Kopumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu eksports 2018. gadā veidoja 1,85 miljardus eiro

Nozares TOP

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu eksports 2018. gadā sasniedza teju 1,1 miljardu eiro, savukārt pakalpojumu eksports bija 779 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2017. gadu, informē Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente. IKT nozare pēdējos gados strauji attīstās, augot gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaitam. IKT nozare veido 4,1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nozarei ir augsta rentabilitāte – vidējā aktīvu rentabilitāte pēc pēdējiem datiem par 2017. gadu Latvijā bijusi 4,5%, savukārt IKT pakalpojumu nozarei – 10%, norāda S. Bāliņa.

Turpinās izaugsme

Aizvien vairāk uzņēmumu un organizāciju sāk novērtēt un izprast tehnoloģiju sniegtās iespējas, kas ietver testus un izpēti, raksturo Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs. «Pērn un joprojām aktuāls ir pieprasījums pēc IT speciālistiem, kā arī darba tirgū vērojamas pārkvalifikācijas vēsmas, kad cilvēki no citām jomām izvēlas apgūt IT prasmes. No ekosistēmas prizmas uzņēmumi, valsts, akadēmiskais sektors un zinātnieki saprata, ka lielākā vērtība ir strādāt visiem kopā, lai panāktu pozitīvas izmaiņas IT izglītībā un nozares attīstībā,» viņš teic.

S. Bāliņa piekrīt, ka liels izaicinājums IKT nozarei ir jaunu speciālistu sagatavošana un iesaiste darba tirgū, un atsaucas uz Ekonomikas ministrijas prognozēm – lai apmierinātu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un citu nozaru vajadzību pēc šīs jomas speciālistiem, mums būtu nepieciešami ap 3000 absolventi gadā – gandrīz četras reizes vairāk nekā šobrīd. «Tādēļ pozitīvi vērtējama nozares uzņēmumu un augstskolu sadarbība, veidojot jaunas izglītības platformas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju speciālistu sagatavošanai,» viņa saka. Šogad IT izglītības jomā tika sperts nozīmīgs solis, prezentējot vienotu IT izglītības platformu Baltijas IT sabiedrība jeb BITS, lai ik gadu Latvijā sekmētu 3000 IT profesionāļu sagatavošanu, papildina M. Jegorovs.

Attīstās mākslīgais intelekts

S. Bāliņa stāsta, ka nozarē arvien vairāk attīstās tādi pakalpojumi un risinājumi, kuros tiek izmantotas mākslīgā intelekta un mākoņtehnoloģijas, datu analīzes un vizualizēšanas rīki, kas palīdz nodrošināt biznesam un sabiedrībai aktuālas vajadzības. «Mākslīgais intelekts var palīdzēt efektīvāk izmantot mūsu resursus un spējas, atbalstīt radošas izpausmes – mūzikā, medicīnā, mākslā, izglītībā, sportā – jomās, kur nav iespējams aizvietot cilvēku, bet var palielināt viņa efektivitāti,» viņa spriež.

Līdzīgi tendences izceļ M. Jegorovs: vērojams liels pieprasījums pēc automatizācijas, mākslīgā intelekta, analītikas un citiem viedajiem risinājumiem, kas organizācijām palīdz kļūt efektīvākām un piedāvāt jaunas iespējas. Šobrīd risinājumu izstrādē netiek izmantots tikai viens tehnoloģiskais komponents, bet vairāki, tāpat iespējas jānodrošina dažādos ekrānos un ierīcēs, kā arī jābūt pārskatāmai un saprotamai datu analīzei. Viņš novērojis, ka uzņēmumi lielāku vērību pievērš sadalītās virsgrāmatas, tostarp blokķēdes, tehnoloģijai, paplašinātajai realitātei. Interesants attīstības virziens ir kvantu skaitļošana. Uzņēmumi lielāku vērību pievērš saziņai ar klientu, lai piedāvātu jaunas iespējas, piemēram, virtuālo asistentu jomā attīstās ne tikai sarakstes formāts, bet arī balss, kā arī klientu iesniegtie pieprasījumi tiek apstrādāti 24 stundas diennaktī. «Uzņēmumi interesējas ne tikai par to, kā uzlabot efektivitāti, bet arī kā paplašināt apvāršņus biznesā. IT infrastruktūras jomā attīstās mākoņskaitļošanas virziens, lietu internets, operatori attīsta 5G, protams, tāpat kā iepriekš svarīgi ir datu aizsardzības un IT drošības jautājumi,» teic M. Jegorovs.

Arī AS Emergn valdes loceklis Kārlis Mikoss teic, ka 2018. gadā bija pamanāma aktīvāka klientu interese par mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās pielietojumu dažādu pakalpojumu veidošanā, kā arī aizvien aktīvāka mākoņtehnoloģiju izmantošana. Turklāt šogad Eiropā vērojama vēl lielāka aktivitāte mākoņtehnoloģiju izmantošanā, tai pievēršas arī relatīvi konservatīvu nozaru uzņēmumi, piemēram, regulētie finanšu pakalpojumi, farmācija.

Ar starptautiskiem projektiem

Accenture finanšu gadā no 2017. gada 1. septembra līdz 2018. gada 31. augustam turpināja strādāt ar lieliem, starptautiskiem projektiem dažādās nozarēs – veselības aprūpe, ķīmija, mediji un telekomunikācijas, finanses, ražošana, transports, tirdzniecība, valsts sektors. «Piemēram, vienam no līderiem ķīmisko produktu ražošanā pasaulē tika palīdzēts rast risinājumus, lai kompānija varētu izmantot digitālās vides iespējas. Tas ietvēra esošo sistēmu migrāciju, jaunu digitālo lietotņu un sistēmu izstrādi, ieviešanu, digitālo kompetenču paplašināšanu, kā arī atbilstošas IT infrastruktūras veidošanu, izmantojot mākoņskaitļošanas iespējas, vienlaikus neaizmirstot par IT drošību un savietojamību. Savukārt mediju un sakaru jomā palīdzējām ieviest pakalpojuma pēc pieprasījuma iespējas, finanšu un apdrošināšanas jomā strādājām digitālo kanālu attīstības jomā, izstrādājot attiecīgās lietotnes un sistēmas,» saka M. Jegorovs. Uzņēmums 2018. gadā turpināja augt skaitliskā ziņā. Pērn rudenī kompānija atvēra jaunu biroju ar 500 darba vietām Jaunajā Teikā, līdz ar to VEF apkaimē, kur sākta inovāciju kustība Vefresh, Accenture ir divi biroji.

2018. gads kompānijai bija nozīmīgs ar to, ka Accenture Latvijas filiāle, kas iepriekš bija piegādes centrs, ieguva nosaukumu Moderno tehnoloģiju centrs. «Tas apliecina, ka uzņēmums piedāvā pakalpojumus un servisu ar augstāku pievienoto vērtību, kas ietver padziļinātu izpēti, zinātni un jaunu tehnoloģiju pielietojumu. Esam novērtēti arī grupas līmenī – 2018. gadā konkursā Latvijas komanda sacentās ar līdzīgiem uzņēmuma centriem Ķīnā, Eiropā, Indijā, Latīņamerikā, Ziemeļamerikā, Filipīnās un ieguva trešo vietu. Kopumā tika pieteikti 50 tūkst. ideju no vairāk nekā 60 tūkst. dalībniekiem. Latvijas komanda prezentēja platformu loģistikas jomā, kur izmantots lietu internets, blokķēdes un SAP tehnoloģijas, lai palīdzētu plānot, pārraudzīt un piegādāt kravas konteinerus, ietaupot resursus,» viņš stāsta.

Attīstās apvienojoties

«2018. gads mūsu uzņēmumam bija izaugsmes un attīstības gads. Būtiskākais notikums bija Exigen Services un Emergn Ltd. apvienošanās, kā rezultātā tika izveidota Emergn uzņēmumu grupa tās pašreizējā veidolā. Apvienošanās rezultātā ieguvām ne tikai plašāku klientu bāzi un lielāku komandu, bet arī paplašinājām un pārdefinējām savu pakalpojumu piedāvājumu. Emergn Latvijas uzņēmuma komanda 2018. gada laikā pieauga par 50% jeb vairāk nekā 100 darbiniekiem, gadu pabeidzām ar lieliskiem finanšu rezultātiem,» informē K. Mikoss.

Šogad Emergn veica nozīmīgus ieguldījumus jaunu kompetenču attīstībā, lai nostiprinātu savu konkurētspēju mērķa tirgū Latvijā, Rietumeiropā un ASV, neskatoties uz aizvien pieaugošajām darbaspēka izmaksām. «Esam ieguvuši vairākus jaunus klientus Rietumeiropā un ASV, turpina pieaugt gan mūsu sniegto pakalpojumu apjoms, gan komandas izmērs. Emergn Latvijas uzņēmuma komanda šogad ir pieaugusi par vairāk nekā 50 darbiniekiem, un turpinām veikt būtiskus ieguldījumus arī darbinieku attīstībā,» norāda K. Mikoss. Emergn grupas līmenī šogad prognozē apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15%, salīdzinot ar 2018. gadu.

Iegulda jaunos risinājumos

«2018. gads uzskatāms par veiksmīgu. Iepriekš ieguldītais produktos un kompetencēs nesis savus augļus. Labs komandas darbs un tirgum nepieciešamie risinājumi deva iespēju sasniegt labus finanšu rezultātus,» komentē Uldis Semeiks, SIA Datakom valdes priekšsēdētājs. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 13,18 miljoni eiro, kas ir par 10,85% vairāk nekā gadu iepriekš. 2018. gadā Datakom daudz ieguldīja dažādos IT risinājumos, jo gan valsts iestādes, gan biznesa organizācijas jau sen apzinājušās, ka IT risinājumi ir pamats konkurētspējas uzlabošanai un biznesa attīstībai. Šogad uzņēmumam liela nozīme ir kases sistēmu projektiem, jo noteikumu izmaiņu dēļ visiem ir nepieciešams mainīt esošās sistēmas. «Prieks redzēt, ka uzņēmēji uz šo procesu skatās pietiekami plaši un reizē ar formālo prasību izpildi ievieš inovatīvas sistēmas, kas ļauj nodrošināt klientiem labāku pakalpojumu un celt konkurētspēju,» vērtē U. Semeiks. Šogad uzņēmums daudz investējis jaunos pakalpojumos un risinājumos. Labākie uzņēmuma cilvēkresursi piesaistīti jaunu produktu radīšanai.

Runājot par šī gada rezultātiem, U. Semeiks teic, ka tie atkarīgi no jauno risinājumu spējas tos savlaicīgi palaist tirgū. «Daudz laika veltām tirgus izglītošanai. Sasniegtais atkarīgs no tā, cik veiksmīgi mums izdosies šis process. Tirgus ir mainījies, klienti sagaida daudz dziļāku izpratni par viņu vajadzībām un precīzāku pamatojumu inovāciju lietderībai,» viņš atzīst.