Drošības nozare, kurā darbojas apsardzes uzņēmumi, ir vairāku izaicinājumu priekšā, un galvenie no tiem ir saistīti tieši ar ēnu ekonomikas apkarošanu

Pakalpojumi

Drošības nozaru kompānijas asociācija (DNKA) strādā pie vairākām izmaiņām likumos un komersantu reģistra izveides. Par to, kādēļ darbs rit ļoti lēni un par Valsts policijas korporatīvajām saitēm ar apsardzes uzņēmumiem intervijā DB stāsta DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Sākšu ar aktuālo. Būvniecības nozare ir noslēgusi nozares ģenerālvienošanos. Tāda iecere bija aktuāla arī drošības nozarei. Cik tālu ir tikts? Vai sekosiet būvniekiem?

Mums tā vairs nav prioritāte, jo pēdējie grozījumi Darba likumā nosaka, ka virsstundu apmaksu iespējams samazināt līdz 50% tikai tad, ja ar ģenerālvienošanos noteiktais minimālās algas kāpums ir vismaz par 50%, salīdzinot ar minimālo algu valstī. Mēs sapratām, ka nevaram to īstenot. Jā, to var izdarīt četri lielākie uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Taču pārējie uzņēmumi tāpat maksās to pašu, ko līdz šim.

Ja ģenerālvienošanās noslēgšanā ir nepieciešamais kvorums, tad tā kļūst saistoša visai nozarei. Līdz ar to visi uzņēmumi būtu spiesti to pildīt.

Tā tas ir uz papīra, taču dzīvē šo ģenerālvienošanos visi noteikti neievēros. Jau tagad ir noteikts, ka jāmaksā vismaz minimālā alga, taču daudzi uzņēmumi to nedara, noformējot visādas pusslodzes. Ja joprojām 25% nozarē strādājošo saņem mazāk par minimālo algu un atbildīgās institūcijas to nespēj nekādi izkontrolēt, mēs sapratām, ka ģenerālvienošanās par tik strauju algas kāpumu vienkārši paliktu uz papīra. Un es neceru, ka būtu ļoti aktīva piespiešana no uzraugošo institūciju puses.

Taču ģenerālvienošanās noslēgšanas gadījumā būtu viens būtisks pluss – tie, kas to neievēro, nevarētu piedalīties publiskajos iepirkumos, un nebūtu jācīnās ar dempingotājiem.

Tas ir vienīgais aspekts, kādēļ mēs neesam pilnībā atteikušies no ieceres par ģenerālvienošanos, jo mūsu asociācijas biedru apgrozījums ir pietiekams, lai būtu kvorums. Publiskie iepirkumi apsardzes nozarē ir ļoti sāpīga tēma. Mūsu asociācijas biedrs Grifs AG principiāli pašlaik nepiedalās publiskajos iepirkumos, jo uzskata, ka nav izredžu tajos uzvarēt. Viņi izdzīvo tikai, pateicoties privātajiem klientiem, kas ir gatavi maksāt augstāku cenu par kvalitatīvāku pakalpojumu. Sākot ar septembri, mūsu asociācija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Konkurences padomi ir uzsākusi semināru ciklu valsts iestāžu darbiniekiem, kurā mēs skaidrojam, kā veikt iepirkumus drošības jomā, lai iepirktu tiešām to, ko vajag. Esam izstrādājuši iepirkumu vadlīnijas, lai pasūtītājs saprastu, kā izvēlēties pēc saimnieciskā izdevīguma, nevis zemākās cenas kritērijiem.

Ko pasūtītājs apsardzes iepirkumos vēl var vērtēt līdztekus cenai?

Piemēram, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents fiziski uzrāda cilvēkus, kas nodrošinās apsardzi, jo ļoti izplatīti ir gadījumi, kad uzņēmumi iepirkumā prasītos, piemēram, 20 apsargus nemaz nevar uzrādīt.

Kā tad viņi nodrošina apsardzi?

Piemēram, postenī, kur vienlaikus jābūt diviem apsargiem, de facto ir tikai viens. Vēl viens veids, kā nosit cenas uz leju – paziņo, ka naktī objektu apsargās pensionāri, kas ik pa divām stundām mainīsies, tādēļ var maksāt mazākas algas. Realitātē tā, protams, nenotiek. Mēs esam sākuši diskutēt ar Valsts policiju un Iekšlietu ministriju par to, lai apsardzes nozarē, tāpat kā būvniecībā, ieviestu elektronisko darba laika uzskaiti. Tāpat vēlamies, lai obligāta prasība būtu kamera postenī. Tās ir niecīgas investīcijas, taču tā ir iespējams kontrolēt, vai pa nakti tiešām apsargi mainās, vai uz vietas ir tik apsargu, cik paredzēts. Privātajos pasūtījumos šādas kameras posteņos arī ir.

Mēs ar jums par šīm lietām esam runājuši arī pirms gada un diviem. Jāsecina – nekas nav mainījies. Kādēļ gadi iet, bet problēmu risināšanā nekādas virzības nav?

Es piekrītu, ka process ir ļoti lēns un smagnējs. Tāpat jau piekto gadu mēs runājam par apsardzes komersantu reģistru, kura tā arī vēl nav. Pašlaik tas Iekšlietu ministrijā ir gandrīz, gandrīz jau saskaņots un drīz nonāks valdībā.

Kādēļ jums gadiem neizdodas tas, ko būvnieki paveica samērā īsā laikā?

Strādājot pie reģistra un dažādiem likumu grozījumiem, esam pamanījuši, ka korporatīvās saites starp apsardzes nozari un atbildīgajām uzraugošajām institūcijām ir ļoti ciešas. Esam saņēmuši atklātus mājienus no atbildīgām institūcijām piebremzēt ar mūsu iniciatīvām.

Vai ir iespējams, ka, piemēram, policisti piestrādā apsardzes uzņēmumos, kas, iespējams, nav tie paši godīgākie?

Jā, tā ir realitāte. Ir ļoti daudzi apsardzes uzņēmumi, kas, cita starpā, nav mūsu biedri, kur piepelnās policisti. Mēs arī esam Valsts policijas Iekšējās drošības dienestam ziņojuši par gadījumiem, kad iepirkumu pārsūdzībās apsardzes uzņēmumu pārstāv policijas darbinieks.

Cik cieša asociācijai ir sadarbība ar Valsts policiju un Iekšlietu ministriju?

Valsts policija ļoti šauri raugās uz savām funkcijām un neskatās plašāk uz nozari. Tā grib būt atbildīga tikai par licenču izsniegšanu. Savukārt ministriju mēs spiežam raudzīties plašāk un būt politikas veidotājai. Pēdējo pāris gadu laikā Valsts policija nedaudz aktīvāk kontrolē apsardzes uzņēmumus. Pērn tika anulētas 19 licences, taču, ja kopējais skaits ir 450, tad anulēto licenču īpatsvars ir neliels. Ir apsekoti 174 objekti, kas ir ļoti maz, ņemot vērā, ka to skaits ir mērāms tūkstošos. Mēs vēlamies, lai Valsts policija vismaz reizi gadā aizietu pārbaudē pie katra licencētā komersanta. Taču no policijas ir atbilde: jā, bet dažiem uzņēmumiem pat nav biroja, mēs nezinām, kur tie atrodas. Tāda nedrīkstētu būt atbilde no kontrolējošo institūciju puses. Ja runājam par negodīgiem uzņēmumiem, kas kropļo konkurenci, tad gadu no gada mēs redzam vienus un tos pašus uzņēmumus, kas tikai pamaina nosaukumus un turpina darboties. Un nekas nemainās, tie visu laiku piedalās publiskajos iepirkumos. Pērn mūsu nozarē bija publiskie iepirkumi par 20 miljoniem eiro, kuros piedalījās nedaudz vairāk par 40 uzņēmumiem.

Cik iepirkumos uzvarēja asociācijas biedri?

Apmēram 10%. Ir uzņēmumi, kas dzīvo tikai no iepirkumiem, taču sniegums ir ļoti diskutabls. Mēs, piemēram, ļoti vēlētos, lai iepirkumā pasūtītājs vērtētu nodokļu nomaksas attiecību pret apgrozījumu. Pozitīvi gan ir tas, ka mēs esam izcīnījuši to, ka VID jau trešo gadu apsardzes nozari uzskata par prioritāru un ļoti aktīvi veic pārbaudes un auditus, kā arī aprēķina nodokļu uzrēķinu. Es piekrītu, ka nevar kā kritēriju iestrādāt nomaksāto nodokļu apjomu vai algu lielumu, lai nediskriminētu mazos uzņēmumus. Taču samaksāto nodokļu proporcija pret apgrozījumu gan ir pilnīgi leģitīms kritērijs, kur neviens netiek diskriminēts, jo skatās attiecību, nevis kādus absolūtus skaitļus. Vidēji apsardzes nozarē nodokļos aiziet ap 40% no apgrozījuma. Ja kādam uzņēmumam tie ir tikai 20% vai pat mazāk, tad skaidrs, ka tur ir kādas nodokļu optimizācijas shēmas.

Tas ir arī stāsts par darbinieku noformēšanu uz pusslodzi un minimālās algas maksāšanu.

Tieši tā, un mēs visi zinām, ka arī apsardzes nozarē neviens de facto par minimālo algu nestrādā. Tajā pašā laikā ēnu ekonomikas dēļ nozares vidējā alga par vienu slodzi ir samērā zema – 673 eiro bruto. Mūsu asociācijas biedriem tā ir augstāka – 889 eiro bruto. Pie pašreizējā ēnu ekonomikas apjoma palielināt šo vidējo algu ir ļoti grūti.

Sarunu noslēdzot, kas pašlaik ir asociācijas aktuālajā dienas kārtībā?

Tūlīt būs pabeigts darbs pie apsardzes uzņēmumu reģistra izveides, kas noteikti palielinās caurspīdīgumu nozarē un būs noderīgs instruments uzraugošajām institūcijām analizēt uzņēmumu darbību. Reģistrā būs redzamas gan algas, gan samaksātie nodokļi un apgrozījums. Reģistrs aizstās papīra licenci. Līdztekus mēs strādājam pie tā, lai izveidotu nozares pamatnostādnes piecu gadu termiņam, kas būtu pamata politikas plānošanas dokuments, saskaņā ar kuru tad varētu veikt arī izmaiņas normatīvajos aktos. Tāpat virzām iniciatīvu par elektroniskā darba laika uzskaiti.

Cik ātri to varētu ieviest?

Ne ātrāk kā divu gadu laikā. Protams, vēlamies uzlabojumus saistībā ar publiskajiem iepirkumiem. Tādēļ mēs arī esam sākuši savu semināru ciklu. Kā redzams, visas mūsu galvenās aktivitātes ir vērstas uz to, lai samazinātu ēnu ekonomiku. Jānorāda, ka mēs arī pasūtītājiem esam sūtījuši vēstules, kurās norādām, ka nereti uzvarējušais uzņēmums nav uzskatāms par godīgu nodokļu maksātāju. Un ziniet, tas nereti ir rezultējies tajā, ka ar konkrētajiem uzņēmumiem tiešām ir lauzti līgumi.