Paredzot automātiskos sodus, var kļūdīties
Pieņemot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām ar domu, ka automātiskās sistēmas var ģenerēt autonomu lēmumu par naudas sodu personai, Saeima var pieļaut kļūdas
Nodokļi
Tā Dienas Biznesam norādīja jurists Māris Ruķers. DB jau rakstīja par plašām debatēm Saeimā, kuras ierosināja deputāte Juta Strīķe, saredzot nejēdzības likuma grozījumu Par nodokļiem un nodevām anotācijās, kur tika runāts par soda mēriem, kurus VID saredz iespēju uzticēt automātiskām sistēmām. Jau 25. septembra Budžeta un Juridiskās komisijas kopsēdē, kas faktiski tika veltīta tikai šim jautājumam, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme deputātiem norādīja, ka konkrētajos grozījumos tiek noteikti tikai sodi, bet pamats ir meklējams Administratīvās atbildības likuma 164. pantā, kas spēkā stājas no 2020. gada 1. janvāra.
Vēlmes un motivācija
Likuma Par nodokļiem un nodevām sadaļā Ierobežojumi un administratīvā procesa ietvaros noteiktā atbildība 125. un 126. pantā ir definēta skaidra materiāla atbildība par dažādu nodokļu deklarāciju neiesniegšanu laikā. Pašos likuma pantos nav ne vārda par to, ka automātiskās sistēmas varētu pieņemt lēmumus par sodiem, tas pieminēts anotācijās.
I. Jaunzeme, norādot uz Administratīvās atbildības likumu, kas, viņasprāt, šādus tīri automātiskus sodus paredz, 25. septembrī argumentēja, ka deklarāciju kavētāju skaitliski ir ļoti daudz, tādēļ sodīt automātiski būtu ļoti ērti. I. Jaunzeme arī uzsvēra, ka darbošanās ar šādiem ļoti vienkāršiem pārkāpumiem tik lielā skaitā aizņem daudz laika. Šo laiku VID amatpersonas varētu veltīt, konsultējot godprātīgus nodokļu maksātājus.
Ievērojot, ka deputātu viedokļi jautājumā bija ļoti atšķirīgi, pieļaujams, ka likumprojekts Saeimā varētu tikt izskatīts ar domu par automātisko sodu netraucētu iespējamību, tomēr eksistē vairāki šķēršļi, pirmais no kuriem ir paši likuma Par nodokļiem un nodevām grozījumi. Proti, tajos nav pateikts, ka sodus uzliek automātiska sistēma. Sekojoši – ar šo likumu norma netiek noteikta, jo likumprojekta anotācijām ir jābūt pamatojumam. Anotācijas ir svarīgas izpratnei pašiem deputātiem un norāda tiesību akta ietekmi uz sabiedrību, uz esošo tiesību normu sistēmu, uz atbilstību starptautiskajām tiesībām un izpildes nodrošināšanu. Lūk, pēdējā anotācijas ietekme, iespējams, tiek ņemta vērā. Proti, ja anotācijā kaut kas tiek pateikts par nodrošināšanu un ir cits likums, kas pieļauj lēmumu pieņemšanu automātiski, tad VID to realizē. Nelaime ir, ka neviens likums to skaidri nepasaka.
Ar VID noteikumiem nepietiks
«Vēlos pateikt, ka Administratīvās atbildības likums tieši neparedz automātiskos sodus. Tur, 164. pantā, tā nav rakstīts! Sistēmā fiksēt sodu var arī cilvēks,» Dienas Biznesam norādīja tiesību zinātņu maģistrs, LU lektors un Valsts administrācijas skolas pasniedzējs, kā arī juridiskā biroja vadītājs Māris Ruķers.
M. Ruķers jautā, kurā likumdošanas normā būs rakstīts, ka sods būs automātiskas sistēmas pieņemts lēmums, uzsverot, ka šādu normu nevar realizēt ar VID iekšējiem noteikumiem. Par to, ka VID paši varētu izdot šādus noteikumus, šaubas izteica arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, un tas bija viens no iemesliem, kādēļ šā gada 25. septembrī tika sasaukta kopsēde ar par likumprojektu atbildīgo Budžeta komisiju.
Lasot Administratīvās atbildības likuma 164. panta redakciju, ir vērts pievērst uzmanību garumzīmei vienā vārdā, kuru, iespējams, VID neievēro. «Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās var fiksēt administratīvos pārkāpumus...,» sākas AAL 164. pants. Ja vārds sistēmas ir bez garumzīmes uz «a», tad ir skaidrs, ka pašas sistēmas fiksē pārkāpumus. Likums skaidri pasaka, ka pārkāpumus fiksē «sistēmās», un nav teikts, ka tas jādara pašai sistēmai. Ja VID tiešām realizēs automātiskos sodus, balstoties uz šādu AAL 164. panta redakciju, var iznākt nesaprašanās.
Konflikts ar likumiem un saprātu
«Jautājums ir būtisks tādēļ, ka 2019. gada 8. jūlija likuma Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā, kas ir spēkā no šā gada augusta, skaidri ir pateikts, ka kompetentai iestādei ir aizliegts pieņemt lēmumus, kas balstīti vien uz automātisku apstrādi,» Dienas Biznesam sacīja M. Ruķeris, tā norādot uz tiešu pretrunu, kas veidosies gadījumā, ja VID nolemtu automātiski sodīt deklarāciju neiesniedzējus.
«Ar šo likumu tikko ieviesta tā saucamā policijas direktīva Nr.2016/680 par datu aizsardzību, un Latvija šīs prasības nupat attiecināja uz Administratīvo pārkāpumu procesu. Kādā normatīvajā aktā ir jābūt skaidri noteiktam, kādos gadījumos ir pieļaujams automātisks sods, un jāparedz tiesību garantijas. Piemēram, tā pārskatīšanu ar cilvēka līdzdalību. Pašreizējais likumprojekts paredz sodus šādā veidā gan fiziskām, gan juridiskām personām,» norādīja M. Ruķers.
Jāpiebilst, ka šāds aspekts Saeimas Juridiskajā komisijā un arī par grozījumiem atbildīgajā Budžeta komisijā nav parādījies ne debatēs, ne anotācijās. Deputāti vairāk orientējās tieši uz Administratīvā procesa skaidrojumiem un pretrunām šajā jomā, norādot, ka uz papīra esošie zemākie sodi ir brīdinājumi, savukārt, automātiski sodot, mazākais sods iznāk naudas sods, kas neesot īsti godīgi. Tika norādītas arī citas neatbilstības, tostarp tās vēstulē norādīja Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Automātisko sodīšanu Juridiskajā komisijā aktīvi atbalsta Jānis Iesalnieks (NA), Aivars Geidāns (KPV/LV) un Inese Lībiņa-Egnere (JV), savukārt kritiķu rindās ir Gundars Daudze (ZZS) un Aldis Gobzems (ārpus frakcijām). J. Strīķe (JKP) kā komisijas vadītāja izvēlējās paplašināt diskusiju, paužot šaubas par automātiskās sodīšanas pamatotību un lietderību.
Dienas Bizness iepriekš norādīja, ka pasaulē vispārpieņemti robotikas pamatlikumi pasaka, ka dot automātiskām sistēmām lemšanas varu pār cilvēkiem, lai kāda arī nebūtu argumentācija, ir aplamība no mākslīgā intelekta programmēšanas viedokļa pašos tās pamatos. Pieņemot, ka mākslīgais intelekts tuvākajos gadu desmitos piedzīvos nepieredzētu izaugsmi, būtu nejēdzīgi jau šīs izaugsmes pirmsākumos paredzēt, ka roboti izlems mūsu likteņus. Šādi secinājumi izriet no amerikāņu zinātnieka Aizeka Azimova robotikas pamatlikumiem.