«Mani nosēdināja pie galda un teica – šim kuterim pēc mēneša ir jābūt ražotnē. Vai nu tu to mācēsi vai nemācēsi. Pirmajā mēnesī strādāju līdz vēliem vakariem, arī brīvdienās, lai pirmais projekts būtu pabeigts un es būtu sevi pierādījis,» par savu karjeru Lielbritānijas kompānijā Dixon Yacht Design stāsta jahtu dizainers Mārtiņš Ēlerts

Reemigrācija

Lielbritānijas uzņēmumā Dixon Yacht Design M. Ēlerts sāka strādāt jau ar iesāktu projektu, kurš bija jāpabeidz. Tagad viņa galvenais uzdevums ir tehnisku rasējumu klientam pasniegt kā baudāmu attēlu. M. Ēlertam Liepājas mākslas skolā iegūtā izglītība un prasmes noderējušas. «Arhitekti izstrādā korpusu, rasējumus, iedod vadlīnijas, un es to pārvēršu 3D vidē – katru milimetru, stūrīti un virsmu. Es esmu tas, kurš parāda, kā tas izskatīsies reālajā dzīvē. Tad tiek sūtīts ražotājam, piemēram, uz Ķīnu, Vāciju. Viņi uzbūvē, un ir gatavs produkts,» stāsta M. Ēlerts. Ierasti uzņēmums izstrādā projektus mazākām jahtām, kas sasniedz 30 pēdas (9,1 metrs) līdz pat 70 (21,3 metri) pēdām. Ik pa brīdim tiek saņemti arī lielāki pasūtījumi, piemēram, 111 (33,8 metri) pēdas, ir pat bijuši lielāki, bet tie vairāk ir palikuši koncepta izstrādes stadijā. Pēdējos gados ir atgriezies pieprasījums pēc burjahtām. Pēdējos divos gadus Dixon Yacht Design ir radījis četras burjahtas un vienu specpasūtījumu, kas tika radīts pēc klienta vēlmēm. «Tas bija viens no aizraujošākajiem projektiem, bet tajā pašā laikā nežēlīgi sarežģīts. Ja esi cilvēks ar naudu un vēlies dzīvesstila jahtu, tad vieglāk ir kļūt par kutera kapteini, nevis burātāju. Burāšana ir māksla, bet, lai iemācītos vadīt kuteri, ir jāaiziet uz kursiem. Tie, kuriem ir nauda, arī rada pieprasījumu, un lielākā daļa vēlas kuterus, lai iekāptu, pagrieztu atslēgu un brauktu,» stāsta M. Ēlerts. Specpasūtījumos viss ir atkarīgs no tā, cik cilvēks ir gatavs maksāt, vai var regulāri visu apmaksāt, lai projekts virzītos uz priekšu. Projektu var realizēt gada laikā, bet tas var arī aizņemt vairākus gadus.

Iegādājas vācu pensioāri

Kompānija Dixon Yacht Design, kurā strādā M. Ēlerts, izstrādā tikai jahtu arhitektūru, inženieriju un dizainu, bet ne interjeru. Tālākais ir atkarīgs no klienta izvēles. Labas kvalitātes jahtas tiek ražotas, piemēram, Skandināvijā, Itālijā, Vācijā, Polijā un Turcijā. Savukārt par mazākām investīcijām to iespējams izdarīt, piemēram, Ķīnā un Taivānā. «Kad braucu uz jahtu šoviem Kannās, Monako, tad, skatoties uz multimiljonu milzīgajiem kuteriem, izskatās, ka tos ir būvējuši haltūristi vēlā naktī, visur tek silikons, krāsa izskatās tā, kā kāds ar rupju otu būtu uzkrāsojis. Pirmo reizi, kad biju jahtu šovā, biju šokā. Skatos – tā jahta maksā 20 miljonus, bet izskatās, ka Liepājā kāds haltūrists pa piecīti to būtu taisījis. Goda vārds, kauns,» pauž M. Ēlerts. Viņš pastāsta, ka jahtas visbiežāk pasūta pensijas vecuma vācieši, jo viņiem ir ļoti daudz naudas šādiem hobijiem.

Strādā attālināti

Jūnija sākumā M. Ēlerts pēc septiņiem prombūtnes gadiem pārcēlies uz dzīvi Latvijā un turpmāk dzīvos Rīgā – mīlestības dēļ. «Biju domājis atgriezties Latvijā agrāk vai vēlāk, bet iepazinos ar meiteni, sapratu, ka vēlos veidot ģimeni, un tas bija loģisks lēmums atgriezties. Gadu lidoju šurpu turpu, bet tas bija mokoši, un sapratu, ka pienācis laiks pārvākties. Sākumā bija neziņa, ko es Latvijā darīšu. Paziņoju priekšniekam par saviem plāniem, viņš, protams, bija šokā un neapmierināts, bet saprata mani un piedāvāja strādāt attālināti. Es par to pat nebiju sapņojis,» stāsta M. Ēlerts. Viņš novērojis, ka Latvijas darba tirgū ir pieprasījums pēc grafikas, reklāmas, interjera dizaineriem, bet ne pēc produktu dizaineriem. «Neviens nesaka – te ir darbs. Pašam ir jāmeklē un jābungā pie durvīm, ko man patīk darīt. Man nepatīk atbildēt uz sludinājumiem, jo tad skaidrs, ka tur ir liela konkurence,» skaidro M. Ēlerts. Latvijā viņš turpina attālināti izstrādāt jahtu dizainus, kā arī meklē citus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņš vēlētos savu nākotni saistīt ar produktu dizainu, bet arī tam nepieciešams starta kapitāls. Uz jautājumu, vai viņš plāno radīt arī savu jahtu, Mārtiņš atbild: «Ir teiciens, ka kurpnieks staigā basām kājām. Man patīk dizainēt, bet man ir traka jūras slimība. Man nav mērķa iegādāties vai dizainēt savu kuteri. Es labprāt sev uzdizainētu motociklu. Galvenais ieguvums šajā darbā ir tas, ka tiešām esi kaut ko radījis,» pārliecināts M. Ēlerts.

Devās studēt

M. Ēlerts dzimis, audzis un mācījies Liepājā. «Man vienmēr vairāk bija saprotams zīmulis nekā kalkulators, tāpēc pēc 9. klases absolvēšanas iestājos Liepājas mākslas skolā, kur apguvu metālizstrādājumu dizainu. Tajā laikā studentus tur vairāk virzīja uz juveliermākslu, bet man ir pārāk trekni pirksti,» stāsta M. Ēlerts. Viņš vairāk izkopis metināšanas prasmes, diemžēl mākslas skola neizsniedz sertifikātu, lai pēc skolas absolvēšanas varētu strādāt šajā profesijā. «Pēc mākslas skolas absolvēšanas biju melnstrādnieks – metināju gan vecas automašīnas, gan tīrīju tualetes,» atceras M. Ēlerts. Viņš domājis, vai palikt Latvijā un visu atlikušo dzīvi strādāt par metinātāju, doties strādāt uz naftas platformām Norvēģijā vai studēt. Vecāku atbalstīts viņš nolēma studēt un pēdējā brīdī iesniedza pieteikumus trīs dažādām universitātēm Lielbritānijā. Neilgi pēc tam viņš saņēma pozitīvu atbildi un uzsāka studijas Tīsaidas Universitātē (Teesside University), kurā izvēlējās studēt produktu dizainu. «Tad vēl nebiju domājis, ka fokusēšos uz automašīnām, jahtām vai kaut ko lielu. Domāju, ka studēšu produktu dizainu un varēšu darboties dažādās jomās, piemēram, radīt dizainu zobu un podu birstēm,» saka M. Ēlerts. Uz jautājumu, kāpēc studijas izvēlējies ārvalstīs, M. Ēlerts norāda, ka laikā, kad absolvējis Liepājas mākslas skolu, Latvijā vēl nebija tik ļoti attīstītas tehnoloģijas, kas bija pieejamas universitātēs Lielbritānijā, kā arī nebija attīstījies produktu dizaina tirgus.

Izstrādājot diplomdarbu, viņam bija jāprezentē četras potenciālās idejas. Viens no variantiem bija laiva. «Izstrādāju projektu, un pēc universitātes bija jāmeklē darbs. Portfolio iekļāvu arī laivas projektu. Diezgan aktīvi uz visām pusēm sāku sūtīt CV ar portfolio. Pats taisīju sarakstu, pats klauvēju pie uzņēmumu durvīm un pie 200. e-pasta saņēmu atbildi, ka tieku aicināts uz interviju. Pēc divu stundu intervijas viņi uzreiz piedāvāja darbu, nebiju gaidījis un biju šokā,» atceras M. Ēlerts. Dixon Yacht Design viņš strādā jau četrus gadus.