Valsts vēlas atvēlēt mazāk naudas, taču palielināt pašvaldības tēriņus, vienlaikus izslēdzot iespējas nākotnē saņemt ES līdzfinansējumu svarīgiem infrastruktūras projektiem, kuri ir būtiski ne tikai rīdziniekiem, bet visam reģionam un pat valstij

DB klubs

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kurš šajā amatā strādā no šā gada 19. augusta. Viņš atzīst, ka, strādājot īsu brīdi šajā amatā, jūtas kā ugunsdzēsējs, kuram nemitīgi ir jāslāpē «sarkanā gaiļa» kaitīgā darbība. Viņš gan neaicina rakt tranšejas, bet vēlas konstruktīvu sadarbību.

Atņems miljonus

Jaunais Rīgas mērs atzīst, ka pilsēta būs spiesta izjust valdības spiedīgo situāciju ar fiskālo telpu – naudu –, ko varētu novirzīt jauno politisko iniciatīvu realizācijai. «Proti, valdību veidojošo politiķu sabiedrībai skaidrotais, ka negatīvu (par teju 72 milj. eiro) fiskālo telpu padarot Rīgas satiksme, kaut arī uzņēmums par šo naudu bija paredzējis iegādāties pamatlīdzekļus – jaunus transportlīdzekļus, un tāpēc nebūšot iespēju atvēlēt naudu daudziem labiem un vajadzīgiem pasākumiem visā Latvijā. Vienlaikus tiek noklusēts, ka ES prasība par pašvaldību kapitālsabiedrību pamatlīdzekļu iegādes artimētisko attiecināšanu (ieskaitīšanu) uz valsts budžetu ir spēkā jau kopš 2013. gada, bet Finanšu ministrija šo prasību visus iepriekšējos gadus, maigi izsakoties, neredzēja, bet tagad pēc Eirostat atgādinājuma to «iekļāva» nākamā gada budžeta projekta sagatvošanā,» situāciju skaidro O. Burovs. Viņš uzsver, ka šim gadījumam nav nekāda sakara ar skandāliem saistībā ar kriminālizmeklēšanu Rīgas satiksmes nelikumību lietā. «Ir vēlme «sodīt» Rīgas domi un faktiski visus rīdziniekus, «izņemot» no pilsētas budžeta 72 milj. eiro. Protams, notiek diskusijas ar Finanšu ministriju un runājam par 38 milj. eiro «izņemšanu» no pilsētas nākamā gada maka, kas ir labāk nekā 72 milj. eiro, bet, ar ko tās noslēgsies, pašlaik ir grūti paredzēt,» tā O. Burovs. Viņaprāt, tikai uz Rīgas rēķina pašreizējā valdība nevarēs «atrast» tik daudz naudas, cik vajadzētu.

Pretējā frontē

«Realitāte ir tāda, ka Rīgas domes politiskā vadība visu laiku ir nākusi no valdību veidojošo partiju opozīcijas parlamentā, izņemot vienu reizi (2005.–2007. gadā), kad Rīgas mērs bija Aivars Aksenoks no tobrīd Jaunā laika, kurš arī bija pārstāvēts valdībā. Tāpēc starp galvaspilsētas ievēlēto vadību un Latvijas valdību ir nosacīti strīdi – citreiz tie skan skaļāk, citreiz klusāk,» situāciju iezīmē O. Burovs. Viņš atzīst, ka pašlaik – pēc jaunās valdības, kurā ir arī tie politiskie spēki, kuri līdz Saeimas vēlēšanām bija Rīgas domes opozīcijā, izveides – konfrontācijas skaļums ir pieaudzis. «Jaunā valdība konfliktē ne tikai ar Rīgas, bet faktiski teju vai visām pašvaldībām,» piemetina O. Burovs. Viņš norāda, ka visa pamatā ir nauda. Proti, valstij ar lielāko budžetu tās vēsturē tiek atņemta nauda pašvaldībām. «Piemēram, ar skolēnu ēdināšanu. Sākotnēji valdošie politiķi paziņo, ka šādu pasākumu vairs nefinansēs, pēc tam šo ziņu atsauc, taču valsts samazina dotācijas apmēru pašvaldībām par šo pirmo četru klašu ēdināšanu, un tas nozīmē, ka tā pilnībā jānodrošina no pašvaldību esošajiem ieņēmumiem, un to var īstenot, tikai samazinot citus izdevumu posteņus,» tā O. Burovs. Viņš atzīst, ka šajā situācijā arī tiek atvērta diskusija par to, vai patiešām par brīvu būtu jābaro visi skolēni no pirmās līdz 12. klasei. «Nenoliedzami, ka brīvpusdienas bija un būs mazturīgo iedzīvotāju, daudzbērnu ģimeņu atvasēm, bet jautājums ir par to, vai tas jāatiecina uz pilnīgi visiem skolēniem,» norāda O. Burovs. Vienlaikus viņš atzīst, ka brīvpusdienu kustināšana var atņemt politisko kapitālu politiķiem, tādējādi zaudējot vēlētāju uzticību. «Arī par brīvu Rīgas sabiedriskajā transportā brauc skolēni un pensionāri, bet jautājums, vai tas ir pareizi un taisnīgi,» skaidro O. Burovs. Viņš atzīst, ka ir iespēja nepiešķirt brīvpusdienas 7.–12. klašu skolēniem un tos līdzekļus – apmēram 9 milj. eiro – novirzīt pedagogu algām. «Rīgas skolās trūkst daudzu skolotāju un audzinātāju bērnudārdzos,» skaidroja O. Burovs. Viņaprāt, tikai ar algas palielināšanu pedagogiem vien nebūs līdzēts, bez skolotāja darba prestiža paaugstināšanas nekā nebūs, jo ir daudz cilvēku Rīgā, kuriem ir pedagoga diploms kabatā, bet strādāt uz skolu viņi nenāk. «Ja netiek pārskatītas – samazinātas tās iedzīvotāju kategorijas, kuras sabiedrisko transportu pilsētā izmanto par brīvu, vai ieviests kaut neliels, bet tomēr līdzmaksājums par braukšanu, tad Rīgas satiksmei 2020. gadā nepieciešama būs papildu dotācija 20 milj. eiro apmērā. Protams, otra iespēja ir samazināt sabiedriskā transporta maršrutu skaitu un padarīt garākus intervālus starp vienā maršrutā kursējošo transportu, un pārskatīt esošos līgumus ar Rīgas mikroautobusu satiksmi un Rīgas karti,» visus iespējamos risinājumu virzienus atklāj O. Burovs. Viņš atzīst, ka Rīga daudziem cilvēkiem no reģioniem ir savdabīga pēdējā pietura pirms došanas peļņā uz ārzemēm. «Daudzi cilvēki no reģioniem šodien strādā pašvaldības policijā, sociālajā dienestā un skolās, bet visi darba nedēļu dzīvo tā dēvētajos hosteļos, taču brīvdienās dodas uz savām mājām laukos. Šādā situācijā nevar runāt par normālu dzīvi, ģimeni, tāpēc gribētos īstenot dienesta dzīvokļu programmu darbiniekiem, kuri pilda pašvaldības funkcijas, bet nav rīdzinieki,» tā O. Burovs. Viņš atzīst, ka šajā stāstā ir vēl kāda problēma, proti, cilvēki strādā Rīgā, bet tajā pašā laikā viņu iedzīvotāju ienākuma nodokli saņem citas pašvaldības, kurās ir deklarējušies, kaut arī šie cilvēki izmanto Rīgas infrastruktūru. «Loģiski būtu šo cilvēku iedzīvotāju ienākuma nodokli sadalīt starp to pašvaldību, kurā strādā, un to, kurā deklarējušies, taču pašreizējā politiskā vairākuma apstākļos tas nenotiks,» tā O. Burovs.

Prioritāte – infrastruktūra

Rīgas mēra prioritāte 2020. gadā būs infrastruktūra – ielas, tilti. «Šodien ir skaidrs, ko darīt ar Brasas tiltu, kuram tika uzsākta rekonstrukcija, bet jaunatklāto apstākļu dēļ tā tika apturēta. Būtībā tiks būvēts jauns tilts,» atklāj O. Burovs. Viņš atzīst, ka ir atsākti darbi arī pie Deglava tilta rekonstrukcijas. «Ir pabeigts Zemitānu tilta rekonstrukcijas projekts, taču tā īstenošana tieši finansējuma problēmu dēļ varētu sākties ne ātrāk kā pēc diviem gadiem,» prognozē O. Burovs. Tieši naudas trūkuma dēļ ir apturēta Vanšu tilta rekonstrukcijas projekta izstrāde. «Nav jēgas turpināt izstrādāt projektu, ja tā realizācija var sākties tikai pēc vairākiem gadiem, tādējādi pastāv liels risks, ka izstrādātais projekts novecos un tas būs jāpārtaisa. Lai nebūtu tādas situācijas, kāda tika piedzīvota ar Austrumu maģistrāli un Mangaļu pārvadu, kuru sākotnēji izstrādātie projekti tika pārstrādāti, kad to pirmā versija bija novecojusi,» skaidroja O. Burovs. Viņš atzīst, ka Rīgas infrastruktūra nav tikai un vienīgi pilsētas jautājums, jo galvaspilsētā koncentrēta lauvas tiesa visas Latvijas tautsaimniecības, turklāt ļoti daudzi cilvēki no reģioniem brauc strādāt, arī mācīties un baudīt kultūru uz Rīgu. Tādējādi ceļi, tilti un pārvadi Rīgā kalpo visas valsts vajadzībām. «Tajā pašā laikā valdība vēlas Rīgai atņemt visus infrastruktūras projektus, kurus līdzfinansē ES stuktūrfondi, to finansēšanu atstājot tikai uz pašvaldības pleciem,» secina O. Burovs. Vissāpīgākais jautājums esot saistīts ar Austrumu maģistrāles pēdējo kārtu un tās savienošanu ar Dienvidu tiltu. «Varam atlikt Dienvidu tilta ceturtās kārtas (savienošanu ar Ulmaņa gatvi) realizāciju, bet obligāti jārealizē Austrumu maģistrāles posmi,» norāda O. Burovs. Viņš atgādina, ka pašlaik A. Čaka iela pilda sava veida maģistrāles ielas funkcijas un tāpēc tajā arī neattīstās tas, kas lielākoties šādā ielā būtu ieraugāms citās pilsētās un lieliski iederētos Rīgā. «Saprotu, ka valdībai ir vajadzīga nauda jauno pasažieru elektrovilcienu iegādei, taču tas nenozīmē, ka tāpēc nauda būtu jāatņem Rīgas pilsētai,» tā O. Burovs.

Plāni un realizācija

Nenoliedzami, pilsētā ir daudz ielu, kurām ir nepieciešams remonts, tomēr tajā pašā laikā piešķirtie līdzekļi šiem mērķiem pilnībā netiek izmantoti. «Tā ir paradoksāla situācija, kāda tika novērota iepriekšējos gados, jo Satiksmes departaments apguva tikai ap 50% no atvēlētajiem līdzekļiem, tajā paša laikā Īpašuma departmentā (O. Burovs to vadīja no 1998. līdz 2003. gadam un no 2010. līdz 2017. gadam) šis cipars bija ap 97%,» norādīja O. Burovs. Viņaprāt, problēma meklējama plānošanas un tās īstenošanas sasaistē. «Jā, plānošanā ir bijušas politiķu vēlmes par tās vai citas ielas sakārtošanu, taču tas nav attaisnojums,» uz retorisko jautājumu par to, vai plānošanā pārāk neieklausījās politiķu vēlmēs, ignorējot realizācijas iespējas, atbildēja O. Burovs.

Atjaunot dzīvību centrā

Kā vēl vienu mērķi jaunais pilsētas mērs redz Rīgas centra reanimāciju – atdzīvināšanu. «Diemžēl pilsētas centrs ir kļuvis «tukšs», jo ir «atbrīvojies» ne tikai no iedzīvotājiem, bet arī no visa pārējā, – tas ir kluss un tukšs, tāpēc jau ir bijušas tikšanās ar dažādām uzņēmēju organizācijām un aktīvistiem un tās tiks turpinātas, lai meklētu risinājumus, kā šo situāciju mainīt,» uzsvēra O. Burovs. Nenoliedzami, ka tikšanās laikā ar uzņēmējiem tiks apspriesti arī citi svarīgi jautājumi, piemēram, pilsētas iepirkumi, infrastruktūra, teritorijas plānošana, nekustamie īpašumi utml. «Lai Rīgas vēsturiskās ēkas ne tikai labi izskatītos un būtu iekārojams tūristu apskates objekts, tiks turpināta līdz šim sevi labi pierādījusi programma, kurā Rīgas dome līdz- finansē vēsturisko ēku fasāžu atjaunošanu,» norāda O. Burovs. Viņš atzīst, ka paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes par ēkām, kuras degradē vidi, iekasētie 2,5 milj. eiro atgriežas atpakaļ vēsturisko ēku fasāžu atjaunošanā ar ēku saimnieku līdzfinansējumu vai šī nodokļa atlaidēm.

Tūristu nodeva

«Pēc vairāku gadu garām diskusijām ir nolemts no 2021. gada ieviest tūristu nodevu Rīgā viena eiro apmērā par katru dienu, bet ne vairāk kā 10 eiro, taču līdz tam ir jāatrisina vairākas problēmas,» stāstīja O. Burovs. Viņš ieviešanas termiņu pamatoja ar to, ka 2021. gadā Rīgā notiks pasaules čempionāts hokejā. «Ir problēmu loks, ar ko jātiek galā, jo pašlaik «ēnā» draud palikt tie, kuri izīrē apartamentus un to dara, izmantojot Booking un Airbnb platformas. Ceram, ka šī jautājuma risināšanā talkā nāks arī VID,» tā O. Burovs. Pēc sākotnējām aplēsēm tūristu nodevā varētu ienākt aptuveni 3 milj. eiro un tā tiktu novirzīta pasākumu, kuri notiek Rīgā, reklamēšanai un tūrisma infrastruktūrai, piemēram, tūristu autobusu stāvvietām. «Šo tūristu nodevā iekasēto naudu sadalīs profesionāla padome, kurā būtu tikai nozares (viesnīcu, restorānu, transporta utml.) pārstāvji, bet tajā nebūtu neviena Rīgas domes ierēdņa un politiķa,» uzsvēra O. Burovs. Viņš arī uzskata, ka šo projektu īstenošanai jānotiek, izmantojot Rīgas tūrisma biroju Live Riga. «Pašlaik par šajā institūcijā notikušo ir izmeklēšana un tā atrodas šaubu ēnā, tomēr, ja kādā ēkā ir bijuši cilvēki, kuri darījuši kaut ko apšaubāmu, tas nenozīmē, ka tāpēc jānojauc visa māja,» uz jautājumu par skaļajām lietām ap šo institūciju atbildēja O. Burovs.

Lielo projektu lieta

Kā lielākie projekti, kas mainīs Rīgas pilsētas vaibstus, ir Rail Baltica, Mežaparka jaunā Dziesmusvētku estrāde, iespējams, jaunā koncertzāle. «Lai arī vislielākais un būtiskākais ir Rail Baltica dzelzceļa projekts, tomēr tajā Rīgai nav nekādas sadarbības nedz ar valsti, nedz projekta īstenotājiem, kaut arī ir ļoti daudz situāciju, kuru risināšanai ir vajadzīga sadarbība,» uzsvēra O. Burovs. Viņš par šiem jautājumiem plāno tikties ar Satiksmes ministrijas vadību. «Ir informācija, ka Rail Baltica šķērsojuma vietā Salaspils ielas rajonā būs nepieciešama siltumtrases pārcelšana, kas pēc aptuvenām aplēsēm var maksāt ap 10 milj. eiro, bet tādas naudas nav nedz pilsētai, nedz uzņēmumam,» uz lūgumu konkretizēt savu sacīto atbild O. Burovs. Viņš iecerējis, ka Rīgas pašvaldība varētu izstrādāt divas programmas saistībā ar Rail Baltica būvniecību – programmu Minimums un programmu Maksimums. «Būtu nepieciešams savienot Ģertrūdes ielu ar Latgales priekšpilsētu ar tuneli zem dzelzceļa sliedēm. Par šo ideju tiek runāts jau daudzas desmitgades, bet vēl līdz šim nekas nav mainījies, un Rail Baltica īstenošana varētu būt tā iespēja, kad ideja top par realitāti,» uz vienu no iespējām norāda O. Burovs. Viņaprāt, tādējādi varētu «atdzīvināt» visu šo rajonu. «Tāpat pēc Rail Baltica būs vajadzīgs risinājums par Zolitūdes un Imantas savienojumu, un nepieciešams tunelis zem sliedēm Liepājas ielai. Tā ir tikai neliela daļa no jautājumiem, kur Rīgai un valstij ir jāstrādā kopā, nevis jārok tranšejas,» tā O. Burovs. Viņš atzīst, ka vēl viena iecere, kas varētu mainīt pilsētas izskatu, ir pasažieru ostas pārcelšana un tramvaju līnijas novirzīšana līdz viesnīcai Karavella. «Sava nozīme būs arī Kultūras ministrijas lēmumam par iespējamo jaunās koncertzāles atrašanās vietu,» secina O. Burovs. Viņaprāt, visi minētie un vēl arī privātuzņēmēju īstenotie projekti tuvāko 5–10 gadu laikā būtiski mainīs pilsētas izskatu.