Baltijā lielākais nelicencēto interaktīvo azartspēļu tirgus ir Latvijā - pērn tas sasniedza 33,8 milj. eiro. Lai to mainītu, ir nepieciešama aktīva valsts vēršanās pret ēnu ekonomiku, vienlaikus atceļot ieviesto IIN likmi par laimestiem, kuri gadā pārsniedz 3000 eiro

Azartspēļu nozare

To rāda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pētījuma dati. Latvijā nozarei ir vislielākais tirgus Baltijā, taču vienlaikus arī vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Pētījums rāda, ka šādas situācijas pamatā ir vairāku Latvijā ieviestu prasību rezultāts, norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Latvijā ir visaugstākās prasības interaktīvo azartspēļu uzņēmējiem - pamatkapitāla apjomam ir jābūt 1 miljonam 400 tūkstošiem eiro. Igaunijā pietiek tikai ar vienu milj. eiro. Savukārt licences maksa par interaktīvajām azartspēlēm Lietuvā ir tika 479 eiro, savukārt Latvijā tā ir 0,2 milj. eiro apmērā, tāpat interaktīvo azartspēļu nodoklis Igaunijā ir ar 5% likmi, Latvijā – 10%. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir aizliegta reklāma, bet Igaunijā un Lietuvā tā ir atļauta, kaut arī ar nosacījumiem. Vēl viena atšķirība starp Latviju un abām kaimiņvalstīm – Latvijā interaktīvās azartspēlēs var izmantot tikai banku maksājumus, savukārt nedz Igaunijā, nedz Lietuvā šādas prasības nav. Arī nodokļa likme, kas jāsamaksā no laimestiem, vislielākā ir tieši Latvijā – 23%, savukārt Igaunijā šāds nodoklis nav jāmaksā vispār. Pētījums rāda, ka kopš 2015. gada visstraujāk interaktīvo azartspēļu tirgus pieaudzis Lietuvā, tomēr uzmanības vērts fakts ir tas, ka Latvijā, pieaugot licencētajam interaktīvo azartspēļu tirgum, augusi arī nelicencētā tirgus daļa.

Pasākumu komplekss

Nozares uzņēmēji atzīst, ka Latvijas valsts ēnu ekonomikas apkarošanai nozarē nav sēdējusi, rokas klēpī salikusi. Ir ieviesta nelicencēto operatoru bloķēšana, izveidota atsevišķa licence interaktīvajām azartspēlēm un pašizslēgto spēlētāju reģistra izveide. Latvijas Spēļu biznesa asociācija ļoti atbalstīja noteikumus par vienota pašatteikušos personu reģistra izveidi, kas ļauj ikvienam cilvēkam sevi atturēt no azartspēļu spēlēšanas un būtiski mazināt azartspēļu atkarības riskus. Tomēr ar to vien ir par maz, jo nepieciešams spert nākamos soļus – maksājumu bloķēšanu pēc koda, izstrādāt efektīvas metodes nelicencēto operatoru sodīšanai un arī pārskatīt nodokļu politiku.

Valdība grib celt nodokli

DB jau vēstīja par Ministru kabinetā sēdē akceptētajiem grozījumiem likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz no 2020. gada paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes videospēles un mehāniskajiem automātiem, kā arī ruletei, kāršu un kauliņu spēlei, šādi valsts budžetā papildus iegūstot vairāk nekā 13,4 milj. eiro. Grozījumi paredz paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi videospēles un mehāniskiem automātiem – par katra automāta katru spēles vietu līdz 6000 eiro (pašlaik 4164 eiro) par kalendāro gadu (līdz 500 eiro mēnesī). Tāpat paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 23400 eiro uz 28080 eiro.

Finanšu ministrija norāda, ka azartspēļu nodokļa likmes ir noteiktas naudiskā, nevis procentuālā izteiksmē kā lielākajai daļai nodokļu, kurus neietekmē inflācija. Līdz ar to būtu lietderīgi pārskatīt naudiskā izteiksmē noteiktās azartspēļu nodokļa likmes ik pēc noteikta laika perioda. Kopš 2018.gada 1.janvāra azartspēļu nodokļa likmes nav mainījušās. 2018.gada 1.janvārī videospēlēm un mehāniskiem automātiem nodokļa likmes jau tika paaugstinātas par 30 %.

Grozījumi arī paredz mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus 78 % (pašlaik 75%) apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 22 % (pašlaik 25%) apmērā ieskaitīt tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle.

Atcelt nodokli laimestiem

DB jau iepriekš vēstīja, ka, LSBA ieskatā, ierosinājums samazināt azartspēļu nodokļu ienākumu apmēru pašvaldībām nav godīgs, jo azartspēļu vietas ir konkrētās pašvaldībās, tāpēc proporcija pašvaldībām ir jāpalielina, nevis jāsamazina. Turklāt ierosinātais azartspēļu nodokļa paaugstinājums par 44% fiskālās telpas paplašināšanai ir nesamērīgs. Trūkstošos miljonus valsts budžetā LSBA aicina iegūt, aktīvāk vēršoties pret nelegālo azartspēļu sektoru.

Vēl pie būtiskiem nozares ieteikumiem ir jāmin iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšana laimestiem virs 3000 eiro. Tieši šis nodoklis ir viens no faktoriem, kas rosina spēlētājus izvēlēties nelegālā sektora piedāvājumu. Nodokļu reformas ietvaros azartspēļu nodoklis no 2018. gada jau tika paaugstināts par 30% un ieviesa normu, kas paredz azartspēļu un loteriju laimestus aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, uz nozares arvien lielāku iedzīšanu ēnu ekonomikā norāda A.Vērzemnieks. Viņš atgādina, ka nelicencēto interneta azartspēļu operatoru tirgus daļa 2018. gadā sasniedza jau 34,1 milj. eiro un nodokļi no šīs summas varēja nonākt valsts budžetā. Tikmēr legālā tirgus spēlētājiem ir jācīnās, lai pakalpojumu saņēmēji neizvēlētos izmantot nelegālo segmentu, bet tas nav vienkārši. «Pēdējo gadu laikā nodokļi azartspēļu nozarei vairākkārtīgi tikuši paaugstināti. Tajā pašā laikā no valsts puses neredzam pietiekami aktīvu darbību cīņā ar nelegālajiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem. Tieši otrādi, pērn tika būtiski mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro, tas lielu daļu spēlētāju piespieda izvēlēties spēlēt azartspēles pie nelegālajiem operatoriem,» pauž A. Vērzemnieks. Turklāt Ministru prezidents un finanšu ministrs vairākkārtīgi esot pauduši, ka nodokļi tik strauji un neplānoti netiks celti.

Par zaudējumu piemaksā

Legālie licencētie interaktīvo azartspēļu organizētāji zaudē konkurētspēju, valsts - nodokļu ieņēmumus, un tiek veicināta ēnu ekonomika – šāda ir ietekme uz nozari, piedzīvojot kārtējo nodokļu augšanu.

Laimestam ir gadījuma raksturs, taču, nosakot laimestiem 23% lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli ,valsts pasaka, ka azartspēles ir ienākumu gūšanas veids, nevis izklaide, kā to uztver nozare, norāda A. Vērzemnieks. Ar šo nodokli netiek aplikts laimests virs 3000 eiro, taču šajā summā netiek ņemts vērā, cik daudz cilvēks spēlējis pirms tam un zaudējis naudu. Vēl vairāk – nodoklis jāmaksā arī tiem spēlētājiem, kuru faktiskais ieguvums ir negatīvs, no vinnesta atņemot iemaksātās summas. Rezultātā cilvēki pāriet uz spēlēšanu pie nelicencētiem ārzemju operatoriem, kur pastāv iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas. Pēc aplēsēm vairāk nekā 5100 cilvēkiem – spēlētājiem valstij vidēji jāsamaksā 1502 eiro, kaut arī viņi tajā pašā laikā katrs vidēji ir zaudējuši 4499 eiro. Jārēķinās, ka šajos aprēķinos nav ņemti vērā tie cilvēki, kuri laimējuši valsts loterijās. Faktiski spēlētāji, kuru neto laimesti pārsniedz 3000 eiro, nodoklī samaksās 62% no aktīvu pieauguma. Turklāt arī šo neapliekamo griestu paaugstināšana līdz 7200 eiro līmenim (skaidras naudas darījumu griesti Latvijā) neatrisināšot problēmu, norādīts pētījumā. Lai minēto problēmu risinātu, pētījuma autori piedāvā mainīt laimesta definīciju, tādējādi no tā atskaitīt spēlētāja iemaksas, lai nodoklis tiktu piemērots tikai reālajam naudas ieguvumam. Tādējādi valsts varētu iegūt ap 2 milj. eiro un vēl papildus vienu milj. eiro no nelegālā tirgus apkarošanas. Jāatgādina, ka par šādu ideju jau savulaik tika diskutēts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, vērtējot nodokļu reformas piedāvātās normas. DB jau 28.07.2017. vēstīja par šo problēmu. Atbildīgās komisijas deputāti neiebilda pret laimestu aplikšanu ar IIN, tomēr problēmu atklāja Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kurš gribēja zināt, no kādas summas būs jāmaksā nodoklis cilvēkam, ja viņš būs legāli spēlējis totalizatoru un uz kādas komandas uzvaru iemaksājis 5000 eiro (par kuriem jau ir samaksāts IIN) ar koeficientu 1,2 un komanda vinnēs, atnesot spēlētājam 6000 eiro. Atbilde sekoja, ka nodoklis jāmaksā no 3000 eiro, jo ar IIN neapliekamais apmērs ir 3000 eiro. «Kā tad tā, ja vinnētāja tīrais ieguvums ir 1000 eiro, bet ar nodokli apliks 3000 eiro, kaut arī par 2000 eiro nodoklis jau vienu reizi ir samaksāts!» brīnījās I.Parādnieks. Deputāts norādīja, ka šajā situācijā viss nav īsti kārtībā un tāpēc tai būtu jāatrod risinājums. Finanšu ministrijas speciālisti norādīja - tam vajadzīgs laiks, un to varētu izdarīt, atverot šo pašu likumu, skatot 2018. gada valsts budžeta projektu.