Vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām būs lielākas izvēles iespējas saņemt kredītus, jo vietējā kapitāla bankas iecerējušas būtisku izsniegto aizdevumu pieaugumu

Finanses

Pēc Finanšu nozares asociācijā pārstāvētajām bankām vietējā kapitāla kredītportfelis 2018. gada nogalē bija 500 milj. eiro, šogad tas plānots 650 milj. eiro apmērā jeb par 150 milj. eiro, kas ir par 30%, vairāk. Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis un AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs atzina, ka trīs vietējā kapitāla bankas 2020. gadā plāno vietējiem uzņēmumiem un privātpersonam izsniegt aizdevumus apmēram 220 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar šo banku izsniegtajiem aizdevumiem (61 milj. eiro) 2018. gadā. Šogad AS Baltic International Bank, AS BlueOrange Bank un AS Signet Bank paredzējušas vietējos uznēmējus un iedzīvotājus kreditēt par 170 milj. eiro. Vislielāko aizdevuma pieaugumu prognozē AS Baltic International Bank no 10 milj. eiro šogad līdz 40 milj. eiro jau 2020. gadā. No minētās banku trijotnes vislielāko aizdevumu apmēru – 120 milj. eiro – rāda AS BlueOrange Bank, kura nākamgad šo latiņu iecerējusi paaugstināt līdz 130 milj. eiro. Savukārt AS Signet Bank aizdevumu summu no 40 milj. eiro šogad iecerējusi palielināt līdz 50 milj. eiro nākamgad. DB jau vēstīja, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas maina savus biznesa modeļus. Jāatgādina, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām (to akcionāriem) bija iespēja mainīt savu biznesa modeli, pamest šo tirgu, pārvietot savu banku uz citu valsti. Proti, tas bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, atsakoties no pārskaitījumu biznesa pamatelementa un fokusējoties uz Latvijas un ES tirgu un klientiem, attīstot jaunus biznesa virzienus un pakalpojumus, kur viena no prioritātēm ir kredītu izsniegšana vietējiem un Eiropas klientiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. «Vietējā kapitāla bankas ir transformējušās, jo iepriekš vairumam šo banku biznesa modelis saistījās ar ārvalstu klientu apkalpošanu. Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijas finanšu sektorā būtiski mainījās viedoklis par ārvalstu klientu apkalpošanu. Bankām, kuras ar to nodarbojās, bija jādomā par jaunu modeli, jaunu tirgu un jauniem klientiem,» tā D. Latiševs.

Liels pieprasījums

Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs un AS Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats atzina, ka aug vietējo klientu pieprasījums pēc bankas pakalpojumiem, tāpēc kā prioritāte ir Latvijas uzņēmumu nodrošināšana ar finansējumu. «Bankā ir vēsturiski augstākais vietējo klientu skaits – 38% no 2163 klientiem, vēl 37% klientu izcelsme ir ES vai Eiropas ekonomiskā zona, un tikai 25% ir no citām valstīm. «Prioritārais tirgus ir Latvija un Baltijas valstis, kreditēšanas mērķa grupa – mazais un vidējais bizness,» uzsver D. Latiševs. Savukārt AS Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons norāda, ka šogad bankas kredītu portfelis aizņēm 40% no bankas bilances, bet līdz tam tas bijis tikai ap 20%. «Nesen tika atcelts banku regulatora ierobežojums biznesa apjomam ar vietējiem klientiem. Proti, agrāk bankas licencē bija noteikts maksimālais Latvijas klientu depozītu īpatsvars 20% un pārējie bija jāmeklē ārpus valsts,» skaidroja R. Idelsons. Vienlaikus baņķieri atzīst, ka nav bezriska darījumu, tāpēc arī prasības pret potenciālajiem aizņēmējiem būs.

Bez kredīta nav izaugsmes

«Apsveicami,» lakoniski banku fokusēšanos vidējo un mazo uzņēmumu kreditēšānai vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš norāda, ka par naudas trūkumu mazais un vidējais bizness ir sūdzējies ne tikai gadus, bet pat gadu desmitus, taču par būtiskiem «ledus laušanas panākumiem» tieši šīs uzņēmēju grupas kreditēšanā līdz šim neesot dzirdējis, kaut arī ir ne viens vien veiksmīgs piemērs. «Mazajam biznesam ir vajadzīgi kredītresursi un, ja patiešām tādi būs pieejami – bankas aizdos –, tad arī valstī būs cita ekonomiskā aktivitāte, kas materializēsies darba vietās, nodokļos un arīdzan cilvēku ienākumu līmenī,» skaidro A. Lasmanis. Viņaprāt, īstenotā uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma (to maksā, ja sadala peļņu) komplektā ar pieejamiem kredītresursiem varētu būt laba kombinācija, kas sekmētu uzņēmējdarbības attīstību. «Tas būtu labs komplekts,» tā A. Lasmanis. Viņš atzīst, ka tikai retais uzņēmums var izaugt bez aizņemtās naudas, bet galvenā problēma slēpjoties aizņemšanās spējā jeb, citiem vārdiem sakot, nespējā pārliecināt bankas speciālistus par savu biznesa ideju un augstās prasībās bankām, kā rezultātā mazais bizness kļūst par visriskantāko aizņēmēju.

Ir, kur augt

Pēc SIA Lursoft datu bāzē esošajiem uzņēmumu 2018. gada pārskatiem jāsecina, ka uzņēmumu, kuriem ir aizņēmumi no kredītiestādēm, nav ļoti daudz. Proti, aizņēmumi no kredītiestādēm (600.rinda bilancē) ir 7895 uzņēmumiem, bet ilgtermiņa aizņēmumi no kredīt- iestādēm (670. rinda bilancē) ir 8792 uzņēmumiem. Jāņem gan vērā, ka var pārklāties uzņēmumi, jo vienam uzņēmumam var būt norādīti gan vieni, gan otri aizņēmumi. Tajā pašā laikā 2018. gada pārskatus ir iesnieguši vairāk nekā 129 000 subjektu.

Jāpārskata prasības

V. Bolbats atzina, ka ir nepieciešama diskusija par noteikto rādītāju pārskatīšanu, kas dotu stabilas tālākas izaugsmes iespējas vietējā kapitāla bankām jauno biznesa modeļu realizācijai. Proti, ir divi rādītāji, kuros prasības vietējā kapitāla bankām ir augstākas nekā lielajām ārvalstu kapitāla bankām – kapitāla pietiekamības rādītājs un likviditātes rādītājs. Piemēram, kapitāla pietiekamības prasību samazināšana par vienu procentpunktu ļautu katrai bankai palielināt kredītportfeli aptuveni par 12 līdz 15 milj. eiro. Jāatgādina, ka individuālās rādītāju prasības vietējām bankām noteica aptuveni pirms 10 gadiem, kad šīs bankas bija saistītas ar augsta riska klientu apkalpošanu.