Piecu gadu laikā ķiploku audzēšanas platību apjomi palielinājušies seškārt

Lauksaimniecība

Ķiploki ir viena no visstraujāk augošām dārzeņu kultūrām Latvijā, to platības šogad ir pieaugušas par 37 % - no 229 ha pērn līdz 314 ha šogad. Turklāt šīs ir tikai tās platības, kas deklarētas Lauku atbalsta dienestā (LAD), bet ir virkne daudz mazāku platību, kas nav deklarētas. Tā ka faktiskās platības ir vēl lielākas, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sniegtā informācija. Konkurenci Latvijas ķiplokiem pārsvarā veido Ķīnas un Spānijas ķiploki. Latvija pati spēj nodrošināt apmēram 50% no patēriņa, pārējais ir importētais. Pārsvarā tas ir piemērotu glabātuvju trūkums, komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Viņš norādīja, ka ķiploku pārstrāde ir daudzveidīga, bet nav masveidīga. Tie ir pulveri, granulas, skaidiņas, dažādi garšvielu maisījumi. Viens no aktīvākajiem un lielākajiem pārstrādātājiem ir Latvijas Ķiploks, SIA ApiAgro un Bruknas ķiploks. Lai ķiploku kultūra būtu rentabla, no hektāra būtu jāiegūst vismaz 7 tonnas. Šogad noteikti šī robeža sasniegta netiks, norādīja M.Narvils.

Būvēs Kniplokmāju

Šogad savu darbību ķiploku nozarē uzsāka arī Dekantu ģimene, viņi Liepājas pusē darbojas kā mājražotāji. «Zīmols Kniploks savu darbību uzsāka šā gada maijā ar pirmo šķirnes Ļubaša ziedkātu ražu. Sākotnējais plāns bija audzēt ķiplokus. Ar šo arī aizsākās mūsu ģimenes ķiplokpiedzīvojumi. Par ķiplokiem domājām pēdējos divus gadus, pērnā gada rudenī iestādījām pirmos 100 kg, kas ir maz ķiplokaudzētājiem. Mums tas bija daudz, jo nu tas bija daudz vairāk, nekā parasti mazdārziņā stādījām. Kamēr ķiploks auga, bija daudz laika domāt, ko ar to iesāksim,» stāsta Vita Dekante, kura kopā ar vīru Edgaru izveidojusi Kniploku. Jau, uzsākot biznesu, abiem bija skaidrs, ka ķiploku ziedi tiks izmantoti pesto pagatavošanai, jo šāds produkts jau iepriekš tika gatavots pašpatēriņam, tikai mazākā daudzumā. Zīmola tapšanā iesaistījās visa Dekantu ģimene - tika veidots logo, domāts par iepakojumu, sapņots un zīmēts, kā tas viss izskatīsies nākotnē. Kopumā biznesa uzsākšanai ieguldīti 13 000 eiro, tajā skaitā arī zemes iegāde. Pērn pēc Līgo svētkiem tika izveidota arī Kniploka Facebook lapa. Atsaucība bija negaidīti liela. «Ja bijām domājuši, ka ziedu ražu saglabāsim visu ziemu, tad tagad krājumi jau tikpat kā cauri,» atzīst V.Dekante. Kniploka klienti pārsvarā ir dažāda vecuma cilvēki, kuriem garšo ķiploki. «Ir tādi, kas jau laicīgi iegādājas vairākas burciņas, lai krājumi pilni,» novērojusi viena no Kniploka izveidotājām. Pagaidām zīmols piedāvā iegādāties ķiplokziedu pesto, bet ar nākamā gada ķiploku ražu produktu klāsts tiks papildināts. «Pēc pirmās sezonas jāuzsāk Kniplokmājas būvniecības darbi, tur jāiegulda vismaz 5000 eiro, lai nākamā raža vieglāk un ērtāk apstrādājama. Tāpat jāatjauno ķiploku žāvētava. Darbs un līdzekļi jāiegulda daudz. Esam piesaistījuši Eiropas finansējumu tehnikas iegādei. Tas ir liels atspēks mūsu turpmākai izaugsmei,» stāsta V.Dekante. Uzņēmējdarbības uzsākšanai tika ieguldīti privātie finanšu līdzekļi – kopējie iekrājumi ģimenes atpūtai. «Ceļojuma vietā soļojām pa ķiploku lauku. Abi ar vīru papildus strādājam algotu darbu, bet viss brīvais laiks tika veltīts Kniplokam,» stāsta V.Dekante. Visbiežāk Kniploka ķiplokziedu pesto var iegādāties dažādos mājražotāju tirdziņos. Dekantu ģimenes radītais produkts aizceļojis līdz Īrijai, Anglijai un pat Melnburnai Austrālijā. «Ja viss izdosies ar ražu, tad plānojam piedāvāt savu preci kādam mazākam veikalu tīklam. Pirmkārt Latvijā audzis ķiploks garšo pēc ķiploka, tam ir pavisam cita vērtība. Uz to arī tiecas lielie ķiploku audzētāji, lai varam piedāvāt savu Latvijas ķiploku visu cauru gadu, protams, tas ir arī mūsu mērķis tālākā nākotnē. Šogad ķiploku raža bija slikta, to ietekmēja sausais laiks un kaitēkļu uzbrukums, bet mēs nepadodamies, nenokaram degunus. Strādājam pie tā, lai nākamajā gadā viss izdotos labāk. Nākamo lauku stādīsim piecas reizes lielāku, nu jau nebaidoties par to, ko darām,» pārliecināta V.Dekante.

Atšķiras no importētajiem

Viens no Latvijas lielākajiem ķiploku pārstrādātājiem ir SIA ApiAgro. Uzņēmuma valdes loceklis Māris Linde novērojis, ka pēdējos gados interese par ķiploku audzēšanu Latvijā saglabājas, taču, pateicoties tam, ka tiek organizēti semināri un notiek informācijas apmaiņa starp interesentiem, ir mazinājušās vidējās platības, ar ko šo audzēšanu iesāk. Informācijas apmaiņa nodrošina arī to, ka cilvēki var iegūt datus par sagaidāmajiem ieņēmumiem un izdevumiem. Līdz ar to, viņaprāt, vajadzētu samazināties to skaitam, kuri iesāk, bet pēc pirmā vai otrā gada pamet šo nozari, jo realitāte ir stipri atšķīrusies no plānotā. «Manuprāt, kopējais audzētāju skaits pieaug, to veicina arī pircēju interese par pašmāju izaudzētajiem dārzeņiem, un, ja salīdzina veikalos pieejamos ķiplokus, tad ir būtiska atšķirība starp Latvijas ķiplokiem un Spānijas vai Ķīnas ķiplokiem. To nosaka ne tikai klimats un transportēšanas attālums, bet arī šķirņu īpatnības,» komentē M.Linde. Pēc uzņēmēja domām, pamanāma ir arī tendence izvēlēties pēc iespējas veselīgākus dārzeņus, kuru audzēšanai izmantots pēc iespējas mazāk minerālmēslu un pesticīdu. «Šajā sakarā vispār ir nesaprotams, kā ir iespējams lietot pārtikā dārzeņus, kas ir audzēti valstīs, kurās nepastāv kontrole par saimniecībās izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Konkurenci ar importētajiem ķiplokiem nosaka galvenokārt cena, bet ne jau tā cena, kuru mēs redzam veikalu plauktos,» atzīst M.Linde. Viņaprāt, ķiploki ir produkts, ko nepatērē tādos apjomos kā kartupeļus, burkānus vai kāpostus, tāpēc to iepirkumi uz vienu atsevišķu tirdzniecības vietu ir salīdzinoši zemi, ķiploku audzētājam neatmaksāsies loģistika, tāpēc ar ķiploku piegādi veikalam nodarbojas vairumtirgotāji vai arī veikalu tīklu iekšējā loģistika, ja tāda pastāv. «Un šajā brīdī ķiploku audzētājs no šāda skatu punkta ir tāds pats piegādātājs kā tas, kurš piegādā Spānijas vai Ķīnas preci, tikai iepirkuma cena Latvijas ķiplokiem ir augstāka. Protams, visi saprot, ko veikalā grib pircējs, bet katram uzņēmumam ir jāpelna, lai varētu pastāvēt un attīstīties. Ja paskatās uz lielāka apjoma pārstrādi, tad situācija ir vēl vairāk uz cenu balstīta, līdz ar to Latvijas audzētājam pavisam neizdevīga,» uzskata M.Linde. Viņaprāt, interesanti ķiploku audzētājiem ir mazie gaļas pārstrādes uzņēmumi, kuri savu attīstību saista nevis ar garšas uzlabotājiem, bet ar īstu un dabīgu produktu ražošanu, kur ķiplokiem ir svarīga un būtiska loma. M.Linde novērojis, ka lielie uzņēmumi izmanto ķiploku pulveri un tamlīdzīgus produktus, kuros, kā rāda pētījumi, ķiploku īpašās garšas un smaržas veidojošās vielas vairs atlicis mazāk par 10%. Ķiploku audzētājs atzīst, ka šogad ķiploku raža bija vidējā līmenī, galvenokārt to ietekmēja sausums, jo īpaši Kurzemē. Visbiežāk ķiploki plaši tiek izmantoti konservēšanā un gaļas ēdienu gatavošanā. «Manuprāt, latviešu virtuve bez ķiplokiem nav iedomājama, katram ir savs stāsts un paradumi, ko un kā viņš ar šo produktu dara. Tas var patikt, var nepatikt, bet pret ķiplokiem vienaldzīgo nav,» pārliecināts M.Linde.

Mainījušies patērētāju paradumi

Arī piemājas saimniecības Grīvnieki saimniece Zane Rostokina novērojusi, ka pašlaik Latvijā ir ievērojami palielinājies ķiploku audzētāju skaits, un, viņasprāt, tas turpinās pieaugt, pateicoties lauksaimniecības atbalsta programmām. Z.Rostokina novērojusi, ka, neskatoties uz lielo roku darba ieguldījumu, ķiploks ir pateicīgs dārzenis – garšaugs, to veiksmīgi var audzēt nelielās platībās, gūstot peļņu. Līdz ar to mazie lauksaimnieki labprāt izvēlas to audzēt. Tāpat aizvien vairāk ir iespējams iegādāties samērā lētu nepieciešamo specifisko tehniku ķiploku audzēšanai (stādītāji, novākšanas kombaini u.c.), kā arī ir parādījušies augu aizsardzības līdzekļi, kas piemēroti tieši ķiploku audzēšanai arī bioloģiskajā lauksaimniecībā. «Ķiploku audzēšanas biznesā ir jāņem vērā patērētāju ēšanas paradumi, un tie ir mainījušies. Proti, jaunā paaudze aizvien mazāk izvēlas uzturā lietot ķiplokus svaigā veidā, kā arī aizvien mazāk cilvēki nodarbojas ar konservētu dārzeņu gatavošanu, mazāk vāc sakņu, dārzeņu uzkrājumus ziemai. Šādi paradumi bija ierasti pirms 30 un vairāk gadiem, bet tagad tas vairs nav nepieciešams, jo viss ir nopērkams veikalā praktiski visa gada garumā, arī ievests no citām valstīm, līdz ar to pircējs pērk ļoti nedaudz, - tik, cik nepieciešams tuvākajām ēdiena gatavošanas reizēm,» novērojusi ķiploku audzētāja. Tomēr, viņasprāt, pārtikas ražošanas industrijā ķiploks ir neaizstājams garšas dārzenis un tā patēriņš ir stabils. «Šeit pieprasījums ir pēc apstrādāta ķiploka (notīrītas ķiploku daivas, ķiploku pastas, kaltētiem ķiplokiem u.c.), ko uzreiz var pievienot pārtikas gatavošanā, līdz ar to ķiploku audzētājiem intensīvi jāsāk domāt par ķiploku uzglabāšanu tā, lai mūsu zemē audzētais būtu nopērkams visu gadu, kā arī par ķiploku pārstrādi,» komentē Z.Rostokina. Viņasprāt, pašlaik Latvijas audzētāji vēl nespēj nodrošināt izaudzēt tik daudz, lai mūsu ķiploks būtu nopērkams visu gadu. Tātad vēl plašs darba lauks un biznesa niša. Ķiploku audzētāja uzskata, ka mūsu platuma grādos audzētais ķiploks būtu ļoti veiksmīgs konkurents citu valstu ķiplokiem, pateicoties garšas īpašībām un vērtīgo vielu sastāvam, ko tas iegūst ilgākā augšanas laikā un vēsākā klimatā, un ,iespējams, arī veiksmīgs eksporta nozarē. «Lai attīstītu eksportu ķiploku jomā, mums ir jāiemācās audzēt ne tikai vērtīgu, bet arī vizuāli pievilcīgu ķiploku. Pašlaik Latvijā tam audzētāji sāk pievērst lielāku uzmanību, un ir tādi, kuri spēj izaudzēt lielu, skaistu ķiploku, izvēloties atbilstošas šķirnes, labu stādmateriālu, līdz ar to arī ir krietni augstāki ražas radītāji, nekā bija, teiksim, pirms 5-7 gadiem. Visnepatīkamākais ir, kad ķiploku nozarē bieži vien zem Latvijas ķiploka vārda tiek tirgoti ievestie. Shēma ļoti vienkārša - mazā platībā iestāda ķiplokus tā, lai būtu un varētu teikt - re, kur ir, bet tai pašā laikā ieved fūrēm no citām valstīm, galvenokārt no Ukrainas, uzdodot par Latvijā audzētu. Šos ķiplokus grūti vizuāli atšķirt, jo šķirnes aug tik at labi kā Ukrainā, tā šeit, Latvijā, tik gan jāmin, ka, piemēram, Ukrainā tiek izmantoti citi agroķīmiskie preparāti, kādi nav akceptēti ķiploku audzēšanai Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs,» komentē Z.Rostokina. Viņasprāt, šogad raža Latvijā ir atšķirīga, to ietekmēja atkal esošais sausums, kas gan bija vairāk lokāls. «Piemēram, Vidzemē ir ļoti labas ražas, jo vasarā pērkonu lietu bija krietni vairāk nekā pie mums, Zemgales pusē. Šogad arī laika apstākļu ietekmē ķiploks audzētājus pārsteidza ar ļoti straujo nogatavošanos, līdz ar to bija audzētāji, kuri nepaspēja laicīgi novākt, un ķiploki daudzviet tirgos redzami ar saplaisājušu mizu,» sacīja Z.Rostokina.