Tuvākās nedēļas var izšķirt, kāds finanšu tirgū būs noskaņojums

Finanšu tirgus

Līdz ar sliktākiem pasaules vadošo ekonomiku datiem un joprojām neskaidriem politiskajiem lēmumiem septembra beigās un šā mēneša sākumā nozīmīgākajos akciju tirgos vērojama cenu atkāpšanās. Eksperti norāda, ka oktobrī gaidāmi vairāki būtiski notikumi, kuru pavērsieni līdz gada beigām var ietekmēt tendences finanšu tirgū. Iespējami gan pozitīvāki, gan negatīvāki scenāriji, kas nozīmē, ka finanšu tirgū potenciālā cenu amplitūda var būt visai liela. Proti, pie kādām sliktākām ziņām var būt vērojama sāpīga cenu korekcija, lai gan, neskaidrībai vismaz daļēji atkāpjoties, nav izslēgts arī cenu pieaugums.

Daudz ko noteiks politika

Luminor Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs Atis Krūmiņš izceļ, ka pirmkārt, iespējams, svarīgākais notikums, kas šomēnes ietekmēšot tendences finanšu tirgū, būs tirdzniecības sarunas starp ASV un Ķīnu. Abas valstis ir vienojušās pie sarunu galda sēsties 10.-11. oktobrī Vašingtonā, kas ir dažas dienas, pirms spēkā stājas jau izziņotā ASV tarifu pacelšana no 25% uz 30% Ķīnas precēm 250 miljardu USD apjomā. Šobrīd, šķiet, ir visai neiespējami paredzēt, kā ieilgušais konflikts atrisināsies. Tam pēdējos mēnešos jau ir bijuši gan zināmi paisumi, gan bēgumi. Tomēr, ja abas valstis tiešām vēlas panākt vienošanos - vismaz pagaidu – , to būtu vēlams sasniegt jau šomēnes bez kārtējās atlikšanas. «Būtiskākais ir tas, ka šis tirdzniecības konflikts ir pasaules ekonomiskās izaugsmes atlabšanu būtiski bremzējošs faktors. Tarifiem ir tendence palielināt cenas un samazināt pieprasījumu pēc precēm. Savukārt uzņēmumi, kas iesaistīti starptautiskā tirdzniecībā, nevar veikt investīcijas un plānot turpmāko izaugsmi vidē, ko aizēno protekcionisms. Ja izaugsmes palēnināšanās tirdzniecības karu ietekmē novedīs līdz pilnvērtīgai recesijai, abas valstis – ASV un Ķīna -, visticamāk, zaudēs daudz vairāk, nekā tās varētu cerēt iegūt no tarifu kariem. Ir vēlams vismaz kāds konstruktīvs kompromiss, bet, ja nekāda vienošanās atkal netiek panākta, akciju tirgos varam arī gaidīt lielāku kritumu nekā šā gada maijā vai augusta pirmajā pusē,» uzskata Luminor ieguldījumu speciālists.

Vēl šā mēneša beigās gala datums paredzēts Brexit. Ja konkrētāk, tad 31. oktobris ir tā diena, kad Lielbritānijai jāizstājas no Eiropas Savienības. Ja šis datums netiks pārbīdīts tālāk un puses līdz tam nebūs panākušas kādu draudzīgāku šķiršanās vienošanos, tad vienas nakts laikā Lielbritānija tiks izmesta no vienotā Eiropas Savienības tirgus un zaudēs visus labumus, kas saistīti ar būšanu daļai no Eiropas Savienības (ES) valstu saimes. Tas nozīmētu arī papildu nodokļus un tarifus precēm, kas ES tiek ievestas no Lielbritānijas, un citas negatīvas sekas. A. Krūmiņš piebilst, ka ir grūti raksturot sekas izmērāmos lielumos. Tomēr, ja izstāšanās būs bez vienošanās vai pagarinājuma, sagaidāmas negatīvas sekas gan ES, gan Lielbritānijas ekonomikai, kas parasti atspoguļojas arī finanšu tirgos. No otras puses - ja ir vismaz kāda vienošanās un lielāka skaidrība par turpmāko, tad droši vien varam gaidīt pretējo.

Kompāniju peļņa var savārgt

Tāpat komplektā ar šiem notikumiem par savu iepriekšējā ceturkšņa sniegumu sāks informēt Rietumvalstu lielākās publiski kotētās kompānijas. Šīm finanšu atskaitēm tradicionāli tiks pievērsta liela uzmanība, un tas var pastiprināt labās vai ne tik labās tendences. Kopumā ir gan maz ticams, ka uzņēmumu rezultāti necietīs no kopējā fona pasliktināšanās. Ja tā notiks, tirgus dalībnieki var nonākt pie secinājumiem, ka peļņas un ienākumu rezultātu prognozes ir pārāk optimistiskas, kam varētu sekot akciju cenu korekcija. Pārdošanas un peļņas rādītājiem tomēr būtu jāpavājinās kopā ar vispārējo ekonomiku, kas nozīmē, ka akcijām būtu jākļūst lētākām. «Ja runā par akciju novērtējumiem, tad ir vēl viena pieminēšanas vērta tēma. Nupat gaidāmais WeWork sākotnējais publiskais akciju piedāvājums piedzīvoja izgāšanos – jaunuzņēmums, kas pēc SoftBank ieguldījuma tika novērtēts uz 47 miljardiem ASV dolāru, šobrīd tiek vērtēts vairs tikai 10 miljardu vērtībā. Tas liek uzdot nopietnu jautājumu – vai tirgus kopumā ir pareizi novērtējis daudzus citus nesenos tehnoloģiju sektora uzņēmumu sākotnējos publiskos akciju piedāvājumus un strauji augošos uzņēmumus kopumā, kas vēl nav spējuši uzrādīt peļņu. Septembrī novērojām būtisku atšķirību starp ASV kopējo akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksu un neseno IPO (sākotnējo publisko piedāvājumu) uzņēmumu indeksu, kas rada papildu bažas par tirgus veselību,» domīgs ir Luminor pārstāvis. Vēl pie citām nesenajām nozīmīgajām ziņām analītiķis izceļ īslaicīgo naftas tirgus satricinājumu, kas bija saistīts ar dronu uzbrukumu Saūda Arābijas naftas industrijai (tā rezultātā naftas cenas vienas dienas laikā palēcās par 15%). Galvenās bažas ir par Irānas līdzdalību šajā uzbrukumā, kas padara ticamāku plašāka konflikta un pat kara iespējamību starp šī reģiona lielvarām. Pagaidām Saūda Arābija mēģina nesaasināt konfliktu, tas palīdzēja naftas cenai atkal samazināties. Tas ir iedrošinoši, jo jūtami paaugstinātas naftas cenas ir kaut kas, kas pasaules ekonomiskajai izaugsmei, ņemot vērā pieaugošos recesijas riskus, šobrīd nav vajadzīgs, teic A. Krūmiņš.

Vēl tuvākajā laikā liela uzmanība tiks pievērsta centrālo banku aktivitātei. ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) savu likmju pārnesumu kārbu liek arvien zemākā robā. Arī ECB mazina likmes (tai jau jāvariē pa negatīvu likmju ūdeņiem) un atsākusi drukāt. Šobrīd augušas spekulācijas, ka FRS līdz gada beigām savas procentu likmes var nākties samazināt vēl divas reizes. Ja centrālās bankas izziņo vairāk (un apjomīgākus) stimulus, nekā pirms tam gaidīts, tad tas riska aktīviem var būt pozitīvi. Tomēr zināmas bažas ir, ka centrālās bankas savu instrumentu klāstu, lai būtiski balstītu ekonomiku, ir izsmēlušas.

«Mūsu skatījumā, pieaugošā nenoteiktība liek uzmanīties un ieguldījumu portfeļos samazināt riska līmeni, tādējādi nedaudz upurējot potenciālo peļņu. Uzsākoties oktobrim, turpinām saglabāt samazinātu ieguldījumu īpatsvaru gan akcijās, gan obligācijās. Mēs arī neredzam būtiskas priekšrocības kādam no ģeogrāfiskajiem akciju tirgus reģioniem. Valstis, kas šobrīd izskatās salīdzinoši ekonomiski spēcīgākas (kā ASV), šobrīd ir jūtami dārgāk novērtētas [vērtspapīrus var uzskatīt par dārgākiem]. Šie apsvērumi ģeogrāfiskajā izvietojumā liek būt neitrālākiem. Mēs samazinājām palielināto īpatsvaru Šveicē, lai paaugstinātu eirozonas īpatsvaru uz neitrālu, un tādu pašu kustību veicām Latīņamerikā par labu Āzijai, kuru arī šobrīd paceļam uz neitrālu līmeni. Papildus mēs sākam daļēji fiksēt peļņu no mūsu ieguldījuma zelta ieguves sektorā, kas gandrīz četros mēnešos bija pieaudzis vairāk nekā par 50%. Mēs paliekam optimistiski par šo sektoru, bet, kad cena pieaugusi tik strauji, ir labs brīdis nedaudz samazināt pozīcijas, ja raugās no risku pārvaldības viedokļa,» savas darbības atklāj A. Krūmiņš.