Pasaules ekonomika bremzējas, un arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) trūkst darba roku, tādi ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidenta Aigara Rostovska secinājumi pēc vizītes ASV

Ekonomika

Kopā ar Eiropas uzņēmēju organizācijas Eurochambres vadību LTRK prezidents ticies ar pārstāvjiem no ASV organizācijas US Chamber of Commerce, kas ir ASV lielākā uzņēmēju organizācija. Eiropas uzņēmēji tikušies ar Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, Kolumbijas Universitātes, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pārstāvjiem un ASV politiķiem.

Masačūsetsas pārstāvju palātas deputāts Bils Kītings uzņēmējiem paudis pragmatisku viedokli par politikā ilgtermiņā pieļautajām kļūdām, norādot uz to, ka valdības bijušas arogantas, nespējot piepildīt trūcīgāko sabiedrības slāņu gaidas.

Ne tikai ASV tiek prasītas pārmaiņas. Secināms, ka politika nav pragmatiska, bet ievēro konjunktūru, un kurš skaļāk kliedz, uz to tiek reaģēts. B. Kītinga secinājumus transponējot uz uzņēmēju sabiedrību, A. Rostovskis prognozē arī turpmāku nenoteiktību un neskaidrību, kurai patlaban ir tendence pieaugt visā pasaulē. «Uzņēmējiem ar šo pieaugošo nenoteiktību un pārsteigumiem ir jārēķinās, jo tāda ir politiskā konjunktūra,» sacīja A. Rostovskis.

Ķīnai citi noteikumi

Gan Eiropas, gan ASV uzņēmēji nonākuši pie vieniem un tiem pašiem secinājumiem - ar Ķīnu nepieciešami vienoti spēles noteikumi, citādi nekas nesanāk. Proti, Rietumu ekonomika ir balstīta uz brīvā tirgus principiem. Gan preces, gan pakalpojumus, gan zemi, gan objektus Rietumu pasaulē var nopirkt, un Ķīna to izmantojot.

Toties savā pusē ķīnieši virkni stratēģisku lietu nepārdod. «Ir konkrēti piemēri. Honkonga ir izteikusi piedāvājumu nopirkt Londonas biržu, un sarunas virzās. Savukārt par Rietumu uzņēmēju piedāvājumu nopirkt daļu Šanhajas ostas ir skaidra atbilde, ka tā netiek pārdota. Mums tas ir svarīgi, jo arī mēs esam atvērta ekonomika un esam cieši saistīti ar pasaules notikumiem,» norādīja A. Rostovskis.

Izaugsme bremzējas

Starptautiskā Valūtas fonda vadošā ekonomiste Gita Gopinaha akcentējusi, ka pasaules ekonomiskās izaugsmes tempi samazinās un, saliekot kopā politiskos riskus ar sankciju kariem, arī Latvijā ir jārēķinās ar konkrētām sekām.

«Iekšpolitiski tas nozīmē, ka 2021. un 2022. gada budžets nāks daudz grūtāk nekā 2020. gada rekordbudžets. Ir jāsāk domāt par rezervju krāšanu. Biznesa pusē ir jādomā par savām peļņas gaidām. Izaugsme principā būtu jāplāno ar apdomu. Gopinahas kundze uzsvēra, ka pasaulē nav gaidāma fundamentāla krīze, bet attīstības tempi samazinās, un tas jāievēro,» tā A. Rostovskis par tikšanos ar Starptautiskā Valūtas fonda ekonomisti.

Izglītības trūkuma sekas

Gluži tāpat kā Latvijā, arī ASV ir problēmas ar darbaspēku. Industrijas aug, bet labi kvalificēta darbaspēka trūkst, un ASV arī izdara secinājumus par kļūmēm izglītības politikā, pat Vācijas, Šveices un Austrijas izglītības sistēmu minot kā labu piemēru. Šo valstu orientācija uz profesionālo izglītību ir kļuvusi par to veiksmes stāstu.

ASV kļūme, pēc Kolumbijas Universitātes profesora Migela Arkiolas teiktā, ir pārliekā koncentrācija lielos izglītības centros, bet perifērijās situācija ir skumja.

A. Rostovskis arī jautājis par iespējami veiksmīgāko risinājumu Latvijai. M. Arkiola uzsvēris, ka Latvija kā maza valsts varētu pirmkārt koncentrēties profesionālās izglītības stiprināšanai, jo universitātēm pietiekamu līdzekļu koncentrēšana mazā valstī ir sarežģīts uzdevums.

«Ir jāpanāk, lai katrs sabiedrības loceklis ir derīgs darba tirgum. Ja cilvēks nespēj konkurēt darba tirgū, viņš nonāk mazturīgo slānī,» pauda LTRK prezidents.

Secinājumi pēc vizītes

A. Rostovskis, atgriežoties no vizītes ASV un apkopojot vairākas mācības, secinājis, pirmkārt, ka valsts sektora tieksme celt algas radīs aizvien lielāku postu. Proti, uzņēmēji ir spiesti sekot, arī maksājot lielākas algas, kas īsti vairs neatbilst produktivitātei, un piemaksa notiek uz attīstības rēķina.

Otrkārt, valstij būtu jārēķinās, ka 2020. gada lielais budžets ir domāts uzkrājumu veidošanai, jo jāgatavojas, ka nodokļu masa būs mazāka.

«Galvenais būtu nesākt celt nodokļus, lai paturētu budžetu iepriekšējā gada līmenī, jo šādi var iegūt tikai īstermiņā. Tas, kas Latvijai būtu jāizdara, – jāpaver ceļš investīcijām. Ir piemēri, tas pats olu ražošanas projekts, kas tika atstumts. Amerikāņu investori gribēja Rīgā būvēt kompleksu studentiem, bet birokrāti viņus tramda projām. Aicinājums ir padomāt. Katrs šāds projekts vēlāk var atnest vairākus simtus darba vietu. Šodien politiķi priecājas par rekordbudžetu, bet jau tuvākajā nākotnē būs jākož nagos,» prognozēja A. Rostovskis.

Labā ziņa ir tā, ka Latvijas ekonomika kopumā esot labākā stāvoklī nekā pirms 2008. gada krīzes. Savukārt lielākās gaidas ir pozitīvs Moneyval ziņojums.