Pieredzi apģērbu mazumtirdzniecībā nu jau trešo gadu Zariņu ģimene no Alūksnes liek lietā izveidotajā ražošanas uzņēmumā SIA Linden

Šūšana

«Sākām kā apģērbu un aksesuāru mazumtirdzniecības uzņēmums Alūksnē pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esam attīstījušies līdz tam, ka esam izveidojuši zīmolu Branchess un sešus veikalus Alūksnē, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Pirms trīs gadiem nolēmām izmēģināt savus spēkus sieviešu apģērbu ražošanā un nodibinājām atsevišķu uzņēmumu, lai to izdarītu,» saka Līva Lelīte, SIA Linden valdes locekle. Pieredze, kas diendienā gūta, pārdodot sieviešu apģērbus veikalos, kas agrāk darbojās zem zīmola Līna, bet tagad ar vienotu Branchess vizuālo identitāti, ir devusi iespēju labāk saprast, ko pircēji vēlas. «Gribējām izdarīt kaut ko labu savai pilsētai, radīt jaunas darbavietas,» teic Kalvis Zariņš, SIA Linden projektu vadītājs. L. Lelīte piebilst, ka Alūksne ir viņu dzimtā pilsēta un ģimene ir priecīga dot iespēju cilvēkiem atgriezties tajā. «Pie mums strādā cilvēki, kuriem varbūt nebūtu iespējas palikt un veidot ģimenes Alūksnē, ja nebūtu šī uzņēmuma,» norāda K. Zariņš.

Reaģē operatīvāk

Sava ražotne ļauj operatīvi reaģēt uz tirgus vajadzībām, jo uzņēmums visos posmos var ietekmēt ražošanas procesu un kvalitāti. «Mums bija vēlēšanās izmēģināt savus spēkus, ražojot produktu ar augstu pievienoto vērtību,» teic K. Zariņš. Vaicāts, kāpēc neizvēlējās pirkt ārpakalpojumu, uzņēmējs spriež, ka tādā gadījumā sadarbības partneris, visdrīzāk, nebūtu Latvijā un kompānijai būtu jāgaida rindā, kamēr izpildīs tās pasūtījumu, kas prasītu laiku, būtu arī sarežģītāka loģistika.

L. Lelīte piebilst, ka, pasūtot ārpakalpojumu, nav garantijas, ka tad, ja būs daudz pasūtījumu, izvēlētā ražotne to nenodos vēl kādai citai, par kuras kvalitāti nevar būt pilnas pārliecības. Viņa arī uzsver, ka sava ražotne ļauj ātri uzzināt un izmantot pircēju atsauksmes, un klienti novērtē, ka viņu ieteikumi ir ņemti vērā.

Iegulda apmācībā

Vaicāts par secinājumiem, kādi radušies, iekāpjot ražotāja kurpēs, K. Zariņš atzīst, ka no malas viss izskatās krietni vienkāršāk, nekā ir īstenībā. Ražošanas process ir daudz komplicētāks – resursu sagāde un kvalificētu darbinieku piesaistīšana ir ļoti sarežģīta. «Alūksnes pusē nav tādu šūšanas tradīciju kā, piemēram, Liepājā, kur ir atrodami šī amata meistari. Šī iemesla dēļ daudz laika esam ieguldījuši tieši apmācībā,» saka L. Lelīte. Arī K. Zariņš uzsver, ka viens no bremzējošiem faktoriem ir cilvēkresursu trūkums. Teju katra otrā sieviete domā, ka māk šūt, bet zināšanas par industriālo šūšanu ievērojami atšķiras no tām, kas vajadzīgas, lai mājas apstākļos izgatavotu vienu kleitu sev. Ražotne ir iekārtota jaunizveidotajā industriālajā teritorijā Alūksnē. Iekārtas iepirktas ar Lauku atbalsta dienesta programmas Leader atbalstu 25 un 31,6 tūkstošu eiro apmērā. Otrais projekts šobrīd tiek īstenots.

Plašs piedāvājums

Kā tirgotājs uzņēmums izjutis vajadzību pēc plašāka izmēru piedāvājuma, nekā tas ierasti ir vairākumā veikalu. Pārsvarā pieejami sieviešu apģērbi no 36. līdz 42. izmēram, jo tos var vienkāršāk un vairāk pārdot. «Latvijā ir izteikti daudz smalkas miesasbūves dāmu, kuras nēsā 34. izmēra apģērbu. Gan viņas, gan sievietes, kuras nēsā lielāka izmēra apģērbu, izsaka neapmierinātību par sev piemērota apģērba piedāvājumu. Katra sieviete vēlas ne tikai apģērbties, bet arī labi izskatīties un labi justies, tāpēc šobrīd piedāvājam sieviešu apģērbus no 34. līdz 52. izmēram. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc klientes mūs izvēlas,» saka L. Lelīte.

Atvērti sadarbībai

Kad uzņēmums nesen bija sācis nodarboties ar ražošanu, tas saskārās ar visai biežu pieprasījumu pēc individuāliem šūšanas pakalpojumiem. «Uzšūt trīs kleitas ir kaut kas pilnīgi cits nekā industriālā ražošana. Ar individuāliem pasūtījumiem nenodarbojamies, taču esam atvērti izpildīt korporatīvus pasūtījumus, ko esam arī īstenojuši. Piemēram, uzņēmuma piedāvājumā ietilpst eleganta un saskaņota koptēla izveide,» saka K. Zariņš, uzsverot, ka nestrādā ar darba apģērba šūšanu.

Pēdējos gados radušies daudzi jauni pašmāju apģērbu zīmoli, kas sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzējiem. Uzņēmums ir saskāries ar interesi no citiem zīmoliem par iespēju pirkt ražošanas pakalpojumu, taču nevienā no gadījumiem nav izveidojusies veiksmīga sadarbība, jo lielākoties ir mazi apjomi un laika periods, kurā tie vēlas saņemt gatavo preci, bijis pārāk īss. «Process, lai radītu veiksmīgu un labu piegrieztni, ir laikietilpīgs. Laika ziņā nav lielas atšķirības, vai piegrieztne domāta vienam vai tūkstotim apģērbu vienību, bet, ja zīmols grib pasūtīt, piemēram, desmit blūzes, cik tām beigās jāmaksā, lai mums tās atmaksātos ražot? Kompānijām nav pieredzes, tās bieži vien vēl nesaprot, ko dara. Mēs labprāt sadarbotos, esam gatavi nākt pretī, bet bieži vien redzu, ka drīzāk gūsim zaudējumus, nevis peļņu,» norāda K. Zariņš. Runājot par vietējo tekstila nozari, L. Lelīte teic, ka tā ir visai noslēgta un katrs ražotājs ir par sevi. «Ko nu katrs ir uzzinājis un iemācījies, to tur pie sevis. Nozares spēlētāji nedalās zināšanās. Domāju, ka nozare varētu daudz ātrāk attīstīties, ja būtu orientēta uz sadarbību,» viņa teic.

Interesējas par sastāvu

«Neesam praktizējuši agresīvo tirdzniecību, neesam uzbāzušies ar lielām atlaidēm. Ja tā būtu, tad nonāktu pie uzpūstām cenām un tikai pāris reizes gadā varētu piedāvāt lielākas atlaides. Tā vietā esam izvēlējušies piedāvāt godīgu cenu ikdienā. Pircēji to novērtē un tāpēc ciena – tāpat kā mēs viņus,» uzsver L. Lelīte.

Pircēji kļūst gudrāki, izglītojas, izdara pārdomātu izvēli. Viņus vairs neinteresē krekliņš par četriem eiro tikai tāpēc, ka tas ir lēts un der. Šobrīd aktuāla tēma ir audumu sastāvs – nekad iepriekš cilvēki tik daudz nav pētījuši izstrādājuma sastāvu. Itin bieži ir novērojama aina, kad pircējs ienāk un prasa, lai parāda visu, kas ir, piemēram, no viskozes. «Pircējs kļūst gudrāks. Mums prieks strādāt ar tādiem klientiem,» saka K. Zariņš. L. Lelīte gan norāda, ka reizēm pircēju prasības nav adekvātas – viņi vēlas pašus labākos materiālus, bet nav gatavi adekvāti maksāt par tiem. «Ja runājam par apzinātību un ilgtspēju modē, mūsu klienti noteikti neķer un negrābj preces tikai tāpēc, ka tām ir piemērota atlaide. Arī darbinieki palīdz kombinēt apģērbu tā, lai jaunais apģērba gabals iederētos jau esošajā garderobē,» viņa teic. Branchess klientu vidū lielākoties ir cilvēki vecumā no 25 gadiem, tas sakrīt ar laiku, kad cilvēks sāk apzināties, rūpēties par savu tēlu un izskatu, kā arī apģērba kvalitāti un ilgtspējību.

Lai kalpo ilgāk

Vaicāta par to, cik daudz seko modes tendencēm, L. Lelīte teic, ka ģimenei ir liela pieredze mazumtirdzniecībā un ilgstošā laika periodā veikti novērojumi par to, ko cilvēki pērk un ko nepērk, kādas krāsas patīk un kādas – ne. «Lai cik kāda modes tendence nebūtu aktuāla pasaulē, ja redzam, ka pie mums tā neiet, nespītējamies un modes dēļ vien to nešujam. Iegādājamies audumus, par kuriem zinām, ka klientiem tie patiks. Ik pa laikam mēģinām izaicināt viņus ar interesantākām faktūrām un krāsām, bet modes vārdā nešujam to, kas stāvēs plauktā nenopirkts,» viņa norāda. Uzņēmums ražo apģērbu sievietēm – svārkus, kleitas, blūzes, kā arī aksesuārus vīriešiem – tauriņus, lēnām paplašinot piedāvājumu un modeļu klāstu. «Neskrienam līdzi vienas sezonas modes tendencēm, modeļi ir ilgtspējīgi – tie būs aktuāli vairākus gadus,» uzsver L. Lelīte. Šobrīd uzņēmums strādā ar nākamā gada pavasara kolekciju. «Vasarā šujam apģērbus ziemai, bet ziemā – vasarai, taču nav tā, ka ražojam gadu uz priekšu,» viņa teic.

Runājot par to, kā atšķiras iepirkšanās paradumi dažādās pilsētās, L. Lelīte teic, ka Branchess Rīgā ir divi veikali viena kvartāla attālumā – K. Barona un Tērbatas ielā – un jau tajos varot novērot diametrāli pretējas izvēles. «Pētām un pielāgojamies, lai strādātu un attīstītos, jāsaprot sava klienta vēlmes,» norāda L. Lelīte. Šobrīd Branchess veikalos tiek piedāvātas gan citu ražotāju, gan pašu radītās un ražotās kolekcijas. «Vēl jāpaiet laikam, lai mēs spētu veikalus nodrošināt tikai ar savu produkciju. Ir arī jautājums, vai tas vispār ir vajadzīgs,» tā K. Zariņš.