Mēbeļu ražotāju TOP Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi SIA Avoti SWF un SIA Kvist ir noturējuši savas pozīcijas un vienlaikus būtiski palielinājuši savus rādītājus – par vairāk nekā 8,5 milj. eiro. Tiesa, ir uzņēmumi, kam neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus vairums mēbeļu ražotāju 2018. gadā palielinājuši gan ražošanas apjomus, gan realizācijas ieņēmumus Latvijā un ārzemēs.

+22,8 miljoni eiro

TOP 30 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 22,81milj. eiro jeb 12,5%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 0,76 milj. eiro.

Neto apgrozījuma palielināšanas recepte katram uzņēmumam ir sava: vienam tie ir lielāki apjomi, citam – dārgāka produkcija, trešajam abu minēto faktoru kombinācija. Jāņem vērā, ka mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanā ir salīdzinoši daudz nelielu uzņēmumu. 2018. gads iegājis vēsturē ar to, ka mēbeļu tirdzniecības gigants IKEA atvēra savu pirmo lielveikalu Latvijā. Tāpat kā Viļņā, arī Rīgā IKEA veikalu uz franšīzes pamata atvēris Islandes investors. Pašmāju mēbeļu ražotājus gan nav nobiedējusi šīs mēbeļu tirdzniecības kompānijas ienākšana Latvijā. Tiesa, kāda būs tā ilgtermiņa ietekme uz mēbeļu tirgu, vēl ir grūti prognozēt, jāsaprot, ka Latvijā nav tādas mēbeļu ražošanas daudzveidības, lai varētu apmierināt 100% visu pieprasījumu.

Izmanto iestrādnes

«Iepriekšējo iestrādņu un neatlaidīga darba rezultāts,» uz jautājumu par to, kā izdevies panākt neto apgrozījuma pieaugumu par 0,89 milj. eiro jeb 15,4%, atbild SIA Dižozols Plus līdzīpašnieks Ģirts Plakans. Arī 2019. gads varētu būt līdzīgs iepriekšējam, taču tas vēl nav beidzies un prognozes izteikt ir pārāk agri.

Cīņa par efektivitāti

Pēc vairāku DB aptaujāto uzņēmēju sacītā, būtiskākie izaicinājumi ir saistīti ar pieprasījuma izmaiņām Eiropas lielākajos noieta tirgos un vienlaikus izmaksu pieaugumu Latvijā, tāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta darba ražīguma jautājumiem. Tāpat tiek norādīts uz to, ka mēbeļu ražotāji un arī tirgotāji ir tie, kuri visātrāk izjūt ekonomikas izmaiņas. Eksporta valstu tirgū ir ļoti grūti paaugstināt saražotās produkcijas realizācijas cenu, jo pircēji nesaprot, kāpēc viņiem būtu jāmaksā vairāk par Latvijā ražotām mēbelēm.

Tādējādi liels uzsvars ir uz ražošanas efektivitāti – ikvienā procesā ietaupot santīmu, kopā gadā var iegūt vairākus desmitus tūkstošus eiro, bet lielākos uzņēmumos – simtiem tūkstošu un pat miljonu eiro.

Atšķirīgi biznesa modeļi

«Raugoties uz tirgu šobrīd, jāatzīmē, ka notiek tā pārstrukturizācija dažādu apsvērumu dēļ, un tas atsaucas uz uzņēmumu darbību un pieeju biznesa virzībai. Mainoties tirgum un pieprasījumam, citi optimizē izmaksas, citi maina sortimentu, vēl citi strādā ar cenu, gan to ceļot, gan samazinot atbilstoši uzņēmuma biznesa profilam,» situāciju vērtē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele.

Divu lielāko uzņēmumu biznesa modelis ir pamatā ražot konkrētam pasūtītājam, un līdz šim pieprasījums ir audzis, tas atspoguļojoties arī to apgrozījumā. Mainoties tirgum, pirmkārt mainīsies pasūtītājs un atbilstoši tam arīdzan ražotājs.

«Savukārt vidējiem uzņēmumiem jārēķinās, ka tirgus nereti ir ciklisks, saistīts ar dažādiem sociāliem faktoriem, piemēram, studiju beigšanu, kredīta ņemšanu, stabilu darbu, ģimenes izveidi, dzimstību, biznesa attīstību u.tml. Tas viss ietekmē vairākas nozares vienlaikus, un tās mijiedarbojas savā starpā. Respektīvi, nav noslēpums, ka, tiklīdz notiek jaunu mājsaimniecību izveide, tas attiecīgi citu starpā ietekmē mēbeļu nozari,» norāda I. Erele. Viņa atgādina, ka ir vairāki uzņēmumi, pēc kuru darbības var spriest, ka cikla augstākais punkts ir bijis 2016. gads, citiem – 2015. gads, un šobrīd salīdzinoši rādītāji ir zemāki, tomēr ar tendenci pieaugt. Vai tas var nozīmēt tirgus pieprasījuma pieaugumu sabiedriskajā un biroju mēbeļu segmentā, pāragri teikt. Savukārt daudziem uzņēmumiem četru gadu rādītājos cikla augšējais punkts ir tieši 2018. gads, un, cik zināms, 2019. gada rādītāji saglabājas tie paši vai ar tendenci pieaugt. «Tas nozīmē vien to, ka ražotājam nav laika gaidīt vai atslābt, ir jāstrādā nemitīgi ar jauniem biznesa partneriem, tendencēm un pieprasījumu – pievēršot uzmanību tam, kā pārstrukturizēt ražošanu vai procesus, lai spētu piedāvāt tādu sortimentu, kādu pieprasa tirgus,» bilst I. Erele.

Ikviens Latvijas ražotājs ir lepns, ja vietējie iedzīvotāji novērtē to kvalitāti, ko šie uzņēmumi var piedāvāt, un iegādājas Latvijā ražotas mēbeles, viņa piebilst.