No 2020. gada tiks ieviesta jauna dabas resursu nodokļa likme par atkritumu sadedzināšanu, kā arī palielinātas šī nodokļa likmes atsevišķām precēm

Nodokļi

To paredz Ministru kabinetā akceptētie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izvērtējot dabas resursu nodokļa piemērošanu, secinājusi, – ja likmes ir noteiktas kā skaitlis, nevis procenti, tad nodokļu likme jāindeksē atbilstoši inflācijas apmēriem. Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam paredz dabas resursu nodokļa (DRN) likmju efektivitātes novērtēšanu un atbilstošu nodokļa likmju pārskatīšanu. Tāpēc piedāvāts paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi par smilts ieguvi no pašreizējiem 0,21 eiro/m3 līdz 0,36 eiro/m3, to pielīdzinot šī nodokļa likmei par smilti-granti, tādējādi samazinot krāpšanās iespējas. Praksē esot konstatēti vairāki gadījumi ar nepareizo uzskaiti. Paredzēts arī mainīt dabas resursu nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem un palielināt pamatbudžetā ieskaitāmo īpatsvaru no pašreizējiem 40% līdz 60%.

Piesārņotāji maksās vairāk

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Latvijai ir saistoši ES līmeņa siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķi un to īstenošanai ir nepieciešams ieviest papildu pasākumus. Latvijai laika periodā līdz 2020. gadam ir pieļauts ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto darbību (ne-ETS) SEG emisiju pieaugums par 17%, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā. Taču no 2021. līdz 2030. gadam Latvijai ir nepieciešams nodrošināt 6% ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājumu, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā. Saskaņā ar Pasaules Bankas 2019. gada jūnija pētījumu, DRN par oglekļa dioksīda (CO2) emisijām Latvijā ir viens no zemākajiem pasaulē. Uz nepieciešamību DRN likmes celšanai par CO2 emisijām savās rekomendācijās norādījis arī OECD. DRN likmei jābūt samērīgai ar 1 tonnas CO2 emisiju cenu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) cena par 1 CO2 ekv tonnu palielinājās ~7–8 eiro 2017. gada beigās līdz 24–25 eiro 2018. gada beigās un ir minētajā apjomā arī šobrīd. Tajā pašā laikā nav vēlams DRN par CO2 emisijām noteikt identiski vienādu ar emisijas kvotas cenu, jo daļu emisijas kvotu ETS ietvaros piešķir bez maksas. Ņemot vērā SEG emisiju samazināšanas mērķi, nepieciešams izlīdzināt nodokļa likmi dažādas jaudas iekārtām, un pakāpeniski (no 4,50 līdz 15,00 eiro par tonnu) jāpaaugstina DRN likme par CO2 emisijām. Dabas resursu nodokļa likmei jābūt samērīgai ar 1 tonnas CO2 emisiju cenu. Saskaņā ar Pasaules Bankas 2019. gada pētījumu, Latvijā spēkā esošais CO2 DRN ir ierindojams starp zemākajiem oglekļa cenošanas mehānismiem pasaulē. Oglekļa cenošana ir principa «piesārņotājs maksā» ieviešanai, tai ir būtiska loma SEG mērķu sasniegšanā. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) cena par 1 CO2 ekv tonnu palielinājās no ~7–8 eiro 2017. gada beigās līdz 24–25 eiro 2018. gada beigās un šobrīd ir 25–27 eiro robežās. Vienlaikus neesot vēlams nodokli par CO2 emisijām noteikt identiski vienādu ar emisijas kvotas cenu, jo daļu emisijas kvotu ETS ietvaros piešķir bez maksas. Turklāt grozījumi paredz pakāpeniski (no 4,50 līdz 15,00 eiro par tonnu) paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi par CO2 emisijām, palielinot valsts pamatbudžetā ieskaitāmo procentu daļu no 60 uz 100%. Būtībā nodokļa likmes tiek izlīdzinātas, lai tuvinātu ne-ETS un ETS iekārtas un to izmaksas saistībā ar CO2 emisijām un to samazināšanas pienākumiem, tādējādi likvidējot nevienlīdzību starp operatoriem.

Dārgākas akmeņogles

Izmaiņas paredz paaugstināt dabas resursu nodokli akmeņoglēm no 0,38 līdz 0,76 eiro/t par tādām, kuru pavaddokumentos norādīta siltumspēja, un no 10,65 līdz 21,3 eiro/t par tādām, kuru pavaddokumentos nav norādīta siltumspēja.