Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas. Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem

Kino

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai. Kā norādīja kino producents Andrejs Ēķis, Latvija joprojām nav atrodama uz kino kartes, kas nozīmē, ka par mums kā potenciālo filmu uzņemšanas vietu ārvalstu producenti nezina. «Mēs ļoti daudz dzirdam, ka ārzemēs notiek filmēšanas, piemēram, Lietuvā tika filmēts seriāls Černobiļa. Arī Ungārijā un Čehijā notiek aktīva filmēšana, bet, kad aizbrauc uz ārzemēm, jauc ne tikai Lietuvu ar Latviju, bet vienīgais, ko zina, ir Rīga. Taču, kad cilvēki šeit atbrauc, viņi ir sajūsmā par to, cik daudz mums ir dažādu vietu, kur filmēt,» atzīst A. Ēķis. Viņaprāt, galvenais mērķis ir izdarīt tā, lai Latvija parādās uz kino kartes kā vieta, kur ārvalstu producentiem uzņemt filmas. Pēc A. Ēķa domām, izmantojot valsts finansējumu, ārvalstu producenti būtu jāatved uz Latviju, lai parādītu galvenos objektus un to, kā Latvija varētu izskatīties viņu filmās. «Mūsu mērķis varētu būt trīs gadu laikā piesaistīt vismaz 50 miljonus eiro,» norādīja A. Ēķis. Tāpat, viņaprāt, būtu skaidri jānorāda, kāda ir nodokļu politika, kad ārvalstu producenti Latvijā uzņem filmas.

Jātulko angļu valodā

Pēc Latvijas kinoproducentu sniegtajiem datiem, ārvalstu projektu iztērētā nauda Latvijā no 2013. līdz 2019. gadam sasniedz 16,6 miljonus eiro. Savukārt Nacionālā Kino centra piešķirtā summa līdzfinansējumam šajā posmā ir 3,4 miljoni eiro. Statistika rāda, ka laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam Latvijā iztērētie ārvalstu līdzekļi filmu ražošanai ir mainīgi, taču veiksmīgākais bijis 2017. gads, kad ārvalstu producenti filmu uzņemšanai Latvijā iztērējuši 3,7 miljonus eiro. Šogad iespējamais ārvalstu finansējuma izlietojums Latvijā varētu sasniegt 7,3 miljonus eiro, savukārt NKC valsts budžeta summa – 1,6 miljoni eiro. Pēc A. Ēķa domām, galvenokārt potenciālie ārvalstu producenti, kuri savas filmas varētu uzņemt Latvijā, ir no Ziemeļeiropas. «Tas ir pats svarīgākais, jo amerikāņi ir liels sapnis, bet arī tas ir iespējams. Piemēram, ārpus studijas filmu parks Cinevilla ir lielākais Ziemeļeiropā, bet par to neviens nezina,» uzsver A. Ēķis. Pēc kino producenta domām, ja filmu plānots izplatīt visā pasaulē, tad tajā jāpiedalās starptautiskām zvaigznēm. Šādu filmu budžets ir, sākot no 5 miljoniem eiro līdz 10 un pat vairāk. Savukārt, ja filma plānota Latvijas auditorijai, tad samērīgs budžets ir ap 2 miljoniem eiro, taču viņš norādīja, ka filmu iespējams uzfilmēt, arī investējot 500 līdz 800 tūkstošus eiro. Pēc A. Ēķa domām, komercijai ir vajadzīgas lielas zvaigznes, kas maksā pusmiljonu vai miljonu katra. «Viens, ja mēs kino radām Latvijas tirgum, bet otrs, ja taisām internacionālu kino. Latvijas simtgades filmu bumu mēs noteikti piedzīvosim vēl, un arvien vairāk un vairāk filmu tiks filmētas. Ja mēs runājam par pasauli, lai tās ātrāk tur nonāktu, tad domāju, ka ir jāsāk filmēt angliski, jābūt kopprodukcijai ar citām valstīm, jāmeklē interesanti projekti un caur to mēs varam izaugt,» ir pārliecināts A. Ēķis. Viņš pauž: ja ārvalstu producenti savas filmas uzņems Latvijā, tad iegūs ne tikai kino industrija, bet arī viesnīcas, ēdināšanas industrija, transporta nozare. «Latvijā nekā nepietrūkst. Mums viss ir tik fantastiski, pilnīgs brīnums,» pauž A. Ēķis.

Budžets – tramvaja cenā

Filmas Dvēseļu putenis režisors Dzintars Dreibergs neslēpj, ka Latvijas filmu budžets ir nožēlojams. «Filmu budžeti mēdz būt dažādi, bet bez pāris desmitiem miljonu sākt domāt par kara filmas veidošanu būtu absolūti neiespējami. Protams, ir arī daudz mazāki budžeti, 7–8 miljoni eiro, kas ierasti ir tādiem žanriem kā ģimenes drāmas, stāsti un citi,» komentēja Dz. Dreibergs. Pēc viņa domām, Latvijas simtgadē skatītāji apgāza mītu, ka latviešu filmas nav skatītas. Viņaprāt, līdz šim nav bijis pietiekams piedāvājums. «Pie tā nenormāli mazā budžeta, kāds Latvijai ir kino veidošanai, ir bijusi iespēja veidot tikai autorkino, kas ir specifiskāka niša. Cilvēki labprāt izvēlas skatīties vietējo kino, sākot no komēdijām līdz vēsturiskām filmām. Mana lielākā cerība, ka tie cilvēki, kas pieņem lēmumus par kino budžetiem, ņems vērā, ka pie šīs skatītāju mīlestības kino budžets Latvijā nedrīkst palikt vismazākais Baltijā – viena tramvaja izmaksu apmērā. Svarīgi arī no biznesa viedokļa saprast, ka latviešu kino nav vienreizējs izklaides pasākums. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums tajā, kā mēs vispār uztveram Latviju, cik mēs esam piesaistīti šim tirgum un vietai. Jau no filmas Dvēseļu putenis saprotam, ka šī vieta nav radusies tukšā vietā, kāds ir to izcīnījis, iespējams, ka tas var novērst konkrētu daudzumu emigrācijas, attieksmi pret nodokļu nomaksu vai pret rūpīgāku darbu. Kaut vai par nelieliem procentiem tas kaut ko var uzlabot, un tas ir nenovērtējami,» pārliecināts Dz. Dreibergs. Pēc viņa domām, Latvijas galvenais pluss kā vietai, kur filmēt kino, ir tas, ka valsts ir ļoti dažāda. Mums ir moderna arhitektūra, pilis, neskarta daba, kas nav nekur citur pieejama, līdz ar to mums ir ļoti plašs piedāvājums. Viņaprāt, galvenais ir pareizi uztvert, ko nozīmē piesaistīt ārzemju filmas uz šejieni. Pēc Dz. Dreiberga domām, tuvāko gadu laikā, visticamāk, parādīsies jauni uzņēmumi, kas darbosies šajā industrijā. «Jau patlaban ir ļoti daudz uzņēmumu, kuri strādā gadu desmitiem šajā tirgū, kuriem ir daudz starptautisku sakaru, un daudzi zina mūsu profesionalitāti tieši producēšanas ziņā. Nākamais ir viņus pārliecināt, ka tieši Latvijā to ir izdevīgi darīt. Ja tas netiek skaļi teikts, tad nevienam nav ne jausmas,» uzskata režisors. Pēc viņa domām, tie varētu būt producenti no dažādām valstīm. «Jau tagad Latvijā ir bijuši producenti no Indijas, Eiropas, bet pagaidām nav bijuši no Holivudas, par ko, protams, ir ļoti žēl, jo tur ir vislielākais finansējums,» komentē Dz. Dreibergs.

Tam, ka Latvijai ir potenciāls kā vietai, uz kurieni ārvalstu režisori brauc filmēt savas filmas vai filmu fragmentus, piekrīt arī Jura Podnieka studijas viena no dibinātājām un direktorēm Antra Cilinska. Viņasprāt, Rīga un Latvija ir ļoti pievilcīga vide filmēšanai un arī vietējo kino cilvēku profesionālais līmenis ir ļoti labs. Tomēr ir jābūt pievilcīgām izmaksām visam – gan darbinieku atalgojumam, gan vietējās infrastruktūras izmantošanai. «Latvijā radīto filmu budžets ir ļoti zems –stipri zem Eiropas minimālā budžeta. Ja jautājums ir, kā popularizēt Latvijas spēlfilmas pasaulē, tad tas ir sarežģīts jautājums, jo mums jābūt konkurētspējīgiem gan ar piedāvāto aktieru izvēli, gan stāstu atpazīstamību pasaulē. Dokumentālās un animācijas filmas daudz labāk iekaro pasaules ekrānus. Un tas patiešām jau notiek,» komentē A. Cilinska.