Autotransporta direkcija (ATD), izskatot pārvadātāju sūdzības, drīkst pieņemt lēmumu pagarināt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā

Transports

Tā kārtējā sēdē 4. oktobrī nolēma Sabiedriskā transporta padome. «Autotransporta direkcijas iepirkumu komisija sanāks un sēdē izskatīs visus dokumentus un sūdzības. Tiks izvērtēti sūdzību argumenti un jautājumi. Atbilstoši tiem komisija pieņems lēmumu. Tas būs skaidrs 7. oktobrī,» Dienas Biznesam sacīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Otrā atlikšana

Iepirkumam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, kas paredz pārvadātāju noteikšanu visā Latvijā līdz 2030. gadam, draud vismaz otrreizēja atlikšana, jo Iepirkumu uzraudzības birojā par šo konkursu iesniegtas vairākas sūdzības. Sākotnēji iepirkuma pieteikumus ATD bija paredzēts atvērt 10. septembrī, bet neilgi pirms piedāvājumu atvēršanas termiņa beigām tika izdarīti grozījumi un ATD izziņoja iepirkuma pagarinājumu līdz 10. oktobrim.

Šobrīd pēc iesniegtajām sūdzībām izveidojusies duāla situācija, jo piedāvājumu atvēršana noteikta nākamajā ceturtdienā, bet Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums vēl nav zināms. Līdz ar to nav skaidrības, vai iepirkums tiks apturēts vai nē. Tajā pašā laikā piedāvājumi tiek iesniegti pēc esošajiem noteikumiem, kuriem paralēli arī izteiktas sūdzības ar tiem. Situācijas duālā daba izpaužas apstāklī, ka konkursantiem var nākt gaismā konkurences apjoms katrā no iepirkuma lotēm, ja 10. oktobrī piedāvājumi tiks nolikti kaut vai uz galda.

«Nav runa par to, ka kādam tiktu izpausts piedāvājumu saturs. Konkursantiem pietiek uzzināt, kāda ir praktiskā interese lotē, un jau daudz kas top skaidrs,» uz risku norādīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.

Vecā bēda

«Es varu pastāstīt par mūsu asociācijas biedru iesniegto sūdzību. Tas, ko pārvadātāji ir saredzējuši, ir tā pati cenu noteikšana trīs periodos līdz 2030. gadam, kas patiesībā ir pats lielākais klupšanas akmens visā iepirkumā,» sacīja I. Ošenieks. Dienas Biznesam par šo problēmu asociācijas prezidents jau stāstījis atsevišķā intervijā, iztirzājot neskaitāmus aspektus, ko nes cenu prognozēšana, ja laika periods no 2021. gada līdz 2030. gadam tiek sadalīts tikai trīs posmos.

«Mēs esam prasījuši ziņas gan Ekonomikas ministrijai, gan Finanšu ministrijai par attīstības plāniem, un mums ir daudzas un dažādas vēstules no institūcijām par dažādām plānotajām lietām. Neviens nevar iedot konkrētus skaitļus līdz 2030. gadam. Līdz ar to nekādas adekvātas prognozes nav iespējamas,» norādīja I. Ošenieks.

Stāsta būtība ir, ka ATD, 10 gadus sadalot trīs daļās, mākslīgi sadārdzina iepirkumu, jo dažādu kritēriju pārskatīšana tiek paredzēta uzņēmējiem neprognozējamā posmā. Riski tiek noteikti pārāk lieli, un tas veido sadārdzinājumu. No otras puses, dažiem no konkursa dalībniekiem var rasties vēlme riskus neievērot un piedāvāt dempinga cenas.

«Pēc gada vai diviem gadiem, kad valsts, piemēram, palielina akcīzes nodokli degvielai, uzņēmējs vienkārši izstājas no spēles, bet citu spēlētāju tirgū vairs nav. Šajā biznesā pietiek gadu nepiedalīties, lai uzņēmums vairs nepastāvētu. Vai šāda situācija ir valsts interesēs? Es domāju, ka nē!» tā I. Ošenieks.

Autoostas nepieder valstij

Lūgts izstāstīt vēl kādu pamatotu sūdzību, ko konkrēti ATD nav paredzējusi iepirkumā un kādēļ nākotnē pārvadātājiem varētu rasties problēmas, I. Ošenieks norādīja, ka ceļi pieder valstij un pieturvietas arī, bet autoostas ir privāto tiesību subjekts, proti, valstij nepieder.

«Kā zinām, maršruts sākas autoostā un beidzas autoostā, bet ar tām nav nekādas skaidrības. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ar šiem privāto tiesību subjektiem nekādi līgumi līdz 2030. gadam nav slēgti. Līdzībās runājot – valsts izdomā būvēt ceļu pāri kādam īpašumam, bet īpašnieks par šo pārsteigumu uzzina tikai tad, kad atbrauc buldozers zemi stumt,» klāstīja I. Ošenieks, piebilstot, ka loģiski būtu ar autoostu valdītājiem vienoties pirms iepirkuma izsludināšanas. Izmaksām ir jābūt skaidrām, bet pagaidām šādas skaidrības nav. Arī Ministru kabineta noteikumu par autoostām neesot

I. Ošenieks norāda uz iespējamiem risinājumiem, ja iepirkumā lotē zaudē kāds no pārvadātājiem, kuram pieder arī autoosta. «Pastāv iespēja, ka zaudētājs izdomās citu biznesa pielietojumu autoostas teritorijai un ēkām. Tā ir reāla iespēja, un uzņēmējam, kuram vairs nav tiesību pārvadāt pasažierus, nav arī nepieciešamības pēc autoostas. Nav pamata gaidīt, ka autoostu īpašnieki būs izpalīdzīgi altruisti, kuri domās, kā valstij uzturēt maršrutu tīklu, piekrītot visiem noteikumiem to tapšanas gaitā pēc tam, kad līgumi noslēgti ar pārvadātājiem. Pieļauju, ka patlaban izsoles priekšmets ir neleģitīms!» teica I. Ošenieks.

Iepirkuma vēsture

IUB iepirkumu par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam publicēja 17. jūlijā, sākumā paredzot, ka piedāvājumi iesniedzami līdz 9. septembrim. Vēlāk iepirkumu pagarināja par mēnesi. Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā tika noteikti jauni principi, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu vērtējot vairāk pēc tehniskiem kritērijiem. Proti, cena veido tikai 40% no iegūstamajiem punktiem. Dienas Bizness jau rakstījis par pārvadātāju izteikto kritiku par tehnisko kritēriju nepilnībām. Piemēram, prasība par divām invalīdu vietām vismaz daļā autobusu tika atcelta, jo pēc būtības paredzēja, ka daudzos vienreiz jau pārbūvētos autobusos ar vienu invalīda vietu nepieciešamas jaunas investīcijas. Runa bija par vietu izveidošanu invalīdu krēslu izvietošanai, kas praktiski samazināja vietu skaitu pasažieriem, kuri maksā par braucienu.

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021.gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā. Tas tiek iedalīts 16 daļās vai lotēs, un katras daļas apjoms ir no 2,5 līdz sešiem miljoniem kilometru gadā. Plānotais maršrutu skaits 2021.gadā - 1030, bet reisu skaits - gandrīz 6200.

Sākotnēji tika plānots, ka iepirkuma rezultāti kļūs zināmi novembrī, bet līgumi tiks slēgti decembrī, lai atliktu gads laika sagatavoties pakalpojumu uzsākšanai atbilstoši līguma noteikumiem, kas jāsāk 2021. gada 1. janvārī. Līguma ilgums ir 10 gadi - līdz 2030. gada 31. decembrim.

Pagaidām nav paziņots, ka pakalpojumu uzsākšanas termiņi varētu tikt mainīti.