Kopš 2015. gada juridiskās personas kavētos nodokļu maksājumus likts atlīdzināt tikai 10 valdes locekļiem

Nodokļi

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Dati būtībā pierāda to, ka 2014. gadā ieviestie nosacījumi – to kopums – nav atbilstošs, lai varētu vērst uzņēmumu nesamaksāto nodokļu parādu piedziņu pret šo kompāniju valdes locekļiem. «Smieklīgi mazs cipars, un domāju, ka šo cilvēku vārdi arī nevienam neko neizteiks,» tā situāciju vērē a/s Brīvais vilnis līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, tas ir skaudrs apliecinājums atšķirībai starp vārdiem un darbiem. «Ir pazaudēti ne tikai gadi, ir neiekasēti nodokļi valsts budžetā,» tā A. Babris. Viņaprāt, vēl viena svarīga ninanse ir ne tikai likuma dotās tiesības no valdes locekļa piedzīt valstij nesamaksāto nodokļu parādu, bet arī mantas esamība šiem valdes locekļiem, lai šādus parādus varētu reāli iekasēt, citādi šī norma ir vairāk deklaratīva, nevis reāli strādājoša, jo no tā, kuram nekā nav, arī neko piedzīt nav iespējams.

Kritēriju kopums

DB jau rakstīja, ka no 2015. gada ir spēkā arī norma, kas paredz valdes locekļu personīgu atbildību par nesamaksātajiem nodokļiem. VID ir tiesības sākt procesu par uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šī uzņēmuma valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies, ja nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (21 500 eiro 2019. gadā); lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai; ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas statusam; ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību; nav izpildīts Maksātnespējas likumā noteiktais pienākums iesniegt juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Tas, ka klupšanas akmens būs norma, kura norāda, ka pēc nodokļu parāda izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas statusam, tika norādīts jau tad, kad par to tika diskutēts pirms pieciem gadiem.

Viena iztrūkums sagāž namiņu

Arī Valsts ieņēmumu dienests norāda uz Finanšu ministrijas informāciju Ministru kabinetam, kurā norādīts, ka, lai uzsāktu procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies, jāizpildās vairākiem kritērijiem (to kopumam). Kā izriet no VID apkopotās informācijas, 1253 gadījumos, izvērtējot procesa uzsākšanu atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, nav konstatējama visu kritēriju izpilde, kas nozīmē, ka nav pamata uzsākt procesu pret juridiskās personas valdes locekli. Visbiežākais procesa neuzsākšanas iemesls ir likuma viena kritērija (pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam) neizpilde. Nodokļu administrācija ir tiesīga uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies, gadījumā, ja konstatēts, ka juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās, tomēr praksē notiek tieši pretējais – komercsabiedrības aktīvi, ja tādi ir, tiek atsavināti vēl pirms nodokļu samaksas termiņa iestāšanās. Tā, piemēram, nereti praksē pēc nodokļu maksātāja iekļaušanas nodokļu revīzijas (audita) plānā nodokļu maksātājs, apzinoties, ka nodokļu kontroles rezultātā tiks noteikti budžetā papildus ieskaitāmie maksājumi, uzsāk piederošo aktīvu atsavināšanu ar mērķi izvairīties no nodokļu samaksas, tomēr saskaņā ar spēkā esošo regulējumu valdes locekļu atbildība var tikt piemērota tikai tad, ja aktīvi atsavināti jau pēc nodokļu parāda rašanās. Arī nosacījums, ka aktīvi atsavināti personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam, Maksātnespējas likuma izpratnē, vēl vairāk samazina šādu gadījumu esību. Jāņem vērā, ka juridiska persona ir informēta par normatīvo regulējumu, kas skar tās valdes locekļa atbildību, tādējādi pastāv iespēja, ka valdes loceklis piesavināsies juridiskās personas aktīvus, veicot ekonomiski nepamatotus (fiktīvus) darījumus ar personām, kas, atbilstoši Maksātnespējas likuma definīcijai, nav uzskatāmas par ieinteresētām personām.

Izmaiņas visā frontē

DB jau vēstīja, ka valdība ir akceptējusi grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, nosakot, ka turpmāk viens no kritērijiem procesa uzsākšanai būs fakta konstatācija, ka juridiskā persona pēc lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu pieņemšanas, paziņojuma par datu atbilstības pārbaudes laikā konstatētajām neatbilstībām starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju nosūtīšanas, tematiskās pārbaudes akta noformēšanas, ja tematiskās pārbaudes laikā konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās ir atsavinājusi sev piederošos aktīvus un valdes locekļa vai faktiskā vadītāja darbības vai bezdarbības rezultātā pilnā apmērā nav samaksāti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi. Tādējādi vairs nebūs nozīmes tam, kāds statuss ir personai, kurai ir atsavināti juridiskās personas aktīvi, pret juridiskās personas valdes locekli. Šajā gadījumā būtiski būs konstatēt faktu, ka juridiskās personas (jeb juridiskās personas izpildinstitūcijas (valdes) vai faktiskā vadītāja) veiktā darbība vai bezdarbība ir novedusi pie tā, ka nodokļu parāds nav segts. Turklāt jāņem vērā, ka bieži vien uznēmumiem nemaz nav aktīvu un nav, ko atsavināt. Uz 2019. gada 1. augustu konstatēts, ka 8740 juridiskajām personām jeb 11,96 % no kopējā juridisko personu aktuālo nodokļu parādnieku skaita ir piešķirts nodokļu uzskaites statuss «bez mantas». Minētais nozīmē, ka no šīm personām nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa (parāda apmērā) nav iespējama.

Atbildēs arī citi

Paredzēts arī pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz juridisko personu faktiskajiem vadītājiem. Tas nozīmē, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem turpmāk būs piemērojama ne tikai komerc- reģistrā ierakstītajiem juridiskās personas formālajiem valdes locekļiem, bet arī personām, kuras faktiski īsteno valdes funkcijas. Šāds regulējums izstrādāts, ņemot vērā, ka VID bieži konstatē gadījumus, ka faktiski juridiskās personas darbību nodrošina nevis valdes loceklis, bet pilnvarotās personas (arī prokūristi) un personas, kuru mērķis nav veikt reālu komercdarbību un pildīt nodokļu saistības.