No darba Schwenk Latvija brīvprātīgi aiziet vien četri procenti darbinieku

Ražošana

Cementa ražošanas uzņēmums, kas iepriekš bija zināms ar zīmolu Cemex, arī pēc īpašnieku maiņas turpina saglabāt augstus standartus drošības jomā. Šī iemesla dēļ Valsts darba inspekcija SIA Schwenk Latvija izraudzījusies par partneri informatīvajā kampaņā Esi drošs, ka darbs ir drošs.

Piesaista apakšuzņēmējus

DB jau rakstīja, ka februārī, investējot 340 miljonus eiro, Vācijas uzņēmums Schwenk Group paplašināja pārstāvniecību Eiropā. Uzņēmums iegādājās Cemex aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Darba attiecības ar jaunajiem īpašniekiem turpināja lielākā daļa darbinieku. «Darbinieki ar interesi gaida, kādas pārmaiņas jaunā īpašnieka rokās uzņēmums piedzīvos,» saka valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. «Šobrīd ticam, ka tās būs tikai pozitīvas.»

Gadā vidēji uzņēmumā strādā 350 darbinieku, vēl tiek piesaistīts aptuveni 500 cilvēku, kurus nodarbina apakšuzņēmēji. Betona ražotnes atrodas Rīgā un tās apkārtnē, minerālmateriālu karjeri – Engures, Tukuma, Talsu, Brocēnu, Saldus, Madonas novadā, cementa eksporta terminālis – Liepājā. Taču darbaspēka ziņā apjomīgākais departaments ir cementa ražošanas rūpnīca Brocēnos. Tur strādā aptuveni 200 pašu un lielākā daļa apakšuzņēmēju pārstāvju. Otrs lielākais skaits cilvēku nodarbināti cementa ražošanā un piegādē.

Vairāk nekā 70 procentu saražotās produkcijas eksportē, pamatā – uz Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Somiju un Baltkrieviju. 2018. gadā tika pārdots 1,1 miljons tonnu cementa, 150 tūkstoši kubikmetru betona, 827 tūkstoši tonnu minerālmateriālu, 54 tūkstoši kvadrātmetru betona segumu. Minerālmateriālu un betona segmentos vērojama sezonalitāte, jo ir cieša saistība ar būvniecības sezonu un laikapstākļiem.

Brīdī, kad DB viesojas Brocēnos, ražošanas process uz laiku bija apturēts. Tika veikta krāsns oderējuma maiņa – standarta uzturēšanas remonts, kas tiek veikts reizi gadā un ilgst aptuveni septiņas dienas. To veica uzņēmums no Polijas. Darba specifikas dēļ Latvijā un pat Baltijā šādu pakalpojumu sniedzēju, cik zināms, nav.

Jaunie īpašnieki novērtē

Uzņēmumā jau ilggadēji tiek domāts par darbinieku drošību, aktīvi popularizēta labā prakse, lai sabiedrībā veicinātu izpratni par šiem jautājumiem. «Uzņēmumi, kuri ietaupa uz drošības rēķina, protams, savu produkciju var saražot lētāk, iepirkumu konkursos piedāvāt zemāku cenu. Mums to nevajag, jo zinām, ko tas maksā. Vēl Cemex laikā esam redzējuši, ko cilvēkiem prasa strādāt vietās, kur kāds ir gājis bojā,» aizdomāties mudina L. Šedlere. «Tāpat kā satiksmes noteikumi ir rakstīti uz kāda ciešanām, daudzas lietas, ko uzņēmumā esam ieviesuši, balstītas ne tikai normatīvajos aktos, bet arī mūsu reālajā pieredzē.»

Īpašnieku maiņa augstos standartus darba drošības jomā nav ietekmējusi. Vēl vairāk – vācieši atzinuši, ka šeit, Latvijas uzņēmumā, ir daudz, ko mācīties, tāpēc šoreiz sinerģija notiks pretējā virzienā. Šomēnes gaidāma delegācija no Vācijas, kas iepazīsies ar labo praksi.

Pēdējais negadījums, kura laikā uzņēmuma darbinieks zaudēja darbspējas, notika 2014. gada aprīlī. Skaudrāka statistika ir apakšuzņēmēju vidū. 8. augustā uz Liepājas šosejas, Durbes novadā, ceļu satiksmes negadījumā sadega apakšuzņēmēju – SIA M3 – cementvedēja vadītājs. Izmeklēšana vēl turpinās, un sīkāka informācija par notikušā iemesliem joprojām nav pieejama.

Arī uzņēmuma Cemex laikos transporta vienības, kas pārvadā cementu un betonu, tika iesaistītas traģiskos negadījumos. Grobiņas novadā uz gājēju pārejas gāja bojā sieviete, Aizputes novadā, pie Kalvenes, cieta autobusa un vieglās automašīnas pasažieri. «Tie ir dzinuļi, kāpēc daudzas lietas esam mainījuši, un pie tā neapstāsimies. Saprotam, ka transports ir viena no riskantākajām jomām un trauksme ir jāceļ,» saka L. Šedlere.

Izveido soda punktu sistēmu

Vidēji dienā Schwenk Latvija uzdevumā tiek nodarbināti 140 šoferi, uz ceļiem ir 83 cementvedēji, kā arī saiņotā cementa mašīnas, minerālmateriālu, betona piegādātāji. Uzņēmumā strādā satiksmes drošības kontrolieris, kuram ir pieeja visu automašīnu GPS datiem. Viņš jebkurā brīdī programmā var redzēt, kur atrodas transports, vai tiek ievērots atpūtas un darba laika režīms. Tāpat katrai transporta vienībai ir priekšējās un aizmugurējās videonovērošanas kameras.

Daļu mašīnu rotā uzraksts «Kā es braucu?» un telefona numurs. Ieviešot šo praksi, vidējais braukšanas ātrums samazinājies par 10–15 kilometriem stundā. Cilvēki vismaz pāris reižu nedēļā ziņo gan par to, ka šoferis labi brauc, gan par pārkāpumiem. Nosaucot precīzu vietu un aptuvenu laiku, kur noticis pārkāpums, iespējams veikt izmeklēšanu. Ja informācija apstiprinās, ar šoferi notiek pārrunas. Uzņēmums ir ieviesis soda punktu sistēmu, līdzīgi kā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Soda punkti var rezultēties pat ar atlaišanu.

Tāpat nesen Schwenk Latvija organizēja akciju, kuras laikā autotransporta inspekcija veica apakšuzņēmēju automašīnu pārbaudes. 18 vienības jeb ceturtā daļa no pārbaudītajām bija tādas, kurām neļāva turpināt braukt. Divas bija nesaremontējamas, pārējās varēja veikt nekavējošus uzlabojumus, lai turpinātu ceļu. Tas licis aizdomāties par to, kā tiek veiktas ikdienas apkopes, vai tas vispār tiek darīts.

Uzņēmumā ir ieviesta 0 promiļu alkohola politika. Kontroles kampaņveidīgi notiek gan birojos, gan ražošanas vietās. Šoferiem tā ir ikdiena. Un diezgan regulāri – vidēji reizi mēnesī – tiek konstatēti arī pārkāpumi, kad cilvēki šī iemesla dēļ netiek pielaisti pie darba.

Visiem vienādi noteikumi

Augsto darba drošības standartu dēļ bijuši gadījumi, kad potenciālais apakšuzņēmējs tomēr atsakās slēgt līgumu. Šiem jautājumiem veltīti speciāli līguma pielikumi. Paralēli tiek noteikts darba vides drošības audits, kuru veic neatkarīgie eksperti. Vairākas reizes gadā gan drošības, gan iepirkumu departaments ar apakšuzņēmumu īpašniekiem veic pārrunas, kas uzlabojams, ko vēlētos redzēt citādu.

Vēl nesenā pagātnē – pirms gadiem desmit – apakšuzņēmējiem savus darbiniekus ļāva instruēt pašiem, taču pienāca brīdis, kad vadība saprata – nedrīkst šķirot. «Tie tāpat ir mūsu cilvēki, mūsu ģimene. Ir jābūt vienlīdz atbildīgiem gan par tiem, kas ir nodarbināti uzņēmuma ietvaros, gan tiem, kas ikdienā strādā, lai mēs varētu nodrošināt savu darbu,» uzsver L. Šedlere.

Instruktāžai izveidota speciāla mācību klase, kas darbiniekiem un apakšuzņēmēju pārstāvjiem pieejama nepārtraukti 24 stundas diennaktī. Tā pirms iekļūšanas uzņēmumā jāapmeklē arī viesiem. Katram līmenim sarūpēta sava instruktāžas programma, pēc kuras noskatīšanās jānokārto tests un tiek izsniegts apliecinājums. Pārbaudes atkārtoti notiek ik pēc sešiem mēnešiem, stāsta SIA Schwenk Latvija Integrētās drošības daļas vadītājs Andris Pommers. Programmu izstrādājuši saviem spēkiem, un tā pieejama piecās valodās.

Trauslā robeža

Bieži vien novērots, ka dažādos uzņēmumos darbinieki nelieto aizsarglīdzekļus, uzskatot – tas nav nepieciešams. Sevišķi raksturīgi tas ir vidējai paaudzei, atzīmē L. Šedlere. «Nelieto līdz brīdim, kamēr nav sapratuši, cik trausla ir robeža starp nevajag un bojāeju. Mēs nepieļaujam izņēmumus. Vietās, kur individuālās aizsardzības līdzekļi ir jālieto, tas ir jādara. Veicot instruktāžu, fokusējamies uz aspektu, kāpēc tas tev kā personai ir svarīgi. Gribam, lai cilvēki, nākot uz darbu, saprot – mums to nevajag tāpēc, ka baidāmies no darba inspekcijas, vai viņiem to nevajag tāpēc, ka baidās no atlaišanas.»

Aktualitāte individuālās darba aizsardzības līdzekļu klāstā ir darba cimdi. Skaidrojot, kāpēc cilvēki, kāpjot pa trepēm ražošanas zonās, nepieturas, skanēja atbilde, ka margas ir netīras. Tagad aizbildinājumu vairs nav.

Svarīgi arī, lai individuālās aizsardzības līdzekļi būtu pieejami, atzīmē A. Pommers. Šī iemesla dēļ uzņēmumā izvietoti automāti, kur katrs darbinieks jebkurā laikā bez maksas var saņemt, ko nu vajag – brilles, cimdus, respiratoru.

Uzņēmumā ieviesta arī riska kartīšu sistēma. Tā ir iespēja darbiniekiem gan atklāti, gan anonīmi paust idejas par nepieciešamajiem uzlabojumiem, ziņot par riskantām vietām. «Cilvēkam ir dabiski sevi jālauž, lai to darītu,» atzīst L. Šedlere, taču uzsver, cik būtiski ir to darīt – tas, kurš nestrādā noteiktajos apstākļos, daudz vajadzību un risku nevar pamanīt.

Vidēji gada laikā saņem 2000 kartīšu jeb vidēji sešas no katra darbinieka. Tās ir ļoti dažādas – sākot ar tējkannas nomaiņu birojā, jo vada izolācija bojāta, beidzot ar fundamentālām lietām, kad ražotnē jāmaina piekļuve iekārtām.

«Risku izvērtēšanu nevar uzskatīt par vienreizēju birokrātiju, kas jāpaveic, atverot uzņēmumu. Tas ir dzīvs process, jo mainās darba vide, instrumenti, tiek pilnveidota procedūras politika,» L. Šedlere ir pārliecināta, ka atbildīgos uzņēmumos tas jādara ik gadu. «Vēl joprojām pārāk daudz cilvēku iet bojā uz Latvijas ceļiem, vēl joprojām pārāk daudz cilvēku iet bojā darbavietās. Vēl joprojām ir darbavietas, kas šādus negadījumus ne tikai neizmeklē, bet slēpj.» Izjūtot atbildību, Schwenk Latvija plāno veidot kustību ar nosaukumu Misija 0. Nulle ciešanu, nulle sāpju, nulle letālu negadījumu. Uzņēmums aicinās pievienoties ikvienu – gan lielu, gan mazu kompāniju –, kas tic, ka to var panākt.

Pietiekams laiks atpūtai

Rūpnīca strādā režīmā 24/7. Patlaban vienam darbiniekam maiņa ilgst 12 stundas. Tā sākas septiņos un beidzas septiņos. Divas dienas pēc kārtas strādā dienas maiņā, divas dienas – nakts maiņā, pēc tam ir četras brīvas dienas. Tas ļauj darbiniekiem iegūt pietiekami daudz brīva laika atpūtai. Par grafiku bija iespējams balsot, atzīmē L. Šedlere. Darbinieki pauduši, ka astoņu stundu maiņa nedod pietiekamu atpūtas laiku. Ir sajūta, ka visu laiku strādā.

Tas gan rada iespēju, ka četrās brīvajās dienās cilvēks nevis atpūšas, bet strādā citur. Uzņēmumā apzinās, ka tas var būt risks, tāpēc cenšas nodrošināt reģionā konkurētspējīgu atalgojumu. Ja tomēr darbinieks izvēlas papildu darbu, kas tiek pielīdzināts vismaz pusslodzei, kārtības noteikumi paredz nepieciešamību to saskaņot.

«Gribētu, lai ražošanas personāls vairāk domā par veselības tēmu, jo bieži vien kungi pusmūžā, kuri sākuši darba gaitas citā režīmā, citos apstākļos, neuzskata par vajadzīgu paēst siltu ēdienu, padzerties pietiekami daudz ūdens,» aizdomāties rosina L. Šedlere.

Lai vairotu darbinieku psihoemocionālo labsajūtu, pieejamas bezmaksas konsultācijas pie atbilstošas specialitātes ārstiem. Plānots to ietvert arī apdrošināšanas programmā. Nodrošināta ir sporta pieejamība – Schwenk Latvija īrē sporta zāles gan Brocēnos, gan Rīgā, iekļauj sportu kā papildu programmu apdrošināšanā, nodrošina dažādas veselības veicināšanas aktivitātes. Uz Rīgas biroju divas reizes nedēļā nāk fizioterapeits, lai izvingrinātu darbiniekus, kam ir sēdošs darbs.

Brīvprātīgās aiziešanas procents uzņēmumā ir aptuveni četri, bet vidēji tirgū – 20 līdz 30 procenti. Tieši drošība ir viens no motivējošajiem apstākļiem, kādēļ šāda situācija veidojas. Protams, arī atalgojums ir būtisks, tomēr, šķiet, cilvēki jau saprot – ne vienmēr 20 vai 50 eiro citur būs izšķirošie, kādēļ aiziet no darba, novērojusi uzņēmuma valdes locekle.

Tāpat daudzi minējuši, ka neizskata citus darba piedāvājums, jo jūtas saprasti, atbalstīti. Kolektīvā mēģina veidot tādu vidi, kur cilvēks profesionālā ziņā jūtas kā ģimenē. Ja priekšā ir jauni izaicinājumi, kolēģi vajadzības gadījumā palīdzēs. «Mums nav principa – pāri citu galvām sasniegšu savu rezultātu. Mēs varam kopā,» saka L. Šedlere.