Pēc Valsts kontroles ziņojuma par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību valsts institūcijās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ziņot par IKT pārvaldības efektivizāciju

INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS

«Vai valsts pārvaldē ir izmantotas visas iespējas IKT infrastruktūras efektīvai pārvaldībai?» bija Valsts kontroles pirms pusgada publiskotās pārbaudes jautājums, un atbilde ir negatīva. Īsumā - haoss ir visaptverošs, ilgst desmit gadus, un e-veselības sistēma ir tikai šī aisberga virsotne.

Problēma detaļās

«Tas, ko mēs centāmies noskaidrot, bija - vai mūsu valsts IKT saimniecība tiek apsaimniekota optimāli. Tas, kas uzreiz ir skaidrs, ka mums valstī vēl ir milzīgs potenciāls efektivizācijai un optimizācijai šajā jomā. Mūsu izlasē bija četri resori: Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Zemkopības un Tieslietu ministrija. Viņus izvēlējāmies, jo katrs no resoriem savā IKT saimniecībā ir unikāls,» ziņojumu Saeimas deputātiem iesāka Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa.

VK pētījusi politikas plānošanas dokumentus, vienotu IKT pārvaldes infrastruktūru, fiziskās infrastruktūras drošību un cik tā varētu maksāt. Kā izrādās, jau 10 gadus Latvija mēģina radīt vienotu politikas plānošanas dokumentu par IKT un ir bijuši trīs mēģinājumi, tomēr neviens no tiem nav kļuvis par īstu dokumentu ar plānošanas dokumenta spēku. Proti, Ministru kabinets Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) stāstus par IKT vajadzībām pieņēmis zināšanai, bet nekādi lēmumi nav sekojuši. VK revīzijā vēlējušies redzēt optimālu datu centru skaitu resoros.

«Tas, ko mēs praksē redzējām, ka šajos četros resoros uz 22 iestādēm ir aptuveni trīs reizes vairāk datu centru, nekā mēs sagaidījām. Ļoti daudz. Katrs resors vai nu ņem ārpakalpojumā, vai būvē pats savus datu centrus, pēc saviem ieskatiem un izpratnes. Rezerves kopijas nereti nestāv attālināti,» teica Z. Zariņa.

Veidojot IKT infrastruktūru, resori nav sadarbojušies, lai izslēgtu, ka blakus ministrijā notiek tas pats. Sadarbības ministriju vidū desmit gadu garumā nav bijis, un Z. Zariņa Latvijas ministrijas IKT jomā nosauca par viensētniekiem.

VK, revidējot jomu, nācies saskarties ar nesaprotamu nozares uzskaiti. «Ja mēs nezinām izejošos skaitļus, nav iespējami optimizācijas risinājumi,» tā Z. Zariņa, norādot, ka nav arī vienotas metodikas aprēķinos.

Visbeidzot par drošības jautājumiem informācijas turēšanā - ministrijas datus, kas jātur ļoti drošās vietās, tur ne tik drošās, bet tādus, kurus varētu turēt pavisam vienkārši aizsargātās telpās, tur ļoti labi aprīkotās, piemēram, valsts e-veselība tiek turēta uz serveriem ārpakalpojumā.

Galvenie VK ieteikumi izriet no secinājumiem. Pirmkārt, katrā resorā vajadzētu būt IKT padomei, proti, cilvēkiem, kas vispār par IKT domā un kaut ko saprot. Otrkārt, jāsabalansē drošības lietas un efektīvi jāizmanto telpas, kas izbūvētas. Treškārt, ir jābūt spēkā esošiem, atbilstošiem politikas plānošanas dokumentiem. Ceturtkārt, ir jābūt skaidrībai par uzturēšanas izdevumiem, jo citādi pat nav iespējams pateikt, vai ārpakalpojums ir lētāks par pašas valsts piedāvājumiem.

VARAM risinās

«Pētot iemeslus, kāpēc mūsu ministrijas nevar tikt vaļā no šīs viensētnieku pieejas, kad rūpējas par visu, sākot no dzelžiem un beidzot ar programmām, mūsu atziņa bija, ka princips ir vēsturisks. Iepriekš tehniski to bija iespējams realizēt, un viss bija pareizi. Iestādes varēja būt pašpietiekamas. Tehnoloģijām attīstoties, šī pieeja vairs nav iespējama un ir nepieciešams steidzams risinājums,» deputātiem sacīja VARAM ministrijas E-pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks.

Kā pirmais risinājums bijis liegums investēt tādās serveru telpās, kuras nebūs koplietojamas. Investīcijām nopietnos risinājumos pēdējā laikā bijis noteikums, ka nepieciešams to paredzēt vismaz vairākām iestādēm.

Jau 2017. gadā VARAM izstrādājusi IKT pārvaldības likumprojektu, kam vajadzējis visu sakārtot, bet tas līdz Saeimas balsojumam tā arī nav ticis. Skaidrojums, kāpēc tā, netika sniegts, bet speciālists izteica cerības par jauno deputātu sasaukumu. U. Bisenieks, VARAM informācijas sistēmu arhitektūras nodaļas vadītājs Lauris Linabergs un ministra padomnieks digitālajos jautājumos Rolands Strazdiņš pauda pārliecību, ka jaunais likums tiks atnests līdz Saeimai un kārtība tiks ieviesta.

«Tā ideja ir kardināli mainīt iestāžu sadarbību IT jomā. Mēs aizejam no funkciju orientētas pieejas, kur mēs vienkārši tērējam laiku, lai darītu kaut ko, uz pakalpojumu orientētu pieeju, kura paģēr mērķtiecīgu darbu, lai sniegtu labumu risinājumu izmantotājiem!» sacīja U. Bisenieks.

Viņš norādīja, ka jau ir izstrādāts vesels tiesību aktu komplekts par e-pārvaldību, ka drīzumā ministrijās būs IKT padomes, kā arī veidosies vienota e-pārvaldība valstī, tajā iesaistot jaunās pašvaldības, un tikšot paredzēta nauda arī IT speciālistu izglītošanai.