Tradicionālajā ceremonijā ar karalienes piedalīšanos Lielbritānijas parlaments pirmdien tika iepazīstināts ar premjerministra Borisa Džonsona valdības programmu nākamajam leģislatūras periodam, un karaliene Elizabete II apliecināja, ka britu valdības prioritāte ir valsts izstāšanās no ES 31. oktobrī

Brexit

Vienlaikus pirms šonedēļ gaidāmās ES līderu sanāksmes paliek arvien mazāk laika vienoties par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem, tādēļ ir maz ticams, ka liela daļa no B. Džonsona ierosinājumiem tiks īstenota. Ir arī arvien lielāka ticamība, ka varētu notikt parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Iespējams pagarinājums

Karaliene savā runā deputātiem uzskaitīja 26 jaunus likumprojektus, kas ietver gan Brexit līgumu ar ES, par kuru vēl jāpanāk galīgā vienošanās, gan kriminālsodu un vides aizsardzības likumu grozījumus.

«Manas valdības prioritāte vienmēr ir bijusi nodrošināt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 31. oktobrī,» karaliene nolasīja deputātu sagatavotu tekstu.

«Mana valdība plāno strādāt jaunas partnerības izveidei ar Eiropas Savienību, kas būtu balstīta uz brīvu tirdzniecību un draudzīgu sadarbību,» viņa piebilda.

Politikas prioritāšu sarakstā ir likumprojekts par ES.

Konservatīvās partijas līderis B. Džonsons vairākkārt ir uzsvēris, ka Brexit ir jānotiek šomēnes. Lielbritānijas pilsoņi 2016. gada jūnijā ar nelielu balsu pārsvaru referendumā nobalsoja par to, ka valstij pēc nepilniem 50 gadiem blokā no ES ir jāizstājas.

Taču, ja līdz ceturtdien un piektdien gaidāmajam ES samitam B. Džonsonam neizdosies panākt vienošanos ar bloka līderiem, visticamāk, viņam būs jālūdz ES pagarināt izstāšanās termiņu, lai novērstu potenciāli postošu bezvienošanās izstāšanos.

B. Džonsons par britu premjeru kļuva jūlijā pēc iepriekšējās premjeres Terēzas Mejas atkāpšanās saistībā ar nespēju pārliecināt britu parlamentu, ka panāktā vienošanās ar ES ir labākais iespējamais Brexit līgums.

Paredz līdzekļus

B. Džonsona pēdējā brīža Brexit plāna izvērtēšanai nav pietiekami daudz laika, tāpēc EK, EP un dalībvalstis gatavojas tam, ka Lielbritānija izstāsies bez vienošanās, aģentūrai LETA atzinusi EP deputāte Sandra Kalniete.

Ārlietu ministrijas (ĀM) 2020. gada izdevumos ir paredzēti līdzekļi, lai aizstāvētu Latvijas intereses, Lielbritānijai izstājoties no ES, kā arī nodrošinātu Latvijas gatavību Brexit gaidāmajām pārmaiņām.

ES aspektā galvenie ĀM uzdevumi būs piedalīties Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un nākotnes attiecību veidošanas ar Apvienoto Karalisti procesā, kā arī paust Latvijas viedokli par procesiem un līdzdarboties tajos.