Atbalsts Trīs gadu laikā dažādās programmas Inovāciju granti studentiem aktivitātēs ieguldīs 14 miljonus eiro

Mērķis ir palielināt inovatīvo kapacitāti, un programmas ietvaros pieejams atbalsts agrīnās stadijas idejām un studentu prasmju attīstīšanai. Piemēram, dažādās aktivitātēs Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iesaistīs 6000 studentu. Atbalsta fonds jaunu ideju attīstībai ir 400 tūkstoši eiro, bet stipendijām – 1,2 miljoni eiro. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) paredzēts sniegt inkubatora pakalpojumus 20 komandām, piešķirt grantus 70 komandām, piešķirt stipendijas inovāciju projektu īstenošanai 355 studentiem, bet programmas beigās 225 studenti būs apguvuši inovāciju kursu.

Ventspils augstskolas (VeA) rektors Kārlis Krēsliņš informē, ka visu līmeņu studentiem pieejamais finansējums ir 3,3 miljoni un tas domāts 800 studentu iesaistei un 70 inovāciju atbalstam. RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa norāda, ka viss šīs programmas finansējums domāts, lai dotu studentiem laiku nodarboties ar pētniecību un inovāciju, lai iegūtu prasmes un iemaņas, lai saprastu, kā izpētīt tirgu, kā strādāt ar ideju. «RSU lielā mērā ir veselības universitāte, kur gatavojam ārstus, un mūsu ārsti inovē, domājot par to, kā ārstējam cilvēkus, kā palīdzam viņiem. Ja ideju īstenošanai nav naudas un citu līdzekļu, nekas notiek,» viņa piebilst.

Nebijusi sadarbība

Inovāciju granti studentiem ir Izglītības un zinātnes ministrijas koordinēts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts projekts. «Gribam, lai šis ir veiksmes stāsts,» uzsver Mārtiņš Brencis, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos.

Īpašs ir apstāklis, ka vienota mērķa sasniegšanai apvienojušās sešas universitātes – RTU, Latvijas Universitāte (LU), RSU, VeA, Liepājas Universitāte un Latvijas Jūras akadēmija. «Sagaidām, ka studiju laikā, kas ir ārkārtīgi produktīvs dzīves posms, universitātes kopā ar studentiem nonāks pie jauniem, talantīgiem līderiem, kuri ar cilvēcību, prasmēm un ambīcijām mainīs uzņēmējdarbības vidi un kultūru,» saka Santa Šmīdlere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece un Struktūrfondu departamenta direktore. Programmas ietvaros tiek piedāvāta virkne pasākumu, un viņa rosina studentus strādāt pie projektiem, kas ir svarīgi sabiedrībai un uzņēmumiem, iesaka eksperimentēt, meklēt un testēt jaunas idejas, kā arī darīt to komandās, sadarbojoties dažādu nozaru starpā.

Salauzt barjeras

«Šī programma domāta, lai salauztu barjeras un lai visi darbotos kopīgi – dažādu universitāšu un fakultāšu studenti, studenti kopā ar profesoriem un pētniekiem, studenti ar nozarēm,» saka Signe Bāliņa, LU rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos. Līdz šim jau ir bijušas dažādas iespējas to darīt, piemēram, darboties studentu inkubatorā, bet šīs programmas mērķis ir kopīgi sadarboties, lai radītu jaunas idejas.

RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Tālis Juhna norāda, ka ir svarīgi apgūt prasmes, kas nav tikai akadēmiskas, to, kā ideju novest līdz rezultātam, jo pati ideja ir tikai neliels procents no veiksmes. Galvenā pievienotā vērtība būs tā, ka studentiem tiek parādīts cits ceļš, kā studēt, mācīties un kļūt par līderiem. Parasti lielai daļai sabiedrības līderis asociējas ar komercsektoru un cilvēkiem, kas attīsta kādu produktu, taču viņš ir pārliecināts, ka jebkurā nozarē un darbavietā ir vajadzīgas līdera īpašības un spēja novest ideju līdz rezultātam. «Bieži saka – par līderi piedzimst. Jā, daži tādi piedzimst, bet tas ir viens gadījums no tūkstoša. Ir svarīgi šīs prasmes nodot plašākai sabiedrības daļai, un ar dažādām aktivitātēm tas ir iespējams. Pieeja, ko piedāvājam, savā ziņā maina izglītības sistēmu universitātē,» akcentē T. Juhna. Tāpēc studentiem tiek doti papildu stimuli iesaistīties dažādās aktivitātēs – biznesa inkubatorā, strādāt vertikāli integrētos projektos, izstrādāt produktus kopā ar zinātniekiem u.c. No pirmās dienas jauniešiem ir iespēja pievienoties dažādām aktivitātēm paralēli studijām. Ne visi kļūs par uzņēmējiem, un tāda arī nav programmas ideja. Tā vietā T. Juhna akcentē studentu aktīvāku iesaistīšanos pētnieciskajā procesā un ideju pārnesē.

Dažādas programmas

Projekta ietvaros ir sešas dažādas programmas, kas domātas studentu uzņēmējspēju veicināšanai. Piemēram, RTU un LU sadarbībā tiek īstenota programma Demola Latvia, kurā studenti piedāvā inovatīvas risinājumu koncepcijas uzņēmumu definētām problēmsituācijām. Studenti kopā ar uzņēmumiem risina kompānijām svarīgus jautājumus. Uzņēmums nāk ar ideju, tiek komplektēta studentu komanda, kas pēc pusgada nāk ar reālu risinājumu.

Tāpat tiek īstenotas pirmsinkubācijas un inkubācijas programmas studentu ideju, tai skaitā zinātņietilpīgu ideju, komercializācijai. Ja ir produkts idejas līmenī, bet ir jautājums, kā izveidot komandu un sākt savu biznesu, studenti var piedalīties biznesa inkubatorā. Doktora programmu studentiem ir iespēja izmantot programmu Industriālais doktors un izstrādāt doktora disertāciju kopā ar uzņēmumiem. Maijā RTU un LMT sāka nebijušu uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības iniciatīvu Industriālais doktors, lai sekmētu inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai. Programmas mērķis ir attīstīt pētniecības un uzņēmējdarbības ciešāku sadarbību, iesaistot pētniecībā industrijas pārstāvjus. Ar jauno programmu iecerēts panākt, lai doktorantiem sadarbība ar nozari veidojas jau studiju laikā. «Nākotnes panākumu atslēga ir uzņēmējdarbības un zinātnes partnerība, un ticu, ka ar jauno industriālo doktorantu programmas atbalstu tiks radītas jaunas inovācijas Latvijas ekonomikas izaugsmei,» iepriekš norādījis LMT prezidents Juris Binde.

Vieta brīvi domāt

Universitāšu sadarbības programma tika prezentēta konferencē Icebreakers, kuras laikā inovāciju nozīmību uzsvēra arī valsts prezidents Egils Levits, norādot uz nepieciešamību sadarboties dažādiem sektoriem – universitātēm, nozarēm, politikai un sabiedrībai, lai rastu kopēju labumu sabiedrībai. Viņa skatījumā, inovatoriem ir svarīga loma, lai uzlabotu un dotu savu daļu kopējā labumā sabiedrībai, Latvijai, Eiropai un visai pasaulei. «Jaunieši veido mūsu kopīgo nākotni, un universitātēm tajā ir svarīga loma,» teic E. Levits. Viņa skatījumā, universitāšu uzdevums ir būt vietai, kur tiek radītas un akumulētas zināšanas un tiek mācīta jaunā paaudze. Tāpēc valstij ir jārada tam piemērota vide, kur var brīvi domāt, rīkoties un kur tiek novērtēts radošums.

T. Juhna piebilst, ka ir svarīgi saprast universitāšu lomu mūsdienās. Reizēm tiek pārprasts, ka tās tikai nodrošina studentiem iespēju mācīties. Viņa skatījumā, universitātes rada zināšanas un pārvērš tās kopējā labumā sabiedrībai. Tāpēc ir svarīgi pārdomāt universitāšu lomu un mainīt veidu, kā notiek mācību process, lai tā nebūtu tikai zināšanu pārnese, bet notiktu plašāka studentu iesaiste zināšanu radīšanā un inovācijās. Attīstība notiek pareizajā virzienā, bet, T. Juhnas skatījumā, jābūt vispārējai skaidrībai, ka universitātēs nav runa par mācīšanu, bet zināšanu pārnesi. «Reaģējot uz pieprasījumu un prognozējot nākotnes tirgus tendences, RTU piedāvā jaunu pieeju studentu sagatavošanā, attīstot ne tikai prasmes darīt, bet arī spēju jaunradīt, risināt problēmas un nodrošināt ideju pārtapšanu produktos un tehnoloģijās. Tās ir Latvijas tautsaimniecības attīstībai vitāli nepieciešamas prasmes,» viņš teic.