir divtik liels izaicinājums, jo tiem ne tikai ir jāražo kvalitatīvs pakalpojums vai produkts klientiem, kas maksās, bet jāspēj to darīt veidā, kas būs izdevīgākais sociālajam mērķim, kuru organizācija vēlas risināt.

Atrast biznesa iespēju

Akseleratora uzdevums ir palīdzēt dalībniekiem sociālo projektu vai ideju pārvērst biznesā, kas būtu ilgtspējīgs un nestu peļņu. «Daudzi sociālie jautājumi ir ļoti specifiski konkrētajai pilsētai, valstij vai sabiedrības grupai, bet vienlaikus ir ļoti nozīmīgi. Sociālie uzņēmumi var pilnībā izmainīt sabiedrību. Lielisks piemērs tam, kā sociālā iniciatīva var reformēt kopienu, ir mūsu absolventi Cerību spārni, kas savas aktivitātes sāka pirms 15 gadiem, bet mēs bijām pirmā organizācija, kur projektā iesaistītie nāca mācīties, kā pārdot savus pakalpojumus. Protams, no sākuma līdz brīdim, kad visi viņiem aplaudē, pagāja 15 gadi. Tam aizmugurē ir ilgs darbs,» stāsta Diāna Lapkis, New Door līdzdibinātāja un vadītāja. Tas ir izdarāms arī ātrāk, taču viņa uzsver, ka sociālā sfēra ir sarežģīta un nav tā, par ko cilvēki un uzņēmēji vislabprātāk domā.

Visbiežāk akseleratorā piesakās cilvēki, kas jau vairākus gadus strādā bezpeļņas organizācijās un grib izveidot kādu papildu projektu paralēli šai bezpeļņas aktivitātei. Viens no piemēriem ir radošā maizes laboratorija Ramala Ventspilī, ko izveidoja sieviešu krīzes centrs, un Tatjanas Bekermeisteres Kulinārijas klubs, kur seniori citiem māca savus ēst gatavošanas noslēpumus. «Valsts diemžēl neatrisinās visas problēmas, bet ar sabiedrības iniciatīvu varam izveidot uzņēmumus, kas risina sociālās problēmas un vienlaikus gūst ienākumus,» spriež D. Lapkis.

Vienā burbulī

«Ir jāsaprot, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām un mazturīgie ir daļa no sabiedrības. Nav tā, ka kāds no mums dzīvotu izolētā burbulī. Varbūt domājam, ka dzīvojam labā kvartālā, bērni mācās prestižā skolā un sociālās problēmas mūs neskar, bet mēs visi staigājam pa tām pašām ielām, apmeklējam tās pašas institūcijas. Cik labi būs cilvēkiem no sociālā riska grupām, tik labi būs visiem,» saka M. Povilaite. Viņa min piemēru no Skandināvijas, kur tika aprēķināts, ka gados jauna noziedznieka integrēšana sabiedrībā izmaksā 20 tūkstošus eiro – mācības, profesijas apguve utt. Tas varētu šķist daudz, bet cilvēkiem, kuri reiz ir nokļuvuši cietumā, ir liels risks tur atgriezties. Viņa ir pārliecināta, ka ieguvumi no integrācijas ir daudz lielāki nekā izdevumi, kas gulsies uz sabiedrības pleciem, šo cilvēku visu mūžu uzturot cietumā un ieskaitot kaitējumu, ko sabiedrība piedzīvos no noziedzīgās darbības turpināšanas.

«Mēs dzīvojam laikā, kad cilvēkiem, jo īpaši gados jauniem, vairs negribas strādāt tikai tam, lai nopirktu jaunāko ledusskapi vai mašīnu. Viņi grib dzīvot sabiedrībā, kur cits citam palīdz, ir patīkami kaimiņi. Neviens negrib dzīvot sabiedrībā, kur cilvēki cits citam ir kā vilks. Ir svarīgi uzticēties citiem, un tas ir vienīgais ceļš, lai būtu sadarbība starp cilvēkiem, valodām, institūcijām, biznesu. Kamēr katrs darbojas atsevišķi, neko lielāku un labāku nevaram izveidot,» spriež M. Povilaite.

Nebalstīties uz dotācijam

Dažreiz cilvēki sāk strādāt akseleratorā un programmas laikā saprot, ka ideja nedarbosies tādā formā, kā bija iecerēta. «Kad cilvēki sāk veidot biznesa plānu, viņi bieži vien saprot, ka ideja ir lieliska, bet tā nespēj radīt ienākumus. Ja ideja nav spējīga nodrošināt ienākumus, rodas jautājums, par kādiem līdzekļiem to var realizēt un cik ilgi šāds risinājums tiks īstenots. Jādomā, kā izveidot tādu produktu vai pakalpojumu, kas būtu nepieciešams arī cilvēkiem, kas par šiem produktiem vai pakalpojumiem maksās,» atgādina New Door valdes locekle Olga Kotova. Tāpēc viņa iesaka sociālajiem uzņēmējiem uz grantiem skatīties kā uz jauku papildlabumu, nevis pamata finansējumu, lai stabili stāvētu uz savām kājām un paļautos uz pašu nopelnīto. Problēma ar grantiem ir arī tā, ka daudz laika jāiegulda, lai sagatavotu projektu pieteikumus, kas atņem laiku pamatdarbībai. Tāpēc nereti gadās, ka organizācija saņem grantu kādai konkrētai aktivitātei, bet parastos ikdienas apstākļos komanda nespēj strādāt, jo ar grantu vien nepietiek. «Tāpēc gribam iemācīt sociālos uzņēmējus izdzīvot kā biznesam – lai viņiem ir biznesa un mārketinga plāns un izpratne, ka būs grūti, bet ka tas ir iespējams,» saka O. Kotova. Viņa piebilst, ka sabiedrībā ir vieta arī labdarībai un bezpeļņas organizācijām, bet tā nav uzņēmējdarbība un to darbība tiek organizēta citādi. Piemēram, biedrība New Door ir bezpeļņas organizācija, un visu aktivitāšu finansēšana notiek, pretendējot uz starptautisku fondu pilsoniskās sabiedrības dotācijām, kam akselerators piesakās kopā ar starptautiskiem partneriem. Visi līdzekļi tiek izmantoti akseleratora darbības vajadzībām, un revīzija tiek veikta saskaņā ar starptautiskajām audita prasībām. Šogad finansējumu akseleratoram piešķīrusi British Council pārstāvniecība Latvijā. Saņemts arī atbalsts no Amerikas vēstniecības Latvijā, kas nodrošina to, ka pirmo reizi akseleratora darbības laikā programmas absolventam ar labāko prezentāciju būs 1000 eiro balva.

«Viena no New Door misijām ir arī stipras sociālo uzņēmēju un to atbalstītāju kopienas veidošana. Sociālā uzņēmējdarbība ir par iekļaujošu sabiedrību un cita pieņemšanu, kas arī ir New Door darbības pamatā. Akseleratora mentori, lektori, privātie un korporatīvie atbalstītāji, brīvprātīgi palīdzot attīstīties sociālajiem uzņēmējiem, ir stiprs un svarīgs pamats šīs kopienas veidošanā, kurā cilvēki atbalsta viens otru, uzticas viens otram un padara dzīvi mūsu valstī labāku,» norāda D. Lapkis.