Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Mazais bizness

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.

Piedalās tirdziņos

Zīmola PETit accessories aksesuāru radīšanai tiek izmantotas tikai izlietotas pudeles un jaunas bez iemesla netiek pirktas. Sākotnēji tās bija Madaras ģimenes izlietotās pudeles, bet tagad tām pievienojušās arī draugu un paziņu pudeles. Šobrīd plastmasas pudeles tiek vāktas jau no vairākām ģimenēm. Uz jautājumu, vai Madara jau atklājusi, kuras pudeles ir vērtīgākas, viņa atbild: «Sākumā pilnīgi visas mēģināju griezt un kausēt, bet ne visas ir pietiekami paklausīgas, jo citas ir plānākas un tās ir daudz grūtāk mērķtiecīgi saliekt, tām vairāk ir sava pašplūsma. Vieglāk ir strādāt ar tām pudelēm, kuras ir no biezākas plastmasas,» stāsta M. Jurgelāne. No plastmasas pudelēm tiek radītas rokassprādzes, piespraudes un pat gredzeni, taču tiem ir mazāka atsaucība no klientu puses. Visbiežāk PETit accessories darinājumus iegādājas dāmas, kurām patīk atšķirties, kuras nebaidās eksperimentēt. «Tā tomēr ir plastmasas pudele, un citas ir pārāk konservatīvas, lai kaut ko tādu lietotu. Tās ir dāmas, kuras meklē akcentiņu savā tēlā. Es pat neteiktu, ka pastāv vecuma ierobežojums, tas ir atkarīgs no personības, kā paspilgtināt tēlu,» uzskata M. Jurgelāne. Viņa ar radītajiem darinājumiem piedalījusies dažādos tirdziņos Kalnciema kvartālā, fon Stricka villā, Positivus un iNOVUSS festivālos un pat tirdziņā Londonā. Šobrīd zīmola aksesuāri pieejami arī Etsy veikalā. Lai gan šobrīd 95% uzņēmuma klientu ir latvieši, tomēr aksesuāri aizceļojuši arī uz ASV, Igauniju, Franciju un Horvātiju. M. Jurgelāne atzīst, ka noteikti plāno aksesuārus eksportēt, lai šī ideja nepaliktu tikai šeit, bet aizceļotu arī tālāk. To cenas ir, sākot no 12 līdz 35 eiro. Pēc to radītājas domām, cena nav pārāk augsta – to veido izejmateriāli un darbs. Jo sarežģītāka rota, jo augstāka cena.

Nav divu vienādu

Pēc M. Jurgelānes domām, šobrīd rotu radīšana ir hobijs un sirdsdarbs, jo katrā rotā tiek ieguldīts ne tikai laiks, bet arī ielikta sirds. «Vēlos, lai tas ir kvalitatīvi. Man ir augsti standarti pret sevi, līdz ar to vēlos, lai kvalitatīvs produkts nonāk pie nēsātāja un tas sajūt pievienoto vērtību, kuru ielieku,» stāsta M. Jurgelāne. Šobrīd papildu zīmolam viņai ir arī papildu darbs, kuru apvieno ar aksesuāru radīšanu. Rotaslietu radīšana notiek Madaras mājās uz rakstāmgalda. Vispirms plastmasas pudeles tiek nomazgātas, nogrieztas liekās detaļas – korķis un pudeles apakša. Sākotnēji procesā izmantots arī karsts fēns. «Ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai plastmasas detaļas liektos uz to pusi, uz kuru nepieciešams. Tas ir izstrādājies laika gaitā, jo pirmie darbi ir sanākuši neveikli, bet viss attīstās, tikai darot. Skatos krāsas, domāju kombinācijas un izveidoju gala produktu. Nav divu vienādu auskaru, arī pārī tie ir pietiekami līdzīgi, bet nav identiski, jo to fiziski nav iespējams izveidot,» stāsta M. Jurgelāne. Lielākiem auskariem tiek izmantota viena 1,5 litru pudele uz diviem pāriem, uzmanība pievērsta arī citiem PET izstrādājumiem, bet pudele ir pateicīgāks materiāls, jo ir elestīgāka, stingrāka, ir vienkāršāk izgriezt formas, tā neplīst. M. Jurgelāne novērojusi, ka tikai aptuveni puse no klientiem apzinās, ka aksesuāri ir radīti no plastmasas pudelēm.

Sapņo par veikalu

Lai gan konkurence aksesuāru radīšanā ir ļoti liela, tomēr zīmols atradis savu vietu. «Kad pētīju un skatījos, cik Latvijā ir rotu darinātāju, tad no pietiekami lieliem tie bija vairāk nekā 100, neskaitot, ka katra trešā sieviete mājās var veidot savas rotas. Neesmu redzējusi, ka kāds veidotu kaut ko līdzīgu, tāpēc tā ir mana unikalitāte. Ar to es piesaistu savus klientus. Mēs zinām, ka ļoti ātri uzrodas konkurence ar tādu pašu produktu. Tie, kuri gribēs tikai no dabīgiem materiāliem, piemēram, ādas, māla, tie noteikti nepirks šos un nebūs mani klienti,» atzīst M. Jurgelāne. Šobrīd aksesuārus viņa rada viena, bet nākotnē vēlētos izveidot nelielu komandu un savu darbnīcu ar veikalu. Savukārt tuvākais zīmola mērķis ir nonākt labākajos Latvijas dizaina lietu veikalos. Pēc M. Jurgelānes domām, rotu radīšana no izlietotas plastmasas varētu kļūt par viņas pamatnodarbošanos, bet līdz tam ir jāizaug. «Pagaidām tas ir atkarīgs no viena cilvēka resursiem. Ja to ievirza pareizā gultnē un ir atsaucība no klientu puses, tad tas noteikti varētu būt kā bizness. Ir daudz domu un ideju, ko vēl radīt. Piemēram, savai meitiņai eksperimentāli radīju matu sprādzes, bet no piecu litru ūdens pudelēm esmu mēģinājusi izgatavot traukus. Tā ir pievienotā vērtība šīm rotām – tās nav tikai rotas, tām ir savs stāsts un doma. Man pašai ir liels prieks, ka neesmu nobijusies, bet esmu gājusi tālāk,» atzīst M. Jurgelāne.