Ar Eiropas atbalstu iegādājas iekārtas un paplašina sortimentu

Saldumi

Ivetas Andrijānovas Zefīru darbnīcas cehs iekārtots dzīvojamās mājas pagrabstāvā Grobiņā, netālu no Liepājas. Tas aprīkots, īstenojot biedrības Liepājas rajona partnerība administrēto LEADER programmas projektu. Ceha izveide ļāvusi paplašināt sortimentu – tagad top ne tikai zefīri, bet arī franču mandeļu bezē cepumi (macarons), kēksiņi, kūkas un citi kārumi.

Eksperimenti mēneša garumā

Iveta pēc izglītības ir grāmatvede, taču profesijā sanācis strādāt maz. Mājās auklējot meitiņas, kas piedzima ar salīdzinoši neilgu starpību, sāka interesēties par zefīru gatavošanu savam priekam. «Man pašai negaršoja, bet vizuāli ļoti patika, gribēju pamēģināt uztaisīt,» viņa atceras. Internetā atrada recepti un sāka pirmos eksperimentus. Tas bija novembrī pirms diviem gadiem.

Tā kā viss uzreiz neizdevās, mēģinājumi tikt pie vēlamā rezultāta ilga mēnesi – katru dienu. «Brīnos – kur man tam bija pacietība. Ieslēdzās spīts, ka vajag uztaisīt,» atceras Iveta. Palēnām sāka izdoties, taču tikai tagad viņa var droši teikt, ka zina visas zefīru gatavošanas nianses. Un to ir ļoti daudz.

Kad mājās jau vairs neviens tos negribēja ēst, Iveta pamēģināja nelielā daudzumā tos piedāvāt draugiem un radiem. Atsauksmes bija labas. Realizēja par paš- izmaksu, lai būtu iespēja praktizēties un produkti neietu zudībā.

Ar vīra atbalstu

Saprotot, ka pieprasījums produktam ir, Iveta izveidoja zīmolu Zefīru darbnīca un reģistrējās kā mājražotāja. Taču dzīvesbiedrs Pēteris Andrijānovs rosinājis pie tā neapstāties un uzrakstīt projektu konditorejas ceha iekārtu iegādei. Tobrīd bija iespēja piesaistīt finansējumu biedrības Liepājas rajona partnerība administrētajā LEADER programmā mājražotāju atbalstam un uzņēmumu dibināšanai.

Uzrakstīt projektu un gūt apstiprinājumu pašai likās pilnīgi nereāli, jo iepriekšējās pieredzes šajā jomā nebija nekādas. «Turklāt tolaik mācēju gatavot tikai zefīrus. Kūkas pirms tam biju cepusi tikai tik, cik meitiņai uz mēneša jubilejām,» stāsta Iveta. Viņa atceras, ka pirmajā reizē vīrs aizbrauca noskaidrot, vai vispār līdzekļus idejas attīstībai ir iespējams piesaistīt, atbrauca mājās ar dokumentu kaudzi. Nākamajā reizē sieva devās viņam līdzi. Un tad jau skola bija rokā – Iveta bija gatava arī viena doties uz konsultācijām. Šo iespēju viņa izmantoja vairākkārt un uzsver, ka no darbiniecēm izjutusi tikai atbalstošu un pozitīvu attieksmi. Pēteris, savukārt, brauca uz uzņēmumiem Rīgā, noskaidroja, kādas krāsnis būtu vajadzīgas, izzināja citas tehniskās nianses.

Finansējumu projekta īstenošanai izdevās iegūt. Kopējais atbalsts bija 70 procentu no visām izmaksām, projekta summa – 7,5 tūkstoši eiro. Vienīgi vispirms vajadzēja ieguldīt savus līdzekļus, ko iespējams atgūt tad, kad viss jau iegādāts. Tā kā kredītu ņemt negribējās, atkal talkā nāca vīrs, kurš varēja aizdot nepieciešamo finansējumu.

Daļa uzņēmēju un mājražotāju uzskata, ka, nodarbojoties ar pārtikas ražošanu, jāizpilda virkne nevajadzīgu prasību. Ivetas pieredze rāda – redzot, ka cilvēks visu cenšas izpildīt, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori ir pretimnākoši un saprotoši. Bija gan nianses, atšķīrās viedokļi: viens teica, ka noteiktas analīzes ir vajadzīgs, otrs – ka ne.

Meistarklases pieprasītas

Projekta nosacījumos ietilpst uzņēmuma ražošanas apjoma un apgrozījuma palielinājums. Iveta gada laikā sortimentu būtiski paplašinājusi no zefīriem līdz pat dažādu veidu kūkām, kēksiņiem, citiem kārumiem. Gribas nepārtraukti attīstīties, neapstāties pie sasniegtā. Plānojot jaunumus, viņa vadās gan pēc pieprasījuma, gan pašas interesēm.

Lielākais pasūtījums bijis šajā vasarā – saldumu galds 60 kāzu viesiem. Decembrī tradicionāli pieaug noiets zefīriem. Uzņēmumi tos pasūta dāvanām.

Savu nišu Iveta atradusi arī zefīru gatavošanas meistarklašu organizēšanā. Tās notiek gan pie viņas darbnīcā, gan izbraukumos. Pieprasījums šai virzienā ir liels, bet piedāvājums – ne. Pašai meistarklases ļoti patīk vadīt, bet tās atņem daudz enerģijas. Lai arī pastāv risks, ka konkurenti nozags recepti, idejas, Ivetu tas nebaida. «Kas gribēs, tas arī internetā atradīs recepti. Lai cilvēki mācās, tas ir jauki!» Turklāt ne jau visi meistarklasēs iegūtās zināšanas tiešām vēlāk izmanto, jo process nav vienkāršs.

Tas ir līdzīgi kā ar kūkām – jebkura sieviete māk izcept pati, bet reizēm vieglāk ir nopirkt. «Vienai kūkai izmaksas iznāk lielas, jo visu pērk mazumā. Vēl laika patēriņš jārēķina,» Iveta saka un atceras, ka pašai pirmās tā sauktās ciparu kūkas prasīja teju pusi dienas. Tagad to var izdarīt 40 minūtēs.

Izejvielas viņa iegādājas pamatā tādās vairumtirdzniecības vietās kā Promo un Gemoss. Tik lielu apjomu, lai meklētu atsevišķus piegādātājus, pagaidām vēl nav, piebilst uzņēmēja. Viņa cenšas lietot pēc iespējas mazāk konservantu, krāsvielu, izvēlēties dabīgus un kvalitatīvus produktus. Ja principi nesakrīt ar klientu vēlmēm, gatava pasūtījumu pat atteikt. Piemēram, ar zelta krāsu appūstus franču mandeļu bezē cepumus negatavos.

Vasarā paņem pauzi

Jebkuru pārtikas produktu ražošanā pastāv liels risks, ka dažādu apstākļu ietekmē galarezultāts var būt citāds, nekā gaidīts. Iveta atzīst, ka lielākās problēmas tas sagādā vasarā. «Te ir jūtams tas, ka visu esmu apguvusi tikai pašmācības ceļā. Ir tomēr tehnoloģijas, kas jāzina, ko iemāca profesionālajās skolās.»

Kad laukā gaisa temperatūra sasniedza plus 30 grādu atzīmi, viņa paņēma pauzi, jo zefīri nežuva, šokolāde kusa. Taču paši cimperlīgākie ir franču mandeļu bezē cepumi. Tieši šī iemesla dēļ Iveta arī neorganizē šo mutē kūstošo cepumiņu gatavošanas meistarklases.

Konkurence konditorejas izstrādājumu ražošanā ir liela, bet Ivetai darba netrūkst tik un tā. Septembrī strādāja pat astoņas dienas pēc kārtas bez brīvdienām. Klientu vidū sākumā vairāk bija liepājnieku, tagad ir arī daudz grobiņnieku. Tas ļauj iepazīt vietējos, jo Iveta te ir ienācēja. Agrāk piegādes nodrošināja pati, tagad klienti brauc pakaļ uz mājām.

Produkciju realizē arī Grobiņas novada mājražotāju biedrības Spēkavots tirdzniecības vietā Martas kiosks. Daudzi prasa, vai uz Rīgu neveic regulāras piegādes, bet Iveta to nedara. Darbiņu pietiek uz vietas.

Tas, ka virkne cilvēku mājās gatavotus konditorejas izstrādājumus pārdod nereģistrējoties, uzņēmēju nesadusmo. Pirmkārt, tāpēc, ka pašai pirmie soļi uzņēmējdarbībā sākās tieši tāpat. Otrkārt, tāpēc, ka šajā gadījumā parasti to dara nelielā apjomā. «Lai katrs pelna, kā māk, un lai darbojas!»

Turklāt, lai viss šajā jomā izdotos, jābūt gatavam nodarboties ar mārketingu. Galvenās aktivitātes Zefīru darbnīcai notiek sociālajā tīklā Facebook. Iveta atzīst, ka tas prasa darbošanos un laika resursu, taču viņai tas patīk. Reizēm gan, ja ir daudz darba, gatavojot produkciju, grūti paralēli atbildēt uz ziņām, tāpēc bieži vien klientiem iesaka labāk piezvanīt. «Tā ir vienkāršāk un ātrāk,» uzskata cepēja. Citādi gadās pārpratumi, ja aizmirstas kādam atbildēt vai neizdodas to izdarīt gana operatīvi.

Darbalaiku regulē pati

Pašai sava uzņēmuma izveide radījusi iespēju laiku regulēt tā, lai varētu veltīt to ne tikai darbam, bet arī ģimenei, bērniem. Brīžiem gan pasūtījumu ir tik daudz, ka ikdienas soļa veikšanai nepieciešams aicināt talkā vecmāmiņu, vīru. Kad daudz dienu pēc kārtas daudz stundu nostrādāts, uznāk kritiskie mirkļi, kad visam gribas atmest ar roku. Taču gandarījumu un spēku turpināt iesākto vienmēr dod cilvēku pateicība.

«Man ir tas pluss, ka cīnos, daru priekš sevis,» piebilst Iveta. Lai arī pasūtījumu skaits audzis, no ienākumiem pagaidām daudz iekrāt neizdodas. Lai turpinātu attīstību, patlaban apstiprināšanai iesniegts vēl viens projekts, atbilde vēl tiek gaidīta. Pagaidām uzņēmēja neatklāj, kas tajā paredzēts.