Saeimā gaidāmas ilgas debates par administratīvi teritoriālo reformu

Administratīvi teritoriālā reforma

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītāja Inga Goldberga 2. oktobrī aicināja deputātus uzklausīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministru Juri Pūci par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) konceptuālo ziņojumu, kas jau apstiprināts valdībā. Steiga patiešām ir, jo jauno pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021. gada jūlijā, bet Eiropas likumdošana nosaka, ka visiem likumdošanas aktiem jābūt gataviem gadu iepriekš, t.i., jau 2020. gada jūnijā. ATR likumprojekts Saeimā nonāks 1. decembrī, kā solīts, un būs 1998. gadā iesāktās teritoriālas reformas turpinājums. Iepriekš uzsāktā reforma pieļāva pašvaldībām apvienoties brīvprātīgi, bet tikai nedaudz pašvaldību to izdarījušas, tādēļ arī martā Saeima uzticēja VARAM veikt ATR piespiedu kārtā.

Pašvaldības uzklausījis

I. Goldberga, uzsākot sarunu, pievērsa deputātu uzmanību faktam, ka ATR šobrīd kā jebkura reforma sākuma fāzē tiek kritizēta un notiek uz nepatīkama fona. «Jautājums ir, kas ir jādara, lai pagrieztu sabiedrības domu pozitīvā virzienā. Aicinu runāt par konceptuāliem jautājumiem un izprast vienam otru, kā arī nebaidīties no pretējiem viedokļiem. Tos vajag izteikt un saprast,» teica I. Goldberga, uzsverot, ka tieši formālas diskusijas ir viens no kritikas galvenajiem aspektiem.

J. Pūce, atskaitoties deputātiem par paveikto, pavēstīja, ka ATR apspriedis ar pašvaldībām. Kopumā notikušas 30 konsultācijas ar 114 pašvaldībām, no 1492 deputātiem sarunās ir piedalījušies 947 pašvaldību deputāti, kas ir 63% no kopskaita. Neviena diskusija neesot apturēta, neviens nav ticis pārtraukts runājot. Konsultācijas ir noslēgušās, un ziņojums ir konceptuāli valdībai sagatavots. Pēc konsultācijām vislielākās izmaiņas notikušas Pierīgā, kur grozītas trīs novadu robežas.

Strādās pilsētās

ATR mērķis ir izveidot efektīvu, pieejamu un labi finansētu pašvaldību tīklu, un tāds arī bija Saeimas uzdevums. Tiek veidoti 36 attīstības centri. J. Pūces pamatideja šajā reformā ir, ka attīstības centrs vai, tautas valodā runājot, – pilsēta finansē dzīvesvietas visā pašvaldībā. Kā J. Pūce to iesaka sasniegt? Saprotams ir pamatojums, kādēļ pašvaldībai būs vairāk līdzekļu attīstībai. Jo lielāka pašvaldība, jo vairāk iedzīvotāju. Kāpēc pašvaldība kļūs pieejamāka un efektīvāka? J. Pūces skaidrojums ir mehanizācijas un urbanizācijas procesā, kas notiek visu laiku. Kā piemēru viņš min kūdras purvu, kur agrāko 200 cilvēku vietā strādā divi traktoristi, tā norādot uz lauku teritoriju perspektīvām. Darba vietas šobrīd rodas un nākotnē būšot pilsētās, un tādēļ vairākums laucinieku brauks strādāt uz attīstības centriem. Tāda īsumā ir J. Pūces reformas veiksmes atslēga. Ja reiz cilvēki centros strādās, tad arī pašvaldības pakalpojumus varēs saņemt turpat. J. Pūce izteica minējumu, ka cilvēki labprāt uz attīstības centru varētu braukt vismaz no 30 kilometru liela attāluma. Jāpiebilst, ka, piemēram, iecerētajā Liepājas pašvaldībā attālums no Pāvilostas vai Rucavas līdz Liepājai ir 50 kilometru.

«Tā ir mana pārliecība, ka mums ir nepieciešami lielāki privātā sektora ieguldījumi reģionos, un, lai to panāktu, ir nepieciešami koncentrēti valsts, pašvaldību un Eiropas fondu ieguldījumi daudz lielākā apjomā, lai nodrošinātu šo privāto investīciju ienākšanu. Lai to paveiktu, valstij un pašvaldībām būs jāveic daudz lielāki kopīgi atbalsta pasākumi. Savukārt, lai šādus projektus varētu realizēt, ir nepieciešamas lielākas pašvaldības ar lielākiem budžetiem,» deputātiem sacīja ministrs.

Lai arī J. Pūce tieši nesaka, ka investīcijas jaunu darba vietu izveidošanai būs tikai un vienīgi attīstības centros, skaidra ir pamatdoma, ka darbavietas radīsies tieši pilsētās. No J. Pūces reformas plāna tieši izriet, ka lauku teritorijās finansējums jaunu darba vietu izveidošanai nonāks daudz mazāk vai arī nemaz, jo jāveic esot koncentrētas investīcijas un tas nozīmē – pilsētas ar jau esošu infrastruktūru ražotnēm. Tajā pašā laikā ministrs pauda uzskatu, ka iedzīvotāji nepārcelsies dzīvot uz pilsētām, bet paliks dzīvot laukos un brauks uz darbu lielus ceļa gabalus. Šādai pārliecībai nav skaidra pamatojuma, jo sevišķi, ievērojot stāvokli nekustamo īpašumu tirgū, par ko 1. oktobra laikrakstā plašu ieskatu sniedzis Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze. Proti, ATR, investīcijas infrastruktūra, darbaspēks un cilvēku dzīvesvietas – tas viss ir saistīts, un nepietiek vien ar pārliecību, ka notiks tieši tāda darbaspēka kustība, kā ministrs domā.

LPS grib parunāt

Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja Ginta Kaminska uzruna vai, precīzāk, kritika ministram Jurim Pūcem sākās ar pārmetumiem par nepietiekamām sarunām un sliktu ATR argumentāciju. No uzstāšanās bija saprotams, ka G. Kaminskis vēl aizvien ir par brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, bet ir kategoriski pret tādu pašvaldību apvienošanu, kuras jau tāpat labi dzīvojot un nevēlas apvienoties.

«LPS pēdējā domes sēdē mēs pieņēmām lēmumu par reformas turpināšanu. Tas saskan ar mūsu valsts prezidenta teikto: reformas - tā ir ikdiena. Mēs visi nepārtraukti strādājam pie tā, lai uzlabotu situāciju. Ir nepieciešams dialogs. Nospiedošais vairākums pašvaldību pārstāvju ir izteikušies par konsultāciju trūkumu,» par notiekošo praksē stāstīja G. Kaminskis.

Jāteic gan, ka situāciju kopumā vislabāk raksturoja deputāts Sergejs Dolgopolovs savā jautājumā ministram. Proti, runāt jau var daudz, bet jautājums ir, vai kāda no pusēm ieklausās. Abas puses deputātiem skaidroja, ka viņi jau nu dzirdot un uzklausot.

G. Kaminskis uzsvēra, ka ministrijai iesniegti 66 priekšlikumi, kas nav tikuši izvērtēti, kā arī pārmeta citas komunikācijas problēmas, kopumā aicinot parunāt vēl.

Saturīgā LPS norādes daļa ministrijai bija par neskaidrībām, kas veidojas, apvienojot dažādas pašvaldības. Proti, kā strādās citas valsts sistēmas – ceļu apsaimniekošana, medicīna, izglītība, policija, par ko principā konceptuālais ziņojums nerunā. Ne opozicionāri Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ne LPS nepiemin faktu, ka vēl nesen veiktā nodokļu reforma sistēmiski vien pastiprinās reģionālās reformas negatīvos aspektus – tā radījusi pamatīgu iedzīvotāju ienākumu nodokļa disproporciju. Jāpiebilst, ka tieši ZZS ir nodokļu reformas autori.

Starp citu, uz dažiem G. Kaminska jautājumiem ministrs J. Pūce atbildēja. Piemēram, kur ir 300 miljoni reģionālajiem ceļiem. «Kur ir 300 miljoni? Ir runa par reģionālo ceļu programmu. Latvijas Valsts ceļi ir laipni uzrunāti un stimulēti, lai šāda programma taptu. Mēs esam šo programmu iesnieguši kā prioritāti, bet šī programma sākas no 2021. gada. Valdības vienošanās ir, ka šobrīd mēs jaunus izdevumus neplānojam. Esam par šo programmu sagatavojuši informatīvo ziņojumu. Tas ir saskaņošanas procesā, un ir daudz iebildumu un komentāru. Mēneša laikā ziņojums būs valdībā, bet, kā valdība lems, neņemos prognozēt.» Jāpiebilst, ka vēl nesen satiksmes ministrs Tālis Linkaits valsts ceļiem prasīja tikai 100 miljonus un saņēma nepilnus 10% no prasītā.

Otrais līmenis un vēlēšanas

Pēc būtības jauno pašvaldību vēlēšanu sistēmas izvēli ministrs J. Pūce grasās uzvelt uz Saeimas pleciem, sakot, ka tā ir politiska izvēle. Pagaidām ministram ir vairāki piedāvājumi, kurus viņš ir gatavs iesniegt Saeimai, un tad deputātiem būs jāizvēlas. Problēma ir, ka jaunajās pašvaldībās lauku novadi var palikt bez pārstāvniecības vispār. No komisijas deputātu puses jau izskanēja piedāvājums izskatīt mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kas nozīmē deputātu ievēlēšanu pa apgabaliem, bet J. Pūce norādīja, ka tīra mažoritārā sistēma nozīmētu nepārtrauktu vēlēšanu apgabalu pārzīmēšanu. Viņš uzsvēra, ka kā politiķis labprātāk redzētu proporcionālo vēlēšanu sistēmu. J. Pūce arī neiebilda pret vēlēšanu apvienību paturēšanu apritē, tomēr par to būšot jāizšķiras Saeimai. Kopumā var teikt, ka tas, kā pašvaldības 2021. gadā tiks ievēlētas, pagaidām ir miglā tīts.

Savukārt visnotaļ skaidrs, ka JKP kā partija rosinās izveidot otro pašvaldību līmeni un centīsies to realizēt līdz 2021. gadam. Par partijas lēmumu paziņoja deputāts Andris Kazinovskis. Tālāk viņš ieslīka detaļās par tehniku, kā šāds otrais pašvaldību līmenis varētu izskatīties, ka tam vajadzēs funkcijas un finansējumu. Ministrs viņu papildināja, sakot, ka tas iespējams pat bez vēlētiem deputātiem. Netika sniegta precīza atbilde – kādēļ otrais līmenis vajadzīgs? Iespējams, ka JKP nevēlējās Saeimā atklāti pateikt, ka, paliekot pašreizējā situācijā, nākošajā Eiropas fondu plānošanas periodā Latvija var zaudēt aptuveni miljardu eiro dažādos ES fondos, jo Rīgas dēļ visa Latvija ir virs 75% no ES vidējā dzīves līmeņa, kas ir kritiska robeža, kad mainās piešķirto līdzekļu daudzums. Pēc būtības otrā līmeņa pašvaldību radīšana ir nepieciešama ar vienu vienīgu mērķi – vēl kādu brīdi no Eiropas dabūt vairāk naudas lauku attīstībai. Viss cits ir šī mērķa aizsegs.

Valainis draud ar traktoriem

Komisijas darba noslēgumā sekoja samērā asa deputāta Viktora Valaiņa uzstāšanās. «Es sekoju diskusijām un arī runāju ar pašvaldībām par to, kā varētu mazināt šo disproporciju, kas šobrīd izveidojusies pašvaldību starpā. Kā izvirzīto sasniegt? Skatoties uz šā gada budžeta piedāvājumu, es redzu, ka šī reģionālā disproporcija palielināsies, tieši atņemot pašvaldībām mērķdotāciju naudu, un tas raisa jautājumus. Kā vispār var ticēt valdībai, redzot Saeimas un valdības lēmumus par mediķu algām? Kā var ticēt, ka nauda ceļiem būs, uz šī fona?» iesāka V. Valainis.

Runājot par pašvaldību jauno karti, ZZS deputāts uzsvēra, ka tajā ir ļoti daudz nejēdzību, kas Saeimā būs jānovērš. «Mēs šo jauno pašvaldību karti Saeimā saucam par brāķi, kuru diemžēl ministrija ir izstrādājusi. Šis brāķis ir radies ieklausīšanās trūkuma dēļ! Jūs esat ietiepīgi piedāvājis savu karti! Es vēl visu pieņēmu līdz brīdim, kad radās Ulbrokas novads,» tā V. Valainis. «Neaiztiec Ulbroku!» mēģināja jokot deputāte Janīna Kursīte-Pakule, bet V. Valainis nerimās.

« Es domāju, ka šo karti pavadīs daudz protestu. Šodienas mierīgā gaisotne nav noslēgums! Ar to tas nebeigsies. Es domāju, ka būs traktori ielās!» ar zemnieku dumpi draudēja V. Valainis, piebilstot, ka viņš jau nu protestētājus neatrunāšot, bet tieši otrādi - iešot ar viņiem kopā.

I. Goldberga pēc šiem paziņojumiem aicināja deputātus būt atbildīgiem un skaidri formulēt atbildes iedzīvotājiem, aicinot uz sadarbību ar VARAM.

Savukārt J. Pūce solīja pēc iespējas nākt uz visām Saeimas sēdēm, kad tiks skatīta ATR, un piedalīties. «Es saprotu, ka Valaiņa kungs gatavo ļoti daudz priekšlikumu, un es centīšos nākt uz visām sēdēm un atbildēt uz visiem jautājumiem. Atsevišķa liela saruna vēl pirms likuma teksta ir nepieciešama par vēlēšanām,» sarunu Saeimas komisijā noslēdza J. Pūce.