Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs sodīt, piespriežot maksāt līdz 14 000 eiro, savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu maksimālais naudas sods būs 700 eiro

Likumdošana

To paredz paredz grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kuri spēkā varētu būt no 2020. gada. DB jau vēstīja, ka no šā gada 1. maija Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums, kas uzliks pienākumus darba devējiem, vienlaikus aizsargās trauksmes cēlējus.

Divas atbildības

Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe atzina, ka sākotnēji tika sagatavotas izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, taču administratīvās atbildības reformas rezultātā izmaiņas tiek piedāvātas trauksmes celšanas likumā. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem tiek apspriests sods fiziskajai personai no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), amatpersonai – no astoņām (40 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai – no četrpadsmit (70 eiro) līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām (14 000 eiro). Paredzēts, ka par minētajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un valsts civildienesta jomās atbildīgā būs Valsts darba inspekcija. Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas ziņojumu, piemēros naudas sodu no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), un par šo jomu atbildīgā būs Valsts policija.

Jāatgādina, ka likums paredz ikvienam celt trauksmi par pārkāpumiem (apdraudējumu) sabiedrības vai tās daļas interesēs, ja šī informācija gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana, informācijas, kas satur valsts noslēpumu, izpaušana un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

Vairāki desmiti gadījumu

Saeimas deputāte Dace Bluķe interesējās par to, vai pašlaik jau ir kādi precedenti attiecībā uz nelabvēlīgām sekām trauksmes cēlējiem vai viņu radiniekiem. «Par to vēl ir pāragri runāt, jo likums ir spēkā tikai kopš šā gada 1. maija, bet pašlaik ir informācija par diviem, trijiem gadījumiem, kur varētu runāt par nelabvēlīgām sekām,» atbildēja I. Kušķe. Viņa atzina, ka ir sekots līdzi trauksmes celšanas gadījumiem. Valsts kanceleja līdz šim ir saņēmusi 47 iesniegumus, turklāt ir iesniegumi arī citās valsts iestādēs un tāpēc kopskaits būs redzams gada pārskatā. I. Kušķe arī uzsvēra, ka tuvākajā laikā spēkā stāsies ES trauksmes cēlēju direktīva, kur ir paredzēti arī citi sodi.

LDDK pārstāvis norādīja, ka nav skaidri procesuālie termiņi – kāds ir termiņš, kurā darbiniekiem jāiesniedz sūdzības, un piemērojamā administratīvā atbildība, tajā paša laikā Darba likumā ir noteikts prasības pieteikuma celšanas termiņš – trīs mēneši, ko varētu ietvert arī Trauksmes celšanas likumā. Citādi nekāda noilguma šāda rakstura sūdzībai un administratīvās atbildības noteikšanai vienkārši nav. Bez tam jau uz trešo lasījumu atbildīgajā Saeimas komisijā atbalstīti grozījumi Darba likumā attiecībā par administratīvo atbildību darba tiesisko attiecību jomā (kas ir līdzvērtīgs pārkāpums nelabvēlīgu seku radīšanā Trauksmes celšanas likumā atrunātajam) un paredz juridiskajai personai sodu līdz 700 eiro, bet trauksmes celšanas likumā piedāvātais sods ir līdz 14 000 eiro jeb 20 reizes lielāks.

Plašāks darba lauks

Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs interesējās par jauninājumu, kad Valsts darba inspekcija (uzrauga darba tiesiskās attiecības starp darba devēju un darbinieku) neuzrauga civildienesta likumu, bet turpmāk attiecībā uz ierēdņiem būs spiesta pieņemt kādus lēmumus, it īpaši, ja kādā iestādē būs samilzis konflikts. Ja iestādes ierēdnis sūdzas savas ministrijas ietvaros, tad viņa sūdzība (disciplinārlieta) tiek izskatīta tajā pašā iestādē, tāpēc arī tiek piedāvāta Valsts darba inspekcijas iesaiste.