Lai iecerētā dzērienu iepakojuma depozīta sistēma Latvijā varētu sākt darboties no 2022. gada 1.februāra, būs jāveic vairāki mājasdarbi

Iepakojums

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā. Parlaments par šiem grozījumiem varētu lemt pēc tam, kad atbildīgā komisija būs saņēmusi precizētās vairāku normu redakcijas un par tām vienojusies sēdē, kas notiks jaunnedēļ. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs, reaģējot uz iesniegtajiem priekšlikumiem jēdzienu dzērienu iepakojuma depozīts aizstāt ar preču iepakojuma depozīts, norādīja, ka jau iepriekšējās sēdēs ir panākta vienošanās par vairākiem konceptuāliem jautājumiem un tāpēc par tiem diskusija vairs netiek atklāta. Proti, Latvijā sākotnēji tiks ieviesta tikai dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, bet vēlāk tā varētu pārtapt plašāka spektra dzērienu, piemēram, stipro alkoholisko dzērienu, iepakojuma un tetrapaku sistēmā.

Mājasdarbu kalns

Iecerēts, ka daudzas prasības noteiks Ministru kabinets – gan dzērienu, gan iepakojuma veidus, uz ko attieksies depozīta sistēma, kādus pārskatus būs spiests iesniegt depozīta sistēmas operators. Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu varēs veidot paši dzērienu iepakotāji, un šāda pieeja raisīja atkritumu biznesā strādājošo secinājumu par jauna monopola radīšanu. Šis secinājums tika atspēkots ar to, ka vēl jau konkurss par depozīta sistēmas operatoru nav noticis un tāpēc šādi apgalvojumi neesot patiesi. Vienlaikus izmaiņas Iepakojuma likumā nosaka vairākus termiņus un sekas, proti, ja līdz 2020.gada 30.septembrim Valsts vides dienestā nebūs saņemts neviens iesniegums par depozīta sistēmas izveidi vai neviens no pretendentiem uz tiesībām kļūt par depozīta sistēmas operatoru neatbildīs normatīvos izvirzītajām prasībām, Valsts vides dienests ne vēlāk kā līdz 2020.gada 30.decembrim izsludina atkārtotu pieteikšanos uz depozīta sistēmas operatoru, publicējot paziņojumu oficiālā vietnē. Jāņem vērā, ka pretendentam uz depozīta sistēmas operatora statusu šajā datumā jau būs jābūt nodomu protokoliem ar depozīta iepakotājiem par dalību depozīta sistēmā, kā arī nodomu protokoliem ar izlietotā dzērienu iepakojuma depozīta pieņēmējiem un arī pārstrādātājiem. Paredzēts, ka Valsts vides dienests vērtēs pretendenta atbilstību noteiktajām minimālajām prasībām depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu teritoriālajam pārklājumam, dzērienu depozīta iepakojuma pieņemšanas tehnisko risinājumu, dzērienu iepakojuma depozīta loģistikas organizēšanu u.tml. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Rudīte Vesere uzsvēra, ka depozīta sistēmas operatora uzdevums būs nodrošināt atbilstošu pārklājumu, lai visā Latvijā var nodot dzērienu iepakojumus, kā arī informēt sabiedrību ne tikai par to, kur var nodot dzērienu iepakojumus, bet arī par ieviestās depozīta sistēmas mērķiem.

Septiņi gadi

Lai arī sākotnēji tika piedāvāts līgumus ar depozīta sistēmas operatoru slēgt uz desmit gadiem, tomēr diskusijas rezultātā šo termiņu samazināja līdz septiņiem gadiem. Lai nebūtu tā, ka Valsts vides dienestam ir neiespējami salīdzināt piedāvājumus, ja katrs depozīta sistēmas potenciālais operators iesniedz piedāvājumu uz atšķirīgu gadu skaitu, tad jānosaka precīzs gadu skaits. «Kas ir pamats tam, ka vajag tieši 10 gadu termiņu?» interesējās Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš. Atbilde skanēja, ka 10 gadi būtu tas termiņš, kurā būtu jāatpelnās visiem ieguldījumiem, kaut arī optimāli šis termiņš varētu būt septiņi gadi, taču ne mazāk par pieciem gadiem.

LTRK padomes loceklis un SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atgādina, ka ir runa par monopola faktisku izveidi, turklāt Publisko iepirkumu likums atkritumu apsaimniekošanā nosaka maksimālo termiņu – septiņi gadi, ja vēlas garāku termiņu, tad jāizmanto privātās publiskās partnerības principi. «Atkritumu sektorā notiekošie konkursi reti kad ir ar septiņu gadu termiņu – lielākoties ar trim vai pieciem gadiem, un tas nodrošina to, ka operators nedrīkst atslābināties, un arī pudeļu depozīta sistēmas operators būtībā ir tāds pats subjekts,» skaidroja M. Simanovičs. Viņaprāt, minētie iemesli ir būtisks arguments, lai šis termiņš būtu pieci, maksimums - septiņi gadi, vēl jo vairāk, ja tehnoloģijas attīstās, tad prognozējams, ka šo gadu laikā visi atkritumi tiks pārstrādāti. «Ja Latvijā tiks ieviesta sistēma bez pārskatīšanas iespējām, tad tā nebūs efektīva,» uzsvēra M. Simanovičs. Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure norādīja, ka situācijā, ja kaut kas nestrādās, Valsts vides dienests varēs lauzt līgumu. Viņa norādīja, ka uzņēmēji, kuri plāno izveidot savu depozīta atbildības sistēmu, kalkulē savas izmaksas, un garāks termiņš ļauj strādāt ar mazākām izmaksām, tāpēc iekārtu nolietojuma termiņš - 10 gadi - ir optimāls. Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Eglīts norādīja, ka visas iekārtas būs jāiegādājas un tāpēc būtu labi, ja to amortizācijas termiņš nebūtu īsāks par septiņiem gadiem.

Ar naudu un čeku

Paredzēts, ka tirgotājiem, kuri realizē dzērienus, būs jāpieņem no iedzīvotājiem šo dzērienu tukšā tara. Šāda prasība attieksies uz tirgotājiem pilsētās, ja tirdzniecības zāles platība būs 300 m2 vai lielāka, bet citās vietās, ja tirdzniecības zāle būs 60 m2 vai lielāka. Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka būtu nepieciešama tirdzniecības zāles definīcija, lai vēlāk nebūtu strīdu par to, kas tā tāda. Savukārt Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis norādīja, ka tirdzniecības zāle ir vieta, kurā tiek tirgotas preces, bet tajā netiek ieskaitītas palīgtelpas, tostarp noliktavas, un šos jautājumus labi pārzinot Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolieri. Jārēķinās, ka daudzviet būs situācija, kad tukšo taru pieņems nevis dzērienu tirgotāji, jo nebūs tik lielu veikalu, bet arī taras pieņemšanas punktos vai atkritumu šķirošanas vietās. Iecerēts, ka, nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Savukārt sistēma, kad katrā taras nodošanas automātā varētu saņemt samaksu skaidrā naudā, izmaksāšot pārāk dārgi, jo tad tas būšot bankomāta analogs, kuram vajadzīga attiecīga apkalpošana.