Vissmagākās debates, nododot grozījumus Krimināllikumā un kriminālprocesa likumā Saeimai, 9. oktobra sēdē bija tieši par debatēm, proti, ka tiesneši turpmāk varētu ierobežot debašu ilgumu un apsūdzētā pēdējo vārdu

Saeima

Grozījumi vairākos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pantos tiek virzīti tieši ar Saeimas Juridiskās komisijas iniciatīvu, nevis kā ierasts - pēc izskatīšanas Ministru kabinetā. Deputāta Andreja Judina skaidrojums par šādu risinājumu ir vienkāršs – tā būs ātrāk. Tieslietu ministrija pauda atbalstu, norādot, ka izskatīšana Ministru kabinetā prasītu daudz lielāku laiku. Savukārt deputāts Gundars Daudze norādīja, ka tie, kuri nav strādājuši apakškomisijā, pirmo reizi ierauga šādus jaunumus.

Būs maznozīmīgi noziegumi

Gaidāmās izmaiņas Krimināllikumā ir visdažādākās, sākot no tā, ka suņu īpašniekiem nedraudēs kriminālsods par to, ka viņu mīlulis kādam iekodis tikai mazliet, jo tāds sods, pēc A. Judina domām, ir pārāk skarbs. Līdzīgi ir ar Krimināllikuma 260. pantu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Proti, autovadītāji, kuri, uzbraucot upurim, radīs tikai nelielus miesas bojājumus, būs sodāmi administratīvā kārtībā un šis pārkāpums tiek dekriminalizēts.

Plašāku pielietojumu Krimināllikumā turpmāk iegūs naudas sodi. Līdz šim bijusi prakse tos piemērot no vienas līdz 100 minimālajām mēnešalgām, bet tagad pielietošanas spektrs blakussodam varētu kļūt daudz plašāks, un sodu griestus par smagiem pārkāpumiem pacels.

Ir paredzēts ierobežojums tiesnešiem piemērot nosacītus sodus. Tas vairāk saistīts ar Moneyval prasībām par maigiem sodiem par naudas atmazgāšanu, bet, visticamāk, attieksies arī uz citiem Krimināllikuma pantiem. Nosacīto sodu lietošana tiek sašaurināta.

Pavisam jauna definīcija, kas tiks ieviesta Krimināllikumā, būs maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums, kas praksē skaidri noteiks policijai tās robežas, kad noziegums uzskatāms par maznozīmīgu. Līdz šim robeža nebija pateikta. Robežšķirtne ir puse no minimālās mēnešalgas. Īsāk, ja pilsonis lielveikalā bez atļaujas izdzers vai nozags pudeli par 200 eiro, maz ticams, ka tiks ierosināts Kriminālprocess.

«Mēs definējām, kas ir maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Divi kritēriji – maznozīmīgs ir tāds, kas nepārsniedz pusi minimālās mēnešalgas vai apdraudējums ir neliels. Vērtējot situāciju, noziegumu var atzīt par maznozīmīgu. Maznozīmīgs nenozīmē, ka Kriminālprocess uzreiz ir jāizbeidz vai nav uzsākams. Tā ir tikai iespēja pieņemt lēmumu,» skaidroja ziņotājs A. Judins.

Viņam oponēja deputāts Aldis Gobzems: «Es saprotu būtību, ka doma ir netiesāt par zaptes burciņu, bet es tomēr būtu ļoti uzmanīgs ar šādas normas virzīšanu. Galvenais, kas aizņem laiku, ir neskaitāmo dokumentu kalni, kas jāaizpilda par jebkuru zādzību. Ja tā ir maznozīmīga, tad, iespējams, vajag atvieglot policijas darbu, nevis dot iespēju policijai nestrādāt vispār. Ir būtiski redzēt atšķirības.»

Ierobežos debates

Izmaiņas Kriminālprocesa likumā ir visnotaļ apjomīgas - gan par piespiedu atvešanu, gan par noraidījumu izmeklēšanas tiesnesim, gan lēmumu pārsūdzības tiesībās. Plāno, ka ekspertīžu vai bankas dokumentu pieprasījumu lēmumus nevarēs pārsūdzēt.

Ne mazāk strīdīgs varētu būt punkts par to, ka ar likumu noliegs apsūdzētajam melot. «Šobrīd cilvēki izvirza versijas, noslogo sistēmu, maina liecības. Ja cilvēks ir attiecīgajā statusā, tad nedrīkst melot. Mēs ilgi dzīvojām sistēmā, kur melot bija pareizi un tā pat bija sava veida aizstāvības taktika. Melot nedrīkst. Tas ir apspriests un atbalstīts,» kā ar cirvi nocirta A. Judins. Jāteic, ka ļaudis liecinot var tā sapīties, sakot taisnību, ka apsūdzība to var pataisīt par meliem, un, šķiet, šo ieroci patlaban A. Judins ieliek policistu un prokuroru rokās, bet pie šī punkta pat debašu komisijā nebija. Debates sākās par debatēm. Precīzāk, visskarbākā vārdu kauja izvērtās par vēlmi ierobežot tiesu debates un pēdējo vārdu. Ideja ir tiesai dot tiesības noteikt debašu laiku. Kā norādīja deputāte Inese Lībiņa- Egnere, ja reiz uzticam tiesnešiem lemt par slepkavībām, tad kādēļ nevaram uzticēties izlemt debašu laiku! Praktiskais iemesls ir tādas prāvas kā Lemberga process. Deputāts Aivars Geidāns pat uzdeva retoriskus jautājumus - vai process šajā gadsimtā beigsies, un vai likuma izmaiņas ko dos? Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns izskaidroja, ka uz Lemberga prāvu, gluži tāpat kā uz visām citām prāvām, kas jau ir procesā, šie grozījumi neattieksies un debates tur ies savu gaitu, bet pieļāva, ka šajā gadsimtā tiesa ar pieminēto lietu tiks galā.

Karstākās debates sākās brīdī, kad deputāts A. Judins, argumentējot tiesu debašu ierobežošanas nepieciešamību, sacīja: «Tādēļ mēs gribam nostiprināt principu, ka tiesnesis var noteikt šo debašu ilgumu. Lai nav tā, ka cilvēks visu laiku atkārto un atkārto vienu un to pašu kā Gobzema kungs no Saeimas tribīnes. Jaunas informācijas nekādas nav, un visiem jāsēž un jāklausās. Mēs gribam ātru procesu.» Lai arī sēdes vadītāja Juta Strīķe norādīja klātesošajiem, ka Saeimā debašu ilgums ir ierobežots minūtēs, deputāts Aldis Gobzems savus iebildumus saistīja tieši ar A. Judiina karjeras līkločiem: «Aicinātu ņemt vērā to, ka ne jau velti Judina kungu savā laikā neapstiprināja par tiesnesi. Un tieši šajā sakarā gribu teikt: man šķiet - tēze, ka tiesnesim nav jāklausās lietas dalībnieku teiktajā, ir absurdākais, kas vispār ir dzirdēts! Kādēļ tad tā tiesa ir vajadzīga?» uztraucās A. Gobzems. Sēdes vadītāja J. Strīķe aicināja A. Gobzemu turēties pie lietas, pieminot, ka arī viņš vairs nav advokāts. Tā bija kā dzirkstele deputāta pakulās, un A. Gobzems par atbildi pieminēja, ka pati J. Strīķe no KNAB izmesta. «Piecas reizes, Gobzema kungs, jums ir kur tiekties!» debates par debatēm noslēdza J. Strīķe.

Pēc deputātes Vitas Tēraudas ierosinājuma komisijas deputāti tomēr nolēma noklausīties Latvijas cilvēktiesību speciālistus, lai, mēģinot likvidēt daudzās sūdzības par ilgajām tiesām Latvijā, Eiropas cilvēktiesību tiesā neiekultos citās nepatikšanās.

Noslēgumā jāpiemin Augstākās tiesas analītiskā padomnieka Jāņa Baumaņa norāde, ka tiesnesis lēmumu taisa, vadoties no pierādījumiem, nevis tiesu debatēm.