Lai gan līdzsvara dēļi ir specifisks nišas produkts, SIA Okrafts darbība liecina, ka pēc tiem ir pieprasījums – šovasar uzņēmums pārdevis jau vairāk nekā 250 dēļu vairākās pasaules valstīs

Kokapstrāde

SIA Okrafts ražo līdzsvara dēļus un garos skrituļdēļus – t.s. longbordus. «Pirms pāris gadiem apmeklējām kādu pasākumu, pirmo reizi izbraucām ar longbordu, un iepatikās. Pirmā doma bija netērēt lielu naudu un uztaisīt pašiem, jo tā būs lētāk. Latvieši taču ir praktiski! Ņēmām un taisījām, protams, galu galā nekas lētāk nesanāca. Bijām uztaisījuši pirmos dēļus, cilvēkiem radās interese,» stāsta Valters Odziņš, SIA Okrafts īpašnieks. Pirms kāda no pasākumiem, kur bija paredzēts rādīt un stāstīt par saviem dēļiem, viņam sapnī radās ideja par līdzsvara dēli – tas ir dēlis uz apaļa ruļļa, uz kura cilvēks stāv un cenšas noturēt līdzsvaru. Valters tādu uztaisīja un paņēma līdzi uz tirdziņu, lai būtu, ar ko nodarboties, kamēr runā ar cilvēkiem. Beigās interese par jauno līdzsvara dēli bija lielāka nekā par garajiem skrituļdēļiem, un radās doma pievērsties to ražošanai. «Cilvēki, kas nāca klāt, interesējās nevis par longbordiem, bet balansa dēļiem, jo tas bija kaut kas neredzēts,» saka Valters.

Viltība – rullī

Līdz produkta gala versijai uzņēmums nonāca vien pēc gada. «Ideja ir veca kā pasaule, princips ir gaužām elementārs – dēlis, kas uzlikts uz ruļļa. Pašu dēli uztaisīt ir vienkārši, bet lielākā māksla ir uztaisīt rulli – lai dēlis pa to neslīdētu un lai rullis nebojātu grīdu. Citi uzņēmumi uz ruļļa līmē smilšpapīru vai izmanto neapstrādātu koku, bet tad to nevar izmantot iekštelpās, jo tiek bojāta grīda. Ja zem koka ruļļa pakļūs kāds smilšu graudiņš, grīdā paliks švīka vai pat mazs caurumiņš – jo īpaši laminātā vai koka grīdā,» teic Valters. Komanda izmēģināja dažādus variantus. Sākumā izmantoja gan vienkāršu koka rulli, bet tas nebija piemērots, jo slīdēja un plaisāja. Tad to pamēģinājuši aplīmēt ar ādu, kā arī devuši iespēju kanalizācijas caurulēm, bet tās slikti izskatījās, lūza, ja uz līdzsvara dēļa uzkāpa kāds lielāks vīrs. «Gribējām pieturēties pie dabiska koka, un šobrīd esam palikuši pie koka un korķa apvienojuma. Apstrādājām ruļļus ar korķa amortizācijas slānīti, kas izrādījās ļoti izturīgs un labi kalpojošs,» stāsta Valters.

Lielākais izaicinājums ir bijusi tehnoloģiskā puse. Pirms tam viņam nebija pieredzes saistībā ar ražošanu, līdz ar to vajadzēja izdomāt, kā veidot ražošanas ķēdi, kā izstrādāt produktu, lai tas labi kalpotu, būtu izturīgs. «Ar to esam tikuši galā, tāpēc nākamais izaicinājums ir pierādīt sevi pasaules tirgū,» saka Valters.

Kā bērni, tā pieaugušie

Līdzsvara dēļus izmanto gan bērni, gan pieaugušie. Bērni uz tiem vienkārši izklaidējas. «Esam dzirdējuši no vecākiem, ka bērniem jau ir nedaudz apnikušas visas iekštelpu spēles, bet mājās nevar braukāt ar skrituļdēli, to var darīt tikai vasarā, ārpus mājām. Balansa dēlis mazliet simulē dēļu sportus un ir lietojams mājās. Bērni ar lielu prieku tos izmanto,» saka Valters. Pieaugušie tos darbina vakarēšanai pie televizora, citi mēdz lietot trenažiera vietā. Vēl viena interesentu grupa ir sportisti, kuri līdzsvara dēļus izmanto treniņos. Valters stāsta, ka tieši sērfotāji bija tie, kuri izveidoja līdzsvara dēļus – viņi ņēma lielo sērfošanas dēli, uzlika uz liela ruļļa un trenējās krastā uz cietas virsmas, jo ne vienmēr ūdenī bija gana lieli viļņi.

«Tagad balansa dēļus plaši izmanto dažādos treniņos, jo tie labi palīdz attīstīt kāju, dibena, muguras un dziļo muskulatūru,» viņš apgalvo.

Arī ārpus Latvijas

Līdz šim tirdzniecībā uzņēmums fokusējās uz Latvijas tirgu. Vasarā Okrafts komanda apmeklēja dažādus festivālus, pilsētas svētkus un sporta pasākumus, kā rezultātā pārdoti vairāk nekā 250 līdzsvara dēļi. Tāpat tie nonākuši desmit valstīs ārpus Latvijas, tostarp Islandē, Ķīnā, Šveicē un Vācijā. «Par šo produktu ir interese arī ārzemēs, tāpēc nākamgad ir mērķis lauzties starptautiskajā tirgū. Arī tur konkurence nav liela un ar pašreizējo produktu mēs tiešām esam spējīgi konkurēt. Esam saņēmuši daudz komplimentu par dabīgo izskatu un pie tā arī cenšamies turēties, jo tirgus ir pārsātināts ar dažādiem plastmasas produktiem košās krāsās, kas neiederas interjerā,» klāsta Valters.

Viņš vēlētos sasniegt tādu līmeni, kad visi līdzsvara dēļu zinātāji atpazītu Okrafts zīmolu.

«Mūsu mērķis ir radīt balansa dēļu lietošanas kultūru. Cenšamies cilvēkus izglītot, ka tas ir pielietojams krietni plašāk, nekā daudziem šķiet. Tas nav tikai specifisks instruments sportistiem, ar ko trenēties. Soli pa solim ceram attīstīt šo kustību, lai nākotnē tāds būtu katrā mājā. Varbūt tas sekmēs dažādu ar dēļiem saistītu sporta veidu attīstību,» spriež Valters. Viņš piebilst, ka šobrīd līdzsvara dēlis nav produkts, ko vienkārši nopērk internetā – ir jāsaprot, kam tas vajadzīgs, kā to lietot. «Tāpat ir liels izaicinājums cilvēku pārliecināt, ka jāizvēlas tieši mūsu produkts. Latvieši ir praktiski. Tirdziņos bieži vien daudzi saka, ka tādu var paši mājās uztaisīt,» atzīst Valters.

Koka lielvalsts

Līdzsvara dēļi top no saplākšņa, ko ražo Latvijas Finieris, bet garos skrituļdēļus uzņēmums ražo no finiera loksnēm, ko paši līmē kopā vajadzīgajā biezumā. «Ilgu laiku nocīnījāmies, kamēr izpratām tehnisko procesu un nostrādājām to līdz galam,» saka Valters. Kokapstrāde visiem komandas dalībniekiem bijis hobijs jau no pamatskolas, kad bija darbmācības stundas.

Valters uzskata – lai arī Latvija teritoriāli ir maza, tā ir koka lietu ražotāju lielvalsts. «Koks ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem. Tas ir pieejams un ir par labu cenu, turklāt materiāls ir ļoti kvalitatīvs. Likumsakarīgi ir cilvēki, kuri izdomā, ko no tā uztaisīt. Dažādu apstākļu sakritība nodrošina to, ka Latvijā tiek daudz kas ražots no koka – gan mēbeles, gan longbordi,» viņš teic.

Interese viļņojas

Pirms dažiem gadiem bija vērojams dažāda veida skrituļdēļu popularitātes uzplaukums. Valters spriež, ka kulminācija bija pirms diviem trim gadiem un šobrīd zināmā mērā ir vērojama lejupslīde. «Kad mums radās ideja, tirgus kūsāt kūsāja. Tepat Latvijā longbordu tirgus ir pārsātināts, ir vairāki ražotāji – kādi pieci seši. Ir grūti šajā tirgū konkurēt, taču balansa dēļus gatavo maz uzņēmumu. Kamēr mēs darbojamies, ir parādījušies divi jauni ražotāji, kuri, kā es pieņemu, ir iedvesmojušies no mums. Par konkurenci dusmīgi neesam – tur neko nevar izdarīt. Bijām domājuši reģistrēt dizaina paraugu, bet sapratām, ka tas nav tā vērts – izdevumi ir lielāki nekā ieguvums no tā,» spriež Valters.

Uzņēmums piedāvā arī izgatavot dēļus pēc individuāla pasūtījuma, bet cenšas orientēties uz piedāvājumā jau esošajiem modeļiem. «Ir iespēja pasūtīt arī individuāli pielāgotu dēli, bet uz to nekoncentrējamies, jo tas palielina izmaksas, prasa daudz laika, ir sarežģītāk. Ir gana daudz cilvēku, kurus apmierina esošie modeļi,» saka Valters.

Vajag zināt teoriju

Valters šobrīd studē Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolā (RBS). «RBS ir tiešām daudz jāmācās, tāpēc pirmie divi gadi bija smagi. Tagad, mācoties trešajā kursā, ir vairāk brīvā laika un varu pievērsties biznesam. Kad bija daudz lekciju, bija grūti apvienot uzņēmējdarbību ar studijām. Sanāca tā, ka visu dienu skolā mācījos, turpināju to darīt mājās, bet pa vakariem un brīvdienām visu laiku strādāju,» viņš dalās pieredzē. Runājot par to, kā izvēlējies šo mācību iestādi, jaunais uzņēmējs teic, ka vēlējies sevi izaicināt. Braukt studēt ārzemēs Valters negribēja, tāpēc, izvērtējot visus plusus un mīnusus, nolēma par labu mācībām Latvijā angliski. «Biznesa virziens mani ļoti interesē. Priecājos, ka neaizgāju mācīties kokapstrādi. To visu var apgūt darot, bet biznesā ir labi, ja ir teorētiskās zināšanas,» viņš spriež.

Okrafts ir saņēmis Mālpils novada domes atbalstu biznesa sākšanai. Laikā, kad Valteram bija radusies ideja, novadā bija izsludināts šāds konkurss. Lai gan komisija sākumā bija visai skeptiska par ideju ražot garos skrituļdēļus, uzņēmums saņēma pašvaldības finansiālo atbalstu 3000 eiro apjomā. Tas ļāva iekārtot darbnīcu un iegādāties instrumentus, kas noder arī līdzsvara dēļu ražošanā. Savukārt tik tikko uzņēmums Latvijas Universitātes biznesa ideju konkursā Icebreakers’19 ieguva 2. vietu, saņemot 3000 eiro finansējumu idejas tālākai attīstībai.