SIA Plūkt piedāvā fermentētu tēju no ugunspuķes lapām, kura līdzinās melnajai tējai

Dzērienu bizness

«Fermentējot mūsu pašu ugunspuķi, var iegūt produktu, kas iedarbības un garšas ziņā ļoti līdzinās melnajai tējai, bet nesatur ne kofeīnu, ne tanīnu. Cilvēki labprāt izvēlētos veselīgāku alternatīvu tējai un kafijai, kas nesaturētu šīs vielas. Ar produktu Nordic Black vēlamies radīt jaunu virzienu – Ziemeļeiropas «melno tēju»,» saka Māra Lieplapa, SIA Plūkt vadītāja. Latvijā ugunspuķe savu popularitāti ieguvusi pēdējos divos gados. Iepriekš tā, pēc viņas teiktā, bija ne pārāk zināms augs un reti kurš zināja, ka to var lietot kā tēju. «Informējot patērētāju par šo tēju, tās līdzību zaļajai un melnajai tējai, tā kļūst pieprasītāka,» viņa saka.

Uzņēmuma sortimentā ir divas produktu līnijas – Plūkt un Nordic. Plūkt ir 11 veidu beramās tējas, kuru sastāvā ir viens augs, piemēram, tradicionālā piparmētra, liepziedi, raudene, pelašķi u.c. Savukārt Nordic līnijā, kas tiek piedāvāta metāla kārbās un kur tēja ir iepakota individuālos kukurūzas cietes maisiņos, ir četri produkti – košo ziedu maisījums, nomierinoša tēja no augu zaļajām daļām, fermentēta ugunspuķe un kaltēta ugunspuķe. «Lēnās fermentācijas procesā virpinot augus, iegūstam nelielas bumbiņas – līdzīgi kā melnās tējas gadījumā. Fermentācija ilgst aptuveni nedēļu. Tēja tiek kaltēta zemā temperatūrā līdz 50 gadiem. Mitrums iztvaiko lēnām, tāpēc saglabājas tējas labās īpašības,» skaidro Māra.

Šobrīd uzņēmums var saražot 500 vienību mēnesī no katra beramā tējas veida un līdz 2000 vienību Nordic sērijas tējas.

Cietes maisiņos

Tējas industrijā ir diezgan liels piesārņojums no tējas maisiņiem un arī no mēslošanas līdzekļiem, kas tiek izmantoti audzēšanas procesā. SIA Plūkt cenšas cīnīties gan ar vienu, gan ar otru – izmanto bioloģiski sertificētu audzētāju tējas un apjomu, kas paredzēts vienai tasei, pako kukurūzas cietes maisiņos, kas pēc izmantošanas 30 dienu laikā sadalās dabā. «Baltijas reģionā esam vienīgie, kas piedāvā tēju šādos piramīdas formas maisiņos no kukurūzas cietes. Arī Eiropā neesam redzējuši, ka kāds uzņēmums izmantotu šādu materiālu,» saka Māra.

Sākumā uzņēmums plānoja izmantot bioplastmasas tējas maisiņus, bet tie neesot tik draudzīgi videi un var dot dzērienam nevēlamu piegaršu. «Pagaidām tirgū nav vēl tik daudz variantu, kādos maisiņos iepakot tēju. Zīmola pamatā ir ilgtspēja, tāpēc izvērtējam, kas ir draudzīgāks dabai. Kukurūzas cietes maisiņš likās piemērotākais risinājums, jo tas dzērienam nedod nevēlamu piegaršu, ir dabīgs un izskatās tāpat kā zīda maisiņš, piešķirot luksusa noskaņu,» klāsta Māra. Papīra vienas porcijas tējas maisiņi nederēja zīmola pozicionējuma dēļ. Tradicionālie papīra maisiņi tilpumā ir mazāki par piramīdas tipa. Nesmalcinātai tējai piramīdas formas maisiņā ir vairāk vietas, lai lapiņas atvērtos.

Lai varētu tēju pakot kukurūzas cietes maisiņos, uzņēmums iegādājies iekārtas 20 tūkstošu eiro vērtībā ar Lauku atbalsta dienesta Leader programmas un Altum atbalstu.

Atbalsta vietējos

SIA Plūkt tējas augus iegūst no bioloģiskām lauksaimniecībām un sertificētām savvaļas pļavām. Uzņēmuma sociālais mērķis ir sadarboties ar vietējiem uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem attīstīties. Māra uzskata, ka ir svarīgi, kādu tēju cilvēks dzer, un to var attiecināt uz jebkuru pārtikas produktu. «Vajadzētu būt godīgiem un sekot līdzi, lai pārtikas produkti, ko lietojam, ir pēc iespējas dabiskāki un labas kvalitātes, no uzticamiem ražotājiem,» viņa teic. Uzņēmums tikko ieguvis bioloģiskā pārstrādātāja sertifikātu.

Tējas kārbas var atkārtoti uzpildīt ar tēju individuālā iepakojuma maisiņos. Šobrīd to var izdarīt ar internetveikala starpniecību – tējas maisiņi tiek piegādāti papīra iepakojumā. Tuvākā gada laikā plānots nodrošināt, ka ir desmit punkti, kur to var izdarīt klātienē.

Fokusā – Ziemeļvalstis

«Vēlamies apgūt Ziemeļeiropas reģionu,» atzīst Māra. SIA Plūkt šobrīd visvairāk interesē Igaunija, Somija, Zviedrija, Norvēģija un Dānija, kā arī tālāku valstu tirgus – Singapūra, Japāna, Austrālija. Latvijā gandrīz katram mājās glabājas pašu vāktas augu tējas, tāpēc vietējā tirgū uzņēmums sevi pozicionē kā dzīvesstila produktu un ekskluzīvu dāvanu. «Strādājam, lai pircējus izglītotu un informētu, ka augu tējas var lietot ne tikai slimošanas laikā, bet arī kā ikdienas sajūtu un veselības rituālu,» viņa teic.

Šobrīd uzņēmumam lielākais izaicinājums ir atrast izplatītājus. SIA Plūkt sadarbojas ar dažāda veida konceptveikaliem – ne tikai pārtikas veikaliem, bet arī grāmatnīcām un dizaina preču veikaliem, kur produkts idejiski iederas.

Patēriņš aug

Māra teic, ka šobrīd tējas tirgus pasaulē aug un Pasaules tējas forumā, kur viņa nesen piedalījusies, runāja par to, ka tuvākajos piecos gados tējas patēriņš pārsniegs kafijas patēriņu. «Āzijas valstīs sāk rasties darbaspēka problēmas, darba apstākļi arvien ir bēdīgi, trūkst zemes jauniem tējas lauku stādījumiem. Tāpēc Eiropā ir tendence pievērsties savvaļas augiem un izmantot neizmantotās teritorijas – pļavas un mežus. Mēs varam izcelties ar ziedu tējām, kādi citos reģionos neaug. Mēs piedāvājam mūsu tējas augus Ķīnas un Japānas tējas meistariem, lai viņi veidotu maisījumus kombinācijā ar melno tēju. Arī patērētāji meklē alternatīvas tradicionālajiem melnās tējas produktiem,» viņa teic. Pasaulē populārākā arvien ir melnā un zaļā tēja, jo Āzijas tējas kultūra ir iesakņojusies visā pasaulē. Māra domā, ka vēl ilgu laiku tās būs pieprasītākās.

Baudai, nevis ārstniecībai

«Esam bijuši dažādās apmācībās Ķīnā, kur ir ļoti bagāta tējas kultūra. Latvijā ir zāļu tējas, bet tās pārsvarā asociējas ar tradicionālo medicīnu. Cilvēki visbiežāk tās lieto, lai mazinātu kakla sāpes, ārstētu saaukstēšanos. Mēs cenšamies izvairīties no zāļu tēju apzīmējuma un lietojam terminu «augu tējas», lai radītu asociāciju, ka tās var lietot tāpēc, ka ir garšīgas, un kā alternatīvu kafijai vai melnajai tējai,» saka Māra.

Viņas ģimenei ir pieredze tēju biznesā, tai pieder uzņēmums 55 Mārītes, kas nodarbojas ar ārstniecības tēju ražošanu. Tieši darbojoties šajā industrijā, radās doma par atšķirīgu biznesa virzienu. Šobrīd abi uzņēmumi strādā atsevišķi.

Atbalsts palīdz

Uzņēmums saņēmis arī Madonas pašvaldības atbalstu 4000 eiro apmērā biznesa sākšanai programmā Madona var labāk un darbojas šīs pilsētas biznesa inkubatorā. «Jaunajiem uzņēmējiem atbalsts ir ļoti svarīgs, jo īpaši pašā sākumā. Man kā studentei, sākot attīstīt šādu ideju, noderēja inkubatora atbalsts, īpaši mentorings,» atzīst Māra.

Pērn SIA Plūkt uzvarēja jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas organizācijas Junior Achievement Latvija konkursā Enterprise Europe Challange un ieguva otro vietu šī konkursa Eiropas pasākumā. Uzņēmums nokļuva arī EIT Food Innovation Prize finālā.

Šogad Māra absolvēja Banku augstskolu un pēdējā kursā studēja apmaiņas programmā Austrijā. «Tas bija izaicinājums biznesa attīstības procesam, jo reti biju klātienē uz vietas, bet tas bija pierādījums, cik labi ar moderno tehnoloģiju palīdzību ir iespējams vadīt uzņēmumu attālināti,» viņa teic.